Un tiešām kādam ir izdevies smuki nofotografēt pelēkos zirņus.

Man šobrīd tādi mērcējas. Laikam tomēr Ziemassvētki iespaido un man vēlazivien gribas šo nacionālo ēdienu.

Starp citu man ir temperatūra. (protams, ne liela)

Bet bērns autoskolā šodien bija apbrīnojami mierīgs, jo beidzot bija izauguši zobi. Bija tik vienkārši piesaistīt viņa interesi kaut arī pašai man šķita, ka es noģībšu.

Vēlreiz pateicos savam veselajam saprātam par uzcītību rakstīt garās vēstules word formātā un pēc tam iekopēt, jo tādējādi daudz retāk sanāk pazaudēt 4000 zīmju garu tekstu.

Vakar es redzēju trīs dažādas filmas. Ziniet The Ugly Truth es jau biju redzējusi un man šķiet, ka vairāk kā vienu reizi, beeet viņa ir tāda jauka. Nu ne ar ko viņa neizceļas no pārējām tāda veida filmām, bet šī mani kaut kā piesaista.

Tagad man datorā ir daudz romantisko komēdijfilmu. nu vismaz vairāk, kā parasti. Bet nav ticības, ka es noskatīšos tik drīz.

Bet bija taču arī Ziemassvētki.

Eglītes gan mums nebija, bet vismaz māsai bija labs garastāvoklis. Bija tikai īsiņš nīgruma brīdis.

un pēc tam bija Ogres meža apmeklējums. Tur bija kalns deviņstāvenes augstumā un diezgan stāvs, tikai bērni ir daudz drosmīgāki par mums. Mēs neizmēģinājām. Pēc tam, kad bijām paskatījušies kā citi nobrauc ar trijiem kūleņiem galā un tad guļ pāris sekundes nekustīgi, tad izlēmām, ka meklēsim citu kalnu, ko arī veiksmīgi atradām. Un nekad nebiju darījusi tā, ka miskastes maisā saliek sniegu un tad ar tādu brauc. tas ir ērtāk. Vispār tik sen nebiju braukājusies lejā no kalniņa. Atcerējos bērnību. Bet šogad galīgi nav bijis tāds sniegs, lai varētu uzcelt sniega vīru. Tas gan mani skumdina.

Bet bija rozā un smuki tumši zilas debesis.

Nekā nedarīšana ir fantastiska nodarbe.

Tas nekas, ka nelietderīgi.

Un jūs zināt to sajūtu, kad jūs drebat pie visām miesām no laimes? Es zinu (:

Rakstīšana laikam mazliet ir apnikusi.

Bet labā ziņa ir tāda, ka tagad sākās brīvās dienas un man ir jāuzzīmē tikai 5 kolekcijas. Un Matīsa komentārs: "Man šķita, ka tu aizgāji mācīties kaut ko gudrāku" bija fantastisks.

Bet tagad es izbaudu pirmās brīvās dienas neko nedarot.

Mans 'ekstravertais es' cīnās ar manu 'intraverto es'. Nav tā, ka viņam ir diži panākumi.

Un cik daudz gan notiek, ka tu neredzi cilvēkus pāris mēnešus. Radinieki mirst, cilvēki šķirās. Un tad vienkārši paliek mute vaļā: es tiešām šito nezināju.

Mans sen nesatikto cilvēku plāns pagaidām darbojas pat tīri pieņemami.

Vislabāk laikam man patīk apsēsties un parunāties nevis mesties mežonīgās ballītēs.
Un vispār rīt atkal ir Skyforger. Īstenībā tagad pat nevarētu sūdzēties, ka viņus tik reti redzu.

Biju vienā dienā gan uz SZF/PPF Ziemassvētku balli, gan arī iebraucām LU ekonomistu/RTU ķīmiķu un kkādu vēl fakultāšu Z-svētku ballē biedrības namā jau kaut kur ap 2 naktī. Un kad puspiecos biju mājās, tad es tiešām saņēmos un aizgāju uz lekcijām nākamā dienā. Un es ļoti ar to lepojos.

Vispār szf man patika labāk. Biedrības namā jau tā diezgan nopietni, bet pārbāzts un skanēja tucinieks un skanēja arī Lauris Reiniks-Es skrienu. jesss.

Bet es nekad nestaigāšu vairs pa sniegu ar caurām papēžkurpītēm, lai arī tas būtu pāris metru līdz mašīnai.

Bet man vēlaizvien tik ļoti sāp kājas. Augstpapēžu kurpes ir šausmīgas. Bet es izrēķināju, ka uzvelkot viņas man sanāk pareizās ķermeņa proporcijas. Tāpēc jau Latvijā visas meitenes staigā ar augstpapēžu kurpēm, jo Latvijā pārsvarā kājas ir īsākas par pārējo ķermeni.

Un Zviedriem ir ārkārtīgi izkropļota doma par to, kas ir Ziemassvētku balle. Bet nu nevar jau teikt, ka slikti, bet es nemāku tik ļoti tā dejot un jau tīri agri (ap pusdiviem naktī) aizgājām mājās. Bet no Kefīra aiziet līdz manām mājām prasa īsiņu laiciņu, ka pat nepaspēju atsalt. Bet varbūt arī tāpēc, ka bija laba/smieklīga sabiedrība. Māsu gan sagaidīju ap 4riem naktī mājās.

Laikam tā vakara dejošana kāju sāpēm arī ne īpaši palīdzēja. Tagad vēlaizvien sāp. Bet šodien arī bija pietiekama pastaiga, lai pamocītu kājas vēl mazliet.

Un šodien es gāju vannā, lai sasildītos. Un es tur gulēju un lasīju Ilustrēto Vēsturi par ceļotājiem, kas pētīja Antraktīdu nenormālā aukstumā. Un es uzzināju, ka suņu aknās ir daudz A vitamīna, kas ir kaitīgs cilvēkam lielos daudzumos un ka ir smagi simptomi un āda lobās nost. vispār diezgan pretīgi. Bet laikam pirmo reizi tik ļoti esmu ieslīgusi tajā žurnālā. Nez kāpēc viņš tā ļoti mani nesaista. Bet vienkārši ir jāizmanto laimētos 3 mēnešus kā šī žurnāla abonētājam.

Un laikam palaidu garām puteni šodien.

Noteikti, ka paliks aukstāks.

Un manā istabā ir tiiik ļoti auksti.

Man šodien bija daži jauni atklājumi par kursabiedriem.

Man pat gribās iedot vienai meitenei bloga adresi. bet es laikam te pārāk briesmīgas lietas esmu sarakstījusi par RTU, ka nebūtu jauki, ja padomās, ka esmu kuce.

Būs jāsāk cenzēt.

Un man pateica, ka es izskatos pēc cilvēka, kam ir daudz draugu. Emm. Jo vairāk es domāju, jo tomēr nepareizāk tas šķiet. Pirmajā brīdī gan man tiešām tā šķita.

Vispār viens sen neredzētais cilvēks satikts. Tā bija fantastiska sajūta. Man patīk jauki cilvēki, kuri ir ar mieru arī pēc pusdeviņiem vakarā, kad pabeigti darbi, doties speciāli manis dēļ uz centru un veltīt man gandrīz divas h laika, lai es spētu izrunāt visu un uzzināt visu, kas jāuzzina.

Un jutos tā dīvaini pieaugusi sēžot civilizēti kafejnīcā ar kafijas krūzīti un apspriežot dažnedāžādus sīkumus un ikdienas svarīgās lietas.

Un man ir stress par Ziemassvētkiem un Jauno gadu. Svētki man vienmēr ir uzdzenuši stresu.

Un nekad neesmu iespējusi te uzrakstīt : baseinā zem ūdens ar brillēm paveras pavisam cita pasaule.

Pirmo reizi, kad es ieniru ar brillēm un atvērtām acīm, man bija tāds šoks. Paveras tik liels plašums. Un var redzēt kā cilvēki kustina kājiņas. Tas gan ir smieklīgi.

samīļošanas tēma

Tā primitīvi apskāvienus var iedalīt divās kategorijās:

*kaitinošie

*jaukie

Kaitinošie ir tie, kurus tev sniedz tie ne īpaši ļoti tuvi pazīstamie cilvēki vai vienkārši cilvēki, kam nepatīk ciešs fiziskais kontakts. Viņi it kā priecājas tevi redzēt, paceļ vienu roku, apliek tev apkārt un knapi pieskaras mugurai. Pēc tādiem es parasti vēlos cilvēkam ietriekt cirvi galvā, jo nav jau jēgas.

Un ir jaukie. Un ir visjaukākie no tiem, kad tu tiešam jūti, ka cilvēks tevi apskauj un vēl piespiež sev klāt un reizēm pat paceļ. Tādi apskāvieni dod spēku. 

Kāds tiešām lasa virsrakstus?

Galvenais... Es uzzināju, ka Domino tiešām IR iespējams uzkačāt skilu.

Un atkal tādas vispārējas domas par visapkārt pastāvošo iekārtu un manu nozīmi tajās.

bet tas vispār ir tā diezgan grūti, ka tu mācies un mācies 12 gadus skolā un tev nekas nav jāizdomā, bet te pēkšņi tev ir jāizdomā, ko tu vēlies iesākt ar savu dzīvi.

Nejūtos nobriedusi.

Vērojot savas darbības un vārdus, kas nāk ārā no manas mutes, atliek vienīgi pabrīnīties, ka dzīvē jau 19 gadi aizvadīti.

labi. piektdien biju uz pašpārvaldes noslēguma sēdi TOMĒR, kas bija kā piparkūku pasākums pirtiņā. Tas jau nekas, ka uz parastajām sēdēm es praktiski neesmu gājusi. ai ai ai. kauns.

bet vispār vieta bija fantastiska. gandrīz varēja nosaukt par dejas zāli lielāko istabu, kas tur bija ar spoguļiem gar malām. bet neviens nedejoja. Es tikai griezos.

Uzvarēju biljardā, zaudēju Novusā, neiegāju pirtī un tiku nogalināta apskaujot pāris reizes.

Bet man tik ļoti patīk naktīs iet pastaigāties. (nu tagad gan es to neparko nedarītu). Soļojot ap 4riem naktī mājiņās gan domāju, vai nebija nepieklājīgi tik agri iet prom, bet mājas bija tik tuvu un bija tomēr vēlme izgulēties, lai pie Zanes nākamajā dienā es nepieklājīgi neatslēgtos uz grīdas.

Ziniet, gulēt normāli bieži pietiekami daudz ir tiešām veselīgi un patīkami, lai kādas būtu citu domas.

Un atkal atklājums, ka Sloka ir sasodīti tālu :D

Bet nu jau esmu iemīļojusi, kā savējo ar visām tās rozajām mājiņām.

tik sen nebiju braukusi ar vilcienu. Viņa skaņa un vienmērīgā kratīšana ir iemidzinoša. tagad sapratu, kāpēc bērni guļ tad, kad viņus krata.

Pirmo reizi uzvarēju Aliasā. jesss. tiku piebarota ar garšīgām lietām un pentagrammas formā izgrieztu kūku.

Man patīk ciemoties.

Ziniet, man mazliet skauž, ka mana mācību programma nav dziļi izglītojoša.

neko

Vai nu man pēkšņi ir ļoti iepatikusies ziema, vai arī līdz šīm šī ir bijusi skaistākā ziema, kāda jebkad ir bijusi.Jo ir daudz smuka sniega un nav nemaz tik ļoti auksts.

un šodien bija pirmais sniega eņģelītis. Tas gan bija tā mazliet vientulīgi, jo kursa biedrene nevēlējās slapināties. (viņa man pārmet, ka es neko nezinu par modi. man patīk viņu šokēt ar savām nemodiskajām domām. un viņa tagad savus apavus sauc par NEkerzām, jo es aizliedzu to parodiju saukt par kerzām)

un par sniega eņģelīša veidošanu tiku nosaukta par "wicked child"

Un šodien pirmo reizi kāda mana kursabiedrene izteica atzinību par manu apģērbu. Man bija Kārļa krekls. Laikam biežāk būs jāvalkā vīriešu drēbes. Jo tad es visbiežāk dzirdu komplimentus. Varbūt, ka man vnk piestāv drēbes, kas man ir par lielu.

Nezinu kāpēc, bet fotogrāfijas, kurās nav cilvēki, man nešķiet interesantas. nu, protams, visam ir izņēmumi.

Bet nu dabas fotografēšana man liekas bezjēdzīga, jo dabas skaistumu nekad nebūs iespējams ielikt fotogrāfijā. Dabu var izbaudīt tikai tajā brīdī, tajā vietā

man ir slikti no ēdiena. Es negribu ēst, bet visu laiku ēdu.

šis ir tāds ļoti pa tēmu ieraksts :D

ā. un biju iegriezusies pirmajā ģimnāzijā un parunājos ar matemātikas skolotāju. Tomēr cilvēki, kas smaida, izskatās tik labi. Bija pat dīvaini viņu redzēt nebļaujam ar smaidu uz lūpām.

un neeeee. man nav akvareļu krāsas. Apsolīju māsai, ja viņa atradīs, tad visu vakaru viņai pienesīšu tēju.

vājiem nerviem lūdzu nelasīt!

Tāa!

Varbūt kādam ir kādi padomi vai ieteikumi, ko darīt ar visu laiku asiņojošu degunu?

Vispārīgi es jūtos labi un nekādi nogurumi vai reiboņi nav manīti, kas liecinātu uz ko smagāku.

Vienkārši tas tiešām ir diezgan traucējoši, ka kkādos random brīžos man no deguna sāk šļākties asinis. nevis tā mazliet, bet riktīgi.

Tālu no bildē attēlotās situācijas man tiešām nav, lekcijā arī ir gadījies. Šodien mana izlietne bija nošļakstīta ar asinīm. labi, ka mans organisms nesignalizē ar vemšanu, redzot asinis.

spriedelējumi tāpat

Šobrīd esmu aizrāvusies ar ķīmiju, bet tas nepavisam nav interesanti.

Rīt jāmēģina aizstāvēt 3 laboratorijas darbus. Man kaut kā neticas, ka tas būs ļoti viegli.

Un rīt būs jāceļas un būs auksts un es zinu, ka es nolādēšu visu pasauli par to, ka jāceļas.

Es nesaprotu, kāpēc Anods vienā vietā ir ar plusiņu, bet citā- ar mīnusiņu.

Bet man ir daudz mandarīnu mājās. Bet Ziemassvētku sajūtas nav. Un ceru, ka tik drīz nebūs, jo Ziemassvētku sajūtai ir jābūt Ziemassvētkos nevis mēnesi iepriekš. Bet būtībā ir jau 6tais Decembris.

Beet šodien bija ārkārtīgi jauks laiciņš.

Ir grūti iziet ārā, jo es jau te sēžot stipri salstu. Liekas, ka vējš staigā pa dzīvokli un dauzās pie loga.

Bet divreiz šodien man izdevās būt ārā no mājām. Pirmā bija pietiekami nepatīkama. Viens vienīgs sabiedriskais transports. Bet otrā jau bija stipri jaukāka. Paldies.

Sniega puteņi ir viena no brīnišķīgākajām lietām ziemā.

un ir smuka skaņa aiz loga.

Un man no kursabiedrenēm tika dots tituls, kā patriotiskākajam cilvēkam, ko viņas jebkad ir redzējušas. ^^

Pirmkārt, es staigāju ar Latvijas karodziņu ap roku.

Otrkārt, es adu latviskus cimdiņus.

Treškārt, es biju sataisījusi krāsu gammu ar Latvijas karodziņu, Latvijas karoga krāsās kopā ar linu.

Cik nu tas ir patriotisma atspoguļojums, bet man patīk visādas latviskas lietiņas.

Es gribu uzšūt linu kreklu, bet noteikti būs sarežģīti uzšūt tādu, kādu es gribu. Ja, ieguldot milzīgu darbu, beigās nekas nesanāks, tad būs skumīgi.

Spriedelējumi par aukstumu/karstumu!

Man patīk tā sajūta, kad tu esi pilnīgi atsalis, ienāc iekšā dzīvoklī, bet nespēj iesilt un drebinies un tad tu saproti, ka citādāk nevarēs-IR JĀIET KARSTĀ VANNĀ! Un lai gan ūdens ir remdens, tas dedzina, jo tavām ledusaukstajām kājām un rokām, tas ir karsts, bet tu nepadodies un lej tikai karstāku un karstāku un tad ir tāda durstīga sajūta. It kā visu ķermeni durstītu ar sīkām adatiņām. Ne vienmēr to var paciest, bet tā ir tik fantastiska sajūta. Un tad rokas un kājas paliek violetas (nezinu, cik tas ir veselīgi).

Tā gan man pietrūka.

Tagad laikam tā būs bieža sajūta.

Un pēc vannas uzreiz šķiet, ka visapkārt ir silts ^^

Un šobrīd es ceru, ka manas kājas nesāpēs tik ļoti, lai mocītos ar bezmiegu. Mani bezmiegs moka praktiski tikai tad, kad man sāp kājas.

Postmodernais ekscentrisms

Ja cilvēki nebūtu tik egoistiski, tad pazustu 95% no viņu problēmām.

Nu attēls gan nav ar to saistīts. Bet tur ir tā forši parādīts. Atliek vien minēt, kur es esmu.

Gribēju sniegu- dabūju sniegu. Es pat saģērbos siltāk, bet vienalga bija auksti. Un pat noslinkoju aiziet ēst pusdienlaikā, lai ietaupītu siltumu.

Bet BALTS!

Un ir forši, ja kāds sagaida pēc lekcijām uz aicina apskatīties izstādi par kartēm (bet ir forši visās vecajās kartēs meklēt savu rajonu).

Tas nekas, ka bija doma neiet uz peldēšanu, lai ātrāk tiktu mājās un varētu izpildīt laboratorijas darbu Civilajā aizsardzībā.

Bet vispār es negāju uz peldēšanu, jo šodien bija auksts.

Bet skumīgs prāts par to cilvēku, kuru piečakarēju un neaizgāju uz izrādi "Jēkabs". (šī izrāde vairs nebūs šogad ) Bet man nemaz negribas atvainoties, ja pats cilvēks ir tik nepretimnākošs.

Un vēl neaizgāju uz Švernu tāpēc, ka ar kājām mājās naktī šādā laikā pavisam negribējās iet. Man vajag tikai mazliet mazliet pierast pie tā, ka ir auksts.

Un šodien divas kerzainas meitenes gāja uz blondīņu filmu "Easy A" ^^

Un vajag izdomāt tā, lai es brīvdienās darītu ko lietderīgu, bet mammai būs dzimšansdiena un vajadzētu tā smuki sakārtot, lai prieciņš!

Šodien mums bija materiālzinību praktiskie darbi un mums apkārt laida betona un asfaltbetona gabalus. Man tiešām patika. Betonā ir kaut kas tāds, kas pievelk.

Un es skatos savu mūzikas mapi un viss ir tik ļoti daudz klausīts un nav nekā jauna.

brīvās dienas

Es varētu izmantot daudz brīvo laiku, kas man ir te. Starpcitu, esmu Laucienē. Man patīk lauki. Man patīk neko nedarīt, staigāties pa tukšām ielām un skatīties zvaigznēs. Man patīk veci cilvēki, kas runā ne par ko un dzīvo bez steigas.
Protams, ka tas ir arī diezgan apnicīgi, bet pagaidām izbaudu.

Man šķiet, ka mana dzīve tomēr nav cilvēkos. Bet cilvēki ir visur!

Goda vārds nesaprotu, kā cilvēki cits citu pazīst tik ļoti. Paskatos kopīgos draugus ar kādu pazīstamu cilvēku un mums ir kopīgi draugi no kādām 3 dažādām pusēm, kuras nav galīgi saistītas un tad man ir wtf. Goda vārds nesaprotu, kā cilvēki spēj iesaistīties, sadraudzēties un pazīt cits citu tik milzīgos apmēros. Man tā vienmēr būs mīkla.
Es gribētu pazīt nenormāli daudz visādu cilvēku, bet es negribu pie tā strādāt. Jā, man tā ir strādāšana, jo neesmu milzīgs sabiedrības cilvēks.
Man tikai patīk tie cilvēki, kas ir mani. Pārsvarā cilvēki nav mani. žēl. tāpēc man nepatīk kaķi.
es gribu kaut ko sasniegt.

Ziniet, ir tās visas mainstrīm cacas un visi tie čaļi saistītie, kuri it kā ir briesmīgi un bez morāles. Bet tad atkal jāpadomā, vai tiešām alternatīvā paaudze neveido tādu pašu sabiedrību ar tādiem pašiem trūkumiem un cilvēku sadalījumu, tikai mazāk populāru. Mēs visi esam tikai cilvēki.

Un gaismas laikam nav tās, kas mani iedvesmo.
Nez kāpēc ne salūts, ne staro Rīga mani nesajūsmina tik ļoti, bet nu apskatīties vajag. nē, salūtu es laidu garām.

Es gribu teātri. Esmu noilgojusies pēc teātra sajūtas, kad kāds aktieris bļauj uz skatuves un krīt pie zemes. Un es gribu jumtus. Tas ir tā tik ļoti paredzami un populāri un nodrāzti, bet katru reizi, kad redzu bildes no jumtiem, tik ļoti liela ir vēlme. Augstums tomēr pievelk. Tā kā esmu īsa, tad augstāk es vienmēr jūtos drošāk. Tāpēc arī tumsā atrodoties kaut kur ārpus mājas, cenšos kaut kur uzkāpt augstāk. Kaut 20 cm un uzreiz kļūst mierīgāk ap sirdi.
Manas bailes no izgrebtajiem koka velniņiem ir pārgājušas.

Lāpu gājiens man patika un arī 3dienas vakars/nakts ar manām cacām bija fantastisks :D Nekas, ka netika noskatīta neviena filma, kaut tas bija paredzēts kā filmu vakars, bet gulēt aizgājām ap 6 no rīta, neskaitot Zani, kas atslēdzās uz grīdas ap 2viem, bet neizskatījās, ka viņai bija ērta un netraucēta gulēšana.

Ziniet, reizēm ir jāapspiež savas kvēlākās vēlmes, lai neapkaunotu sevi.

kāpēc mans ābols garšo pēc ziepēm?

Par neko.

Ja jau mēs runājam par to, ka mūzika ir kas tāds, kur katram ir sava gaume un tas vienkārši ir jāpieņem, tad tomēr man gribas tieši šobrīd pasūdzēties par divām grupām vienkārši ļoti subjektīvā "man nepatīk" veidā.

Pirmais ir klasiskais un visiem ļoti pazīstamais Pink Floyd. (daudziem būs šoks) Nu es zinu, ka tā ir klasika, fantastiski un, protams, ļoti jauki viss pārējais, bet man gluži vienkārši šķiet, ka to klausoties var saslimt ar ļoti smagu šizofrēniju.

un otra grupa būtībā ir viss hārdkōoor. izņemto varbūt ļoti retus izņēmumus. grūti pat minēt piemēru.

Lai gan es esmu ļoti minimālos apmēros klausījusies Caliban, Disarmonia Mundi un August Burns Red. Manuprāt tā ir mūzika garīgi nenobriedušiem cilvēkiem.

Jess. esmu bez jebkāda pamata nolikusi veselu mūzikas žanru. Tā ir laba sajūta.

Bet ziniet, ko es šobrīd gribu. Es gribu smagu elektroniku. Tādu pat urlīgu elektroniku.

iesakiet man kādu sirdi plosošu filmu, pie kuras var raudāt visu laiku. Nu tādu sirdi plosošu ar naidu, mīlestību un ciešanām. Nu luuuudzu.

mana RTU dzīve kā vienmēr.

Esmu pacēlusies vēl augstāk peldēšanā. ^^ šodien nebija otrais krutākais čalis, bet pirmo es apsteidzu un tagad esmu pati pirmā savā grupā ^^ Es nesaprotu, kā tieši šitais varēja notikt. Es tikai skatos, ka ar katru nodarbību man sāk likties, ka viņi peld aizvien lēnāk un lēnāk un nevaru saprast, kas viņiem visiem kopā pēkšņi par slikto dienu, bet laikam jau jāpieņem skarbā patiesība, ka es vienkārši peldu ātrāk.

Bet es nesaprotu, kā cilvēki 1 h pēc kārtas spēj peldēt vienkārši no viena gala līdz otram visu laiku. Tā man ir mīkla.

Bet es jūtos fantastiski, ka man nav iespēja ieskriet nevienā priekšāpeldošā cilvēkā, jo gluži vienkārši esmu pirmā. Un tie, kas stāv pirmie

arī ir normālāki un palaiž, ja viņi reāli redz,

ka tu peldi ātrāk. Nedod dies' ja tu paiesi garām kādam apakšējā galā, kaut arī skrien viņā iekšā katru reizi, kad peldat, dabūsi skatienu, kas spēj nogalināt.

Es gan esmu bišku beigta. Man tomēr ir jāpierāda savs pirmās tituls. Beigās tiku pie krampja pēdā.

Peldēšana mani nogurdināja vairāk, kā Skrējiens Pēc Radistu Zelta. Nezinu, kāpēc, bet šie kontrolpunkti mani aizrāva vairāk, lai gan nekas īpaši fantastisks jau nebija. Laikam vainīgs bija tas, ka es pirmo reizi mūžā uztaisīju savu komandu. Ziniet, tā ir laba sajūta.

Un mājiņās braucām izmirkuši līdz ādai, bet es vēl neesmu saslimusi.

Un es skaitos bez jakas un bez čību cilvēks. Man ir klāt jauns tituls ^^

Un šodien parunājos ar vienu no saviem mērķiem manā kursā ^^ jaukii.

un man kursā ir meitene, kuras ūberiedvesma un kas tik vēl ne ir Maikls Džeksons. Viņa mēnesi bija galīgi beigta pēc viņa nāves. diezgan traki. Viņa taisīs Maikla Džeksona zeķes. Es pat nezināju, ka viņam ir tādas raksturīgās zeķes

.

Un šodien es pēc ilgiem laikiem nenokavēju, jo bija materiālzinību ieskaite. Diezgan smieklīgi, ka mēs varam izmantot PILNĪGI visu un sarunāties savā starpā.

"-Klau, betonu var līmēt?

-Kāpēc, lai kāds līmētu betonu?

-Man nevajag zināt, vai kāds to dara, bet vai vispār ir iespējams salīmēt betonu?

-Kas ir tērauds?

-viņš nav tāds melns? nu rokturi nav no tērauda?

-nu man vajag zināt, vai tērauds ir deformējams.

-domāju, ka noteikti nē. "

būtībā bija diezgan murgaini, bet nolikts būs. Par atzīmi gan nezinu.

un es stāstu tik bezjēdzīgas lietas. beeet man gribās. bet jo biežāk es rakstu, jo mazāk cilvēku komentē :D

Uuun es beidzot izbraucu ar liftu ar pogu "Hell" un ne tikai. Tagad ir pat pa pusei dokumentālā filmiņa par sātana izdzīšanu no lifta, bet es tur neesmu. Biju kameras vīrs. Un mācītājs, jeb sātana izdzinējs nepazuda, bet vai tas kādu uztrauc. Un garāmgājēji laikam domāja, ka mēs esam reāli dīvaini. jesss. Mērķis panākts.

Bet mēs, RTU, varam aizbraukt tikai uz Elli.

Un mani kaitina tas, ka man last.fm'ā tie divi vienīgie ārzemju cilvēki, kas man ir draugos, apmeklē ļoti fantastiskus koncertus tik bieži, ka es jau sen būtu atslēgusies no laimes. Tikai sēdi un siekalojies.

Neeeee

Šodien man atkal sanāk.
Man skolā bija jābūt 10.15, bet es esmu klāt jau 8.15. Nu kāpēc vienmēr kaut ko ir jānočakarē. Bet diezgan veiksmīgi, jo vismaz dabūju Civilās aizsardzības laboratorijas darbu grāmatiņu.

Es 30 min sēdēju dekanāta gaitenī, jo tur vismaz ir tādi normāli krēsldīvāniņi, un blenzu plāksnītē "Dekāna V. Mācību darbā", kamēr sagaidīju, kad atveras bibliotēka. Kāpēc no rīta tā darīt liekas normāli? Pa dienu nekad es nevarētu tā nosēdēt neko nedarot un blenžot sienā.

Tagad jau esmu atmodusies un liekas, ka man pat nav slinkums skriet "Radistu zeltā"
No rīta visa pasaule šķiet liela, ļauna un briesmīga.

Es laikam pirmo reizi mūžā no rīta lasīju Tvnet ziņas.

Nekad nešķiršos no sava RV1Ģ gredzena

Es biju RTU atjautības sacensībās "Cietais Rieksts"

Ahahaha.

Tikai biju mazliet vīlusies. Bija tādi ekonomiski uzdevumi nevis tādi atjautīgi. Bet nu to organizēja IVF (inženierekonomikas un vadības fakultāte).

Tagad es zinu, ka rtu IR fakultātes, kuras tiešām arī izskatās smuki. Ķīmijas laikam ir visbriesmīgākā no visām.

Bet vispār redzēju pāris pirmģimnāzniekus. Un viens nēsāja gan gredzenu, gan kreklu. Tas ir vēl patriotiskāk kā es. Žēl, ka tieši šodien nebiju

uzvilkusi gredzenu.

Un mans Kārlītis atkal vazājas apkārt pa smukām alus pasēdēšanas vietām :D (nekādu pārmetumu) Ceru, ka labs projekts izveicās vai arī laba svinēšana par foršā amata ieņemšanu ^^

Un es tiiik ļoti vēlos saņemties vakaros skriet. šodien bija tāds ļoti superīgs laiciņš skriešanai.

Es tiiik ļoti vēlos pabraukāties ar būvniecības fakultātes liftu, kuram ir poga "Hell"!

Un man galīgi nesanāk aiziet uz pašpārvaldes sēdēm. Es esmu bijusi tikai uz divām un vienu saliedēšanās semināru, nekur neiesaistos un rīt es nevaru aiziet, jo ir sacensības "Skrējiens Pēc Radistu Zelta". Šķiet, ka es atkal palaidu garām iespēju sadraudzēties ar cilvēkiem.

Un ziniet, kas vēl šodien bija kruti?

Mēs peldēšanā stāvam pēc kārtas no labākā uz sliktāko.Parasti es biju kāda 6tā, bet šodien mani pārcēla, kā trešo un arī tad, peldot uz ātrumu uz muguras, es ieskrēju pa priekšu peldošajā otrajā čalī. Es peldēju ātrāk par otro krutāko mūsu grupas dalībnieku ^^

Man ir progress.

šokolādes dušas želeja

Matīss, es sapratu, ko tu vēlies man dot, bet nesaprotu, kas tā par fīču, ka nevari pats valkāt.

Es gribu kādu sirdi plosošu grāmatu. Tādu, ko lasot, var klausīties ambiento mūziku un raudāt nepārtraukti. ^^

Visam jābūt līdzsvarā.

Vispār man uzbrauca par to, ka es visu laiku smaidu. Ahaaa. tomēr pirmais.

Es gribu arī uztaisīt emuāru, kur rakstīt pilnīgi visu sviestu, lai jūs par mani nepadomātu slikti.

Vectēvs mani sabiedēja ar manu nepārtraukto it kā temperatūru. Viņš man lika aiziet pie ārsta taisīt rentgenu un izrakstīja recepti, ko man katru dienu jāēd un jādzer, lai būtu labāk. Tādi jau ir tie vecvecāki. Bet pareizi ir. Manas plaušu slimības nav tās vieglākās. Un man kaķis gulēja uz krūtīm. Kaķi tiešām jūt, ka kaut kas nav labi?

Tagad mani visu laiku baro ar tējām. Bet šodien es tiešām nejutos labi.

Mamma ar vectēvu visu laiku runā par ķīniešiem, kas pakļaus pasauli.

Bet mana ģimene man pārmet, ka es visu laiku vazājos apkārt, lai gan man šķiet, ka es to tiešām daru reti. Mana māsa bija baigi aizvainotā, ka viņai vispār nav laika. Aha. tad, nez kāpēc man šķiet, ka viņa man visu laiku stāsta par to, kā viņai gāja tur un tur un vēl tur.

Un man nav tā talanta, lai dizainētu tērpus. Nu nav. Tātad viena specialitāte noteikti atkrīt. savā ziņā labi.

Kāpēc tieši man betons liekas smieklīgs?

Uuun šosestdien atkal biju nabaklabā. īstenībā tīri jauka vieta. Sāk tur patikt aizvien vairāk un vairāk. Melnā Piektdiena ir galīgi nojūgusies, tad tagad metālisti meklē citas vietas, kur izpausties.

Labi, nebija metāls sestdien. Bija grupa, kurā dzied čalis no pirmās ģimnāzijas "Black Apple Market". Nav slikti. Pirmā ģimnāzija paceļ grupas vērtību. Satiku Mariju ar visu Ābolu.

Un Huskvarn tika nokavēti, jo tika apskatīta atkalatvērtā Rock'n'Riga. Bija ļoti patukša, jo nekas neuzstājās. Un arī "Ala" tika apmeklēta, saplēsta glāze (ne manā kontā) un saruna par pirmo ģimnāziju ^^ esmu savas skolas patriots.

Huskvarn tika redzētas vien 3 dziesmas, bet tāpēc tās tika izbaudītas pilnībā un līdz galam.

Laikam ļoti labs veids, kā pasargāties no vilšanās cilvēkos, ir neko negaidīt no viņiem. Tik patiesi. Bet tai pašā laikā jābūt gatavam saņemt visu. Grūti.

temperatūra aizstaigā prom

Vai kāds tiešām spēj iemainīt vecos labos dzīvsudraba termometrus?

Es ļoti priecājos, ka tomēr izlēmu šodien pamest dzīvokli. Tāda ir nelaime ar brīvajām dienām, ka negribas neko darīt. Jo vairāk brīva laika, jo mazāk tas tiek izmantots lietderīgi.

Ir reāli kaut kas jāsāk darīt.

bet ir prieciņš, ka mēs tiešām sākam regulāri apmeklēt kāpšanu. Es gan pagaidām esmu ļoti lūzeriska, bet es ceru, ka mans skills atgriezīsies.

Es tiešām gribu būt sportiska un maz ēdoša.

Un klausīties Nox Arcana ir mokoši. Jo viņu mūzika ir ļoti cauri ķermenim strāvojoša un brīnišķīga, bet viņiem last.fm ir ļoti neizdevusies bilde. Bet tomēr es Nox Arcana klausos vairāk par Tiamat ar debišķīgo bildīti. Tomēr mūzika ir svarīgāka. bet visu laiku pieķeru sevi pie domas, ka tagad man skrobojās neglīta bilde.

Tad nu šodien, par spīti nelielajai temperatūrai, bija kāpšanā ar mandarīnēšanas pauzēm un šoreiz bija arī vecie biedri, kas nez kāpēc bija kur slēpušies iepriekšējās reizes.

Bet ja es izgāju no mājas ar temperatūru, tad atgriezos bez tās. laikam tomēr labi pavadīts laiks ir lielāks ieguldījums veselībā.

Un pēc kāpšanas bija beidzot Riga Plaza apmeklējums. Tā jau smuki.

Un beigās folkbāra "Ala" apmeklējums. Un tika satikta sen nesatikta exparalēlklasesbiedrene.

Bet dejošana mani laikam tik ļoti neaizrauj. Tas ir tik ļoti dīvaini.

Un es nopirku ķīmijas tabuliņu ar šķīdības tabulu, periodisko tabulu un visādām formuliņām. jūtos ķīmiski. bet man uz 5dienu ir jāuzzīmē piecu tērpu kolekcija. ai ai ai.

bet matemātikā iet ģeniāli, jo par robežām uzrakstīju bez kļūdām un visi mani apbrīno un nelīdz tas, ka es simto reizi saku, ka esmu to jau mācījusies. Man visiem ir jāpilda viņu mājas darbi.

vecs piens

Nu jau vairāk laikam nav labi, ja cilvēki smejas par to, ja nosaucu sevi par aktīvu. Nu nekad jau tāda ļoti neesmu bijusi, bet šobrīd ir smags posms.

Un māsa man uzbrauca par nekomunikablitāti. Man šķiet, ka ir divas lietas, par ko nu tiešām ir nelietderīgi piesieties ir: nekomunikablitāte un zems pašvērtējums. Un ak kāda laime, esmu tikusi pie abiem.

Es tagad centos atrast sen izlasīto horoskopu par to, ka dvīņiem nav vērts norādīt uz viņu nepilnībām, jo tas padara visu daudz ļaunāku. Tā tik ļoti ir, bet man grūti iedomāties, ka citiem tā varētu nebūt.

dvīņiem raksturīga psihes divkosība, necieš kritiku, ātri apvainojas un ir viegli ievainojami. Dvīņi ir virspusēji un nespēj iedziļināties lietu būtībā.

Fantastisks raksturojums.

un es vēlos piedalīties fotokonkursā. Nezinu, kāpēc, jo nekad to neesmu gribējusi. Bet es gribu aizņemties fotoaparātu un man pratā ir divi cilvēki. bet cilvēki nav priecīgi aizdot labus fotoaparātus.

Un es goda vārds klausos Tiamat tikai tāpēc, ka viņiem last.fm ir šausmīgi fantastiska bildīte. Paši viņi man diezgan nepatīk.

Un es neesmu piedalījusies nevienā pasākumā kaut attāli saistītā ar Halovīnu. Tad nu šogad varētu skaitīt divus.

Viens bija Nabaklabā ar Frailty un Heaven Grey. Lieliski, ka man ir ārsta mētelītis. Toreiz, kad pirku, es viņu pirku beztēmā, bet tagad viņš jau man ir noderējis kādas pāris reizes. Tas ir diezgan izdevīgi, jo nevajag neko vairāk domāt.

Un ausis tikai nesen pārstāja sīkt.

Man tīiik ļoti patīk laba mūzika. un redzēju sava izbijušā trolejbusbiedra izliktās trīs fotogrāfijas izstādē. Tas nekas, ka sapratu tikai divas no tām. Un vēl es dabūju tās havajiešu krelles ar Jāgermeister simboliņiem ^^

Un tās nakts liekā stunda man ļoti palīdzēja nākamajā dienā tomēr aiziet uz darbu suņu izstādē.

Un nākamā dienā (kas skaitās īstais helovīns) bija ikgada helovīna pasākums, kurā es gan biju pirmo reizi. Bet sajūta bija nelāga visu vakaru un vēlāk uzzināju arī iemeslu- man bija temperatūra. Bet vienalga noteikti nenožēloju ierašanos kaut arī čāpoju mājās ar kājiņām. Un esmu nelietderīga Alias'ā. Nemāku skaidrot. Un lasīju, ka dvīņiem ir stāstnieka talants, bet viņi to nekopj, tāpēc nekas nesanāk. Ahāaa.

Un mana māsa to tomēr ir izdarījusi. Viņai tagad ir pīrsings. Nu viņai izskatās labi, bet man, protams, nepatīk. Un tagad viņu droši vien neviens nespēs atturēt arī no tetovējuma taisīšanas. Es viņai neļaušu sūdzēties, ja viņai viņš apniks.

sāpes

Nu tagad es beidzot sapratu, kā tas ir, kad pazaudē kaut ko sev tik ļoti svarīgu.

Tāda sajūta, it kā krūtis būtu pārrautas pušu.

Es pazaudēju savus ilgi adītos un mīļotos balti-zilos cimdiņus. Es viņus neapdomīgi atstāju trolejbusā. Trīs reizes jau zvanīju uz Rīgas satiksmi, jautājot, vai nav atrasti. Tai tantei jau droši vien būšu apnikusi. Droši vien, ka jau pēc pāris minūtēm cimdiņi tika savākti. Māris man lika iedomāties, ka tos atrada kāds mazs bērniņš, kuram sala rokas, bet ir ļoti grūti to sev iestāstīt.

Un mamma man nopirka šokolādi, lai kliedētu skumjas.

Visticamāk, ka es adīšu vēlvienus tieši tādus pašus.

Tagad man tūlīt būs uzadīti nākamie cimdi un tikmēr, kamēr es nebūšu šitos uzadījusi, es sev par sodu nevilkšu cimdus vispār.

Es zinu, kas bija vainīgs. Vainīgs bija tas, ka es biju kļuvusi tik iedomīga par šiem cimdiem. visi cilvēki mani slavināja un es kā muļķe ļāvos šiem glaimiem un tiku sodīta.

Man pat nav īsti bildes, kas spētu pagodinātu šos cimdus, kas ar mani bija visu šo laiku.

Šī bilde nav diez ko izteiksmīga. Bet nu manu seju tāpat reti, kurā bildē var redzēt un tur ir CIMDI.

Kuldīga

Ir noslēdzies.

Neskatoties uz to, ka esmu tur jau bijusi nu.. daudz reižu, vienmēr ir jauki.

Vispār man būtu vieglāk uzskaitīt vietas, kur es Latvijā neesmu bijusi, nekā esmu. Tik sasodīti forši bija ģimenes nedēļas izbraucieni bērnībā. Kāpēc toreiz tas nelikās tik iespaidīgi.

ā. bet vispirms pirms tam bija MĶF SP saliedēšanās seminārs, kas

notika 5 h piektdien. tagad es jūtos saliedētāka, bet tas nenozīmē, ka man tie cilvēki liekas sasodīti forši. Cilvēki kā cilvēki.

Bet nu no RTU mūsu pašpārvalde esot visdraudzīgākā un atvērtākā un visām citām pašpārvaldēm mēs ļoti patīkam. Tad redzēs, vai es arī kādam patikšu.

Es pierodu pie apstākļiem. Tik ļoti pierodu, ka pilnīgi riebj.

Man gribas kādu junkfood komplektu. kāpēc.

Es atbraucu mājās un redzu, ka māsa ir ieņēmusi manu istabu- nav forši. bet es zinu, ka reizēm neesmu labāka.

Kuldīgas Ventas rumba gan jau ir diezgan apnikusi, bet Kuldīgas mazo koka mājiņu arhitektūra gan ir ļoti baudāma vēlaizvien. Man vēl nav mūsu bildes, tāpēc šī ir random bilde no neta. (Laikam tas ir aizsargāts ar autortiesībām, bet ceru, ka neviens mani nekad neiesūdzēs par to.)

Un es redzēju zaļo žiguli, kas ir mana sapņu mašīna un daudz ōmītes uz divriteņiem, turpretim Rīgā viņas sēž pagalmos un aprunā mūs.

Mūsu mašīna bija superīga. Katru reizi, kad viņu vajadzēja iedarbināt, notika 1-9 min ilgs process, kura laikā tika simtiem reižu mēģināts viņu iedarbināt. Kaut kas nebija ar kontaktiem kārtībā. Mēs nostāvējām kādas 7 min arī Valdemāra ielas vidū, kad viņa noslāpa.

Bet vispār es reizēm jutos kā urla šajā braucienā.

Iemācies dzīvot ar sevi saskaņā, Zane.

Nav tik vienkārši.

ir tik ļoti grūti dzīvot un būt tādam, kāds tu esi, ja tu vienmēr domā par to, kādam tev jābūt, nevis par to, kāds tu esi.

Es negribu, lai cilvēki no manis attālinās. Es jūtos tik tāla. Samīļojiet mani.

Man jāizdomā dzīves mērķis. Tas varētu palīdzēt.

Un vēl man ir jānopērk jaunas kedas. Ja tas būtu tik vienkārši. Bet slapjas kājas palielina drūmumu par 25%. vilnas zeķes paceļ prieku par 15 %

(un mans kedu vecums noteikti nav pāri. Vispār ir grūti domāt par savu apģērbu. Kedas padara visu vienkāršāku.)

Un zirgi ir ļoti silti. Tāpēc man vajadzētu vienu tādu regulāru zirgu. Un radiatori varētu ganīties pļavās.

Ar manām smadzenēm oficiāli kaut kas nav kārtībā. šodien matemātikas kontroldarbā dabūju 2. Un, skatoties kļūdas, es nespēju saprast, kur tieši bija manas smadzenes tajā brīdī.
Pārrakstīt varēs tikai nākampiektdien tā kā nedēļu man būs jādzīvo ar divnieku.
Jūtos dziļi nelaimīga.

ne gluži recenzija

Auļi "Etnotranss"

Esmu ļoti priecīga, ka uzzināju par šī jaunā Auļu albuma ieskandināšanu. Lai gan diezgan pavēlu. Ļoti noderēja Žurku skrējiena laikā iegūtā dāvanu karte, kas kalpoja kā norēķinu līdzeklis šim koncertam.

Tik sen jau vēlējos redzēt viņus, bet līdz šim viņi bija redzēti tikai kopā ar Skyforger uz skatuves un vēl arī mazliet staroRīga ietvaros, bet nekad tā pilnībā.

Atnākot pēdējā minūtē pirms 19, kad koncertam jāsākas, mūs sagaida dalītas izjūtas. Jo pārsvarā redzam pusmūža cilvēkus, kas sapucējušies balles kurpēs un smukos tērpos. Kad tomēr iespraukušies kādā attālā nostūrī tiekam pie krēsliem, sākas koncerts, bet sākas ar folkloras kopu, kurai nosaukumu pat neatceros. Slikta viņa nebija, bet tika gaidīti Auļi tomēr. Man vienmēr šķitis, ka nav īpaši jauki iesildīt kādu grupu, kuru visi tik ļoti gaida.

Bija neliels starpbrīdis, kura laikā izstaipīju kaulus un tad sākās ar uzrunu, kurā tika minēts, ka vispār koncerts bija domāts kājās stāvētājiem, bet visiem nez kāpēc tik ļoti gribas sēdēt. Tad nu visi tika aicināti celties kājās un tomēr sēdēt gribētāji sabīdīties sānos. Tā nu mēs aši veikli ieņēmām stāvēšanas vietas pie skatuves, kas mums sanāca ārkārtīgi veiksmīgi. Mēs bijām pašā vidū, pašā priekšā kādu 1,5 m attālumā no pašiem Auļiem. Un tad arī atklājās, ka tomēr koncertā ir arī daudz jauniešu un tādi paši tirliņi, kā mēs.

Pats albums īstenībā bija ļoti jauks un fantastisks. Tikai tā dzejas lasīšana Laimas Muktupāvelas izpildījumā nebija atbilstoša. Nu vismaz man bija sajūta, ka tikmēr kamēr ir dziesma, ir emocijas līdz visaugstākajam līmenim, bet tiklīdz viņa sāk lasīt, tad emocijas tiek nosistas līdz nullei, bet tiklīdz viņi sāk spēlēt, tā atkal emocijas ir augšā.

Bija doma iekliegties SKYFORGER. Jo kas gan ir koncerts bez kāda, kas iekliedzas Skyforger ne pa tēmu. Un šeit pat bija gandrīz tēma, jo divi no Skyforger bija uz skatuves. Un kā vēlāk atklājās, Zirgs bija skatītājos. bet tomēr izdomājām, ka to nesapratīs.

Bet novērojumi liecina, ka Skyforger dūdiniekam Kasparam bija viskrutākās dūdas no Auļu dalībniekiem. Tā iet, ja dūdas ir nepieciešamas spēlēšanai metālā un viņas regulāri jāsprauž pie elektrības.

Un man jaunums bija arī vecās labās Ģīgas nomainīšana pret elektronisku instrumentu, kas, protams, skanēja tāpat tikai droši vien stipri kvalitatīvāk.

Pēc nelielas runāšanas un pateikšanās gan naudas devējiem, gan apģērbu dizainerei (lai gan viņu iepriekšējie tērpi man patika labāk), gan visiem pārējiem, tikām arī musināti, lai nopirktu albumu. Auļi Auļos oriģinālais disks man ir. Bet toreiz laikam man bija nauda.

Kad viss tika izrunāts, tad turpinājās uzstāšanās ar vecajām dziesmām. Publika turpināja atraisīties, lai gan īpaši es to neredzēju, jo nebija neviena, kas man stāvētu priekšā, bet pieņemu, ka cilvēki dejoja. Nu vismaz es to noteikti darīju (nu cik nu to var nosaukt par dejošanu) .

Ļoti izbaudīju tos dažus skaņdarbus, kur bija tikai bungas. Tas ir tik ļoti skaisti.

Un man tik ļoti patīk skatīties, kā paši mākslinieki tik ļoti iegrimst tajā, ko viņi dara. (tāpēc jau laikam arī jaunais albums saucas "Etnotranss")

Un Auļu mūzika ir ļoti ievelkoša.

Nespēju iedomāties, ka kāds būtu varējis aiziet neapmierināts no šī koncerta.

Beigās spēju pateikt vien to, ka Auļu jaunais albums pamatīgi iespārda.

Manā novirzienā var izvēlēties četras specializācijas:

1. apģērbu tehnoloģija

2. tekstila tehnoloģija

3. apģērbu konstruēšana

4. apģērbu un tekstīliju patēriņzinību specializēšanas virziens

nu... kādas ir jūsu domas, kam es esmu radīta?

un šodien ar mani sāka runāt kkāds random čalis. RTU tā NEKAD nenotiek. Biju tik šokēta. Bet pēc tam es viņam laikam noriebos ar savu nepārtraukto muldēšanu.

basas kājas

IMPROVIZĀCIJA IR ŠAUSMĪGI NENORMĀLI BRIESMĪGA.

teātris nav mana lieta.

un šodien atkal pakāsu kāpšanu.

Ziniet, kas mani kaitina? Tas, ka šomēnes es satieku jau piekto sen neredzēto cilvēku un katrs no viņiem saka, ka mums ir noteikti jātiekas pie kādas tējas tases/alus kausa (tas ir atkarībā no cilvēka) un jāizrunājas, bet nekad neviens netiek satikts šādā veidā. Man jau sāk apnikt dzirdēt to teikumu. Man atliek tikai māt ar galvu un sajūsmināties, kaut arī es zinu, ka tas nekad nenotiks. ai ai ai.

Un man gribas naudu. Tomēr būtu jaukāk.

šajā mēnesī man ir viens ieraksts :O traki. ļoti traki.

un pēc kāda noteikta notikumu atklāsta, es aizdomājos par to- kurā brīdī tad sākas taureņi vēderā.

Es nespēju saprast, ka tā varētu būt pirmā reizē. Nu nevar būt tā, ka tu redzi to cilvēku pirmo reizi un tev JAU ir taureņi. Nu man tā nav bijis. Bet kurā brīdī tad tas sākas. Kā vispār sākas patikšana. Tu to saproti brīdī, kad viņu redzi, vai tu to saproti tad, kad neredzi.

Un atkal pabūšana Pienā bija. Bet man patīk Piens, kā vieta ar patīkamu interjeru, bet ne kā piektdienas vakara ballīte, kad ir piebāzts. Tāpēc bija forši. Un man neapnīk spēlēt jengu un man neapnīk klausīties, kā spēlē klavieres.

Un es šodien dzirdēju Nothing Else Matters klavieru izpildījumā. Es gribu.

Un tagad mēs zīmējam vīriešu figūru. jessss.

es gribu kafiju uz jumta.

ā. un aizvakar bija slimība ar milzīgiem drebuļiem. Man patīk drebēt (tā ir interesanta sajūta), bet man nepatīk, ja no drebēšanas sāp muskuļi. Un tas vispār ir nogurdinoši. No rīta pieceļoties bija tik pat izvārguša sajūta, kā pieceļoties no rīta pēc ilgstošu sāpju paciešanas, kā tas bija pirms diviem gadiem pēc plaušu karsoņa.

Bet tas nenozīmē, ka es ģērbjos biezāk. neapzinīgā Zane.

Uuuun ir pārvarētas arī iesvētības.

Ziniet- sajūta, kad pa tevi met olas, ir visai interesanta. Pat neteiktu, ka man nepatika. Tas nebija sāpīgi. žēl tikai, ka pēc tam ir viss netīrs un smirdīgs.

kanēlis ir mans bieds tagad.

Un es ceru, ka bildes neviens nepublicēs, lai gan gribētos redzēt.

tāds ir mans šīsnedēļas garastāvoklis

Blogošana ir jauka tāpēc, ka dzīvē tevi var neklausīties, bet te ir gluži vienalga, vai tevi klausās vai nē. Tu vienkārši vari muldēt visu, kas ir uz sirds.

Man šķiet, ka es sāku runāt garlaicīgāk, jo manī neklausās neviens. Ir piepildījušās manas bailes- es kļūstu garlaicīga. Es zināju, ka tam ir jānotiek.

Nu būtībā nekādi īpaši daudz temati man nepastāv.

Un tā sajūta, ka tu vēlies runāt ar cilvēku, bet tev nav ko viņam teikt, ir briesmīga. Man nav ko teikt cilvēkiem. grūti.

Viss, ko es vēlos teikt, vienmēr ir tik garlaicīgs.

Bet vispār jau RTU nav tik slikti cilvēki.

Baseina pluss tiešām ir sauna. Ne vienmēr viņa ir silta, bet tiešām mēdz būt. Tas nekas, ka nieres man ir bišku atsaldētas.

Un šijās pēdējās dienās ( nu laikam gandrīz nedēļa sanāk) es esmu paspējusi būt danču naktī, pie sevis mājās pīpēt ūdenspīpi ( pie sevis mājās nekad to nebiju darījusi) un protams klāt nāca sarunas par citplanētiešiem. Kāpēc nē.

Bija arī pabūšana nepabeigtajā dzemdību namā Mežciemā pašā augšā (stāvus neskaitīju, bet uz beigām apnika kāpt). Neaptverami skaists skats. Viņi bija paredzējuši baigo dzimstību, ja bija jāceļ šitik liela un augsta celtne. Un Pļavnieki izskatās kā vienkārši cementa siena no augšas, bet uz otru pusi paveras plašs mežs. Nezināju, ka viņš tik liels.

Tad bija teātra mēģinājums, kurš man nepatika. Nu pamēģināšu vēl pāris reizes un tad redzēs, kā man sanāks iedzīvoties. Lai gan nu cilvēki jau ir ļoti draudzīgi, bet es nejūtu to, ko vajadzētu. Jāatgriežas vienkārši pie kāpšanas varbūt.

un vēl vakar bija Māra Šverna koncerts manā jaunatklājumā "Taka". Tas nekas, ka es tiešām maz klausos Švernu un baložus, bet esmu bijusi jau laikam trīs koncertos šogad. Dzīvie viņam ir ārkārtīgi jauki, bet pārsvarā mājās es nespēju klausīties tik mierīgu mūziku. Man patika mūsu visforšākā vieta dažus metrus no Šverna zemē uz spilveniem ^^

Un tikai beigās viens kretīns (nu meitene) iekliedzās- "Vēstules". Nu kāpēc vienmēr.

ā. bet bija jau arī zīmēšanas skolotāja apmeklējums otrdien ar atmiņām un nostaļģiju un sarunām par mākslu, politiku un masveida ebreju iznīcināšanu.

Un pēdējā tēma tāpēc, ka es lasu grāmatu par Aušvicu. Kāpēc man patīk lasīt grāmatas par ciešanām un sāpēm? turklāt vēl patiesiem notikumiem.

Un mana uzzīmētā krūzīte vēlaizvien ir studijā pie sienas. tāpat kā manis dāvātais putnu būrītis (cik sen tas bija) un turpat arī karājas manis dāvinātais pūķītis Isildurs.

un šodien bija makaronrandiņš. Apskatījos viņu otro kāzu bildes un mazo meitenīti (varu derēt, ka viņa juta, ka man ir bail no bērniem. viņai bija 9 mēneši). Precēties divas reizes īstenībā ir forša doma. Tad kopā sanāk ideālās kāzas.

Un tagad man ir jāizpilda ķīmijas laboratorijas darba teorētiskā daļa un jācer, ka mani pielaidīs pie prakstiskās daļas, ja mans iepriekšējais mājas darbs ir nozudis. Es mēģināšu ļoti izšļūkt.

Un vēl man ir jāsazīmē kādas 30 rokas, plaukstas un piedurknes. Jauki. Paņemšu tēju, uzlikšu Baložu Pilnus Pagalmus (pārmaiņas pēc) un ķeršos pie lietas.

šodien bija tāda ritīgi priecīga diena.

manā galvā spīdēja saulīte.

Un sapratu, ka esmu reāla kuce :D (tas priekš manis zināšanai) piedodiet man, ja varat.

un man patīk, ja mani cienā ar šokolādes cepumiem ^^

Sapratu, ka man patīk Materiālzinātnes un ja es sēžu ar savu izbijušo trolejbusbiedru, tad ir pat interesanti. Ja mēs darītu visu, ko mūsu pasniedzējs liek, tad mūs drīz izmestu no mājām par dzīvokļu demolēšanu. Visas krūzītes tiktu iznīcinātas, mēģinot tās piespiest uzliesmot un koka slotu kāti tiktu iznīcināti mērcējoties vannā.

Diena beidzās ar atslēgšanos autoskolā un es goda vārds redzēju uz tāfeles ziloni.

Un man ir sarunāts makaronrandiņš, kas tik sen nav bijis ar precētu vīrieti.

ā. laikam pie vainas manas jaukajam garastāvoklim ir tomēr mana esošā stipendija ^^ Tas ir ārkārtīgi jauki. jāizbauda kamēr vēl var, jo pēc semestra es noteikti no eksāmenu rezultātiem nedabūšu stipendiju.

Mēģināju atrast kādu gudru grāmatu, lai smeltos zināšanas, bet tāda ļoti gudra laikam nesanāca. Bet es jūtos tā, it kā man vajadzētu "uzkačāt" savu intelektu. Un nevienam nesakiet, ka es nobastoju peldēšanu.

Bet man patika mana sabiedrība peldēšanas laikā. tas iepriecina.

bibliotēka

Esmu beidzot ieņēmusi vietu savā bibliotēkā pie datora.
Man gan teica, ka man ir 5 min laika, bet nu jau ir 20 pagājušas.

Vakar es izmēģināju staigāt ar basām kājām (manas kurpes mani mocīja) . Un ziniet, bija pat tīri silts. Jau vasarā baskājanins cilvēks, staigājot pa Rīgu, pievērš uzmanību, tad varat iedomāties, kā uz mani tagad blenza. Bet tas bija vienaldzīgi.

Lai cik cilvēki sūdzētos, man patika šodienas laiks. tas nekas, ka 4 min pēc iziešanas no mājas manas kediņas bija slapjas un sala kājas. pat tās četras min mani pārsteidza parasto kedaino apsvērumu dēļ. brīnos, ka kājas nebija baseinos jau 5 sec no iziešanas brīža.
Mazliet gan nepatīk aukstums. Bet es tiku šodien baseinā pie saunas. Tas bija fantastiski. nu viņa nebija ļoti karsta, bet priekš manis tieši laikā. Krievu meitene gan sūdzējās, ka tagad viņai ir sarkana seja un nevar iet vairs uz lekcijām. smieklīgi. Un šodien arī dzirdēju sarunu par matu taisnošanu.
Es runājos tā pavairāk ar vienu krievu meiteni baseinā. Man gan pielīp viņas runas veids. Viņa runā lēni un atdalot teikumus latviski, tāpēc es arī tā runāju un jūtos atpalikusi. Bet vispār ir diezgan jauki, ka ir kādas 4 krievu meitenes un es esmu vienīgā latviete un viņas bieži runā latviski tikai priekš manis ^^ tiešām jauki, lai gan nav tā labākā sabiedrība.
un jāsaka, ka cilvēki peldcepurēs izskatās tiešām neglīti.
Un šodien jau mēs peldējām bez dēlīšiem uz muguras. tiešām progress. (tas bija sarkasms ja kas)

Man tikai nepatīk, ka te ir arī tādi snobiskie cilvēki. Ja pirmajā ģimnāzijā bija snobiski un forši cilvēki un viņiem tiešām bija iemesls būt snobiskiem. Tad šeit viņi ir vienkārši kretīni.

Un nonācu pie secinājuma, ka vispār esmu cīrulis, bet spiežu sevi būt pūcei.
Man tik ļoti patīk piecelties agri pirms visiem. Tad ir tāda forša rīta gaisma.

ā. un ja runājam par interesanto manā dzīvē tagad - tāda nav.

un tagad man ir jāsagaida māsas un jādodas vai nu meklēt kešus vai apmeklēt beidzot to graustu, kas te ir. Vēlaizvien neatceros, kas tas bija.
Man vajadzēja paadīt šitajā laikā, bet es bezjēdzīgi sēžu pie datora. Es vismaz ceru, ka tad man vakarā nebūs tik daudz jāsēž, jo būšu izlasījusi visas vēstules un visus blogus, un visus twitterus. cik sarežģīti. esmu atkarīga.

Izlasot Matīsa blogu, uzradās vēlme ieteikt kādu dziesmu, lai gan to nekad nedaru. Bet ne tagad.

EDIT (pēc 6 h):

šitais bija galīgi stulbs ieraksts.

Mēs neatradām nevienu no diviem kešiem, bet vienalga man patika apspriest auseklīšus un cimdiņus, un mēteļus. Pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem koordināšu ievadīšanā ar nolamāšanos mēs atmetām ar roku, bet es uzzināju smukas vietas un tagad es zinu, kur es iešu ēst, kad būšu liela un bagāta.

Tagad man kājās ir vilnas zeķes un es apsveru, ka varētu adīt arī zeķes.

Bet vispār man tīri patīk mans garastāvoklis tagad. Un gribās satikt Kārlīti.

un atceros, kāpēc es šodien nevarēju iet uz dančiem- autoskola. Pēc kādām stundām ievelsies Una un sajūsmināti stāstīs par to, cik viņa jūtas ideāli pēc dančiem un cik forši tas ir. Esmu tam gatava. Un uzzināju, ka viens čalis no dančiem mācās fiziķos.

Un laikam šovakar dabūju savu nostaļģiju ar ievīstīšanos šallē.

Man laikam nekas īpaši aizraujošs dzīvē nenotiek. Tiešām pat nespēju īsti izdomāt, ko esmu darījusi.

Pirmām kārtām jāsaka, ka es biju šodien uz teātra tā kā pirmo nodarbību un tikai baigās sapratu, ka tā bija atlase un beigās viņš teica, ja nesaņemam ziņu līdz 7dienai, tad neesam uzņemti. Bāc. tātad, ja es šeit līdz 7dienai neierakstu superpriecīgu ierakstu, ka esmu uzņemta, tātad esmu ārā, jo es droši vien negribēšu rakstīt, ka esmu izkritusi.

Bet ir grūti stāvēt uz skatuves. Nesanāca īpaši labi.

Un atradu vienīgo RTU daļu, kas man pašlaik patīk. Tā ir bibliotēka. Aha. tieši tik nūģiski tas ir. Bet tur tiešām ir forši. Tur ir ļoti silts un tur ir pufi (jā, Laura, es tomēr viņus atradu) un tad tur var tik forši pagulēt. Tas gan priekš manis ir diezgan neveselīgi, jo es vienmēr atslēdzos.

Un tagad ir arī pirmā diena, kad es nokavēju lekciju. tās bija 10 min. Bet ja sākās, tad domāju, ka tas arī turpināsies.

un peldēšanā man ir tieši 3 latvieši no 20 cilvēkiem. fantastiski.

svētdienas- nekā nedarīšanas dienas

šis būs garlaicīgais ieraksts, ko es rakstu jo es esmu mājās un gribu būt mājās, lai izdarītu visu ko.

Esmu uzzīmējusi jau kādus piecus galvas zīmējumus priekš Tērpu vizuālās mākslas pamatiem. Es jūtos ļoti slikti, jo es pirmo izprintēju un paliku apakšā baltai lapai un tā nozīmēju. Mums teica, ka vajag izprintēt. Nesapratu jēgu no prientēšanas, ja es varu zīmēt no datora ekrāna. Bet nu izdomāju izprintēt, jo teica, ka būs jāliek blakus. Bet pēc izprintēšanas es nespēju nepalikt apakšā, lai zīmētu. Nākamos vairs neprintēju un turpmāk arī neprintēšu, lai nav tik milzīgs kārdinājums. Jau tā nav jēgas no tā, ka es vnk nozīmēju, kur nu vēl, ja es palieku apakšā un pārvelku pār līnijām.

Es pārskatīju savu last.fm library. Ziniet, tur nav tik daudz metāla kā man šķita. Jau desmitajā vietā man ir AFI, tūlīt pēc tam Mogwai, četrus tālāk ir Snow Patrol, Placebo un turpat arī Bītli, par ko biju pārsteigta, jo man nešķita, ka tik daudz viņus klausos. Jau otrajā lapā ir Led Zeppelin, Air Traffic, Baložu pilni pagalmi, Imants Daksis, Red Hot Chili Peppers, Auļi un Rainbow.

Vispār laikam pat vairāk ir kaut kas cits, nevis metāls. Bet kaimiņos vēlaizvien ir blackmetālisti. Jāpaskatās, varbūt viņiem arī Bītli ir otrajā lapā.

Lai kā tur nebūtu, es salādēju daudz jaunas mūzikas, ko atradu visādu savu kaimiņu library. Es skatos grupas pēc bildītēm. Man ārkārtīgi nepatīk pārbaudīt grupas Youtube, tāpēc es vnk lādēju un pēc tam klausos. Ja nepatīk, tad dzēšu ārā. Tā laikam gan ir ļoti neizdevīgi darīt.

Es tomēr mazliet vairāk raustos no visādiem trokšņiem mājās. Un manis dēļ nācās pateikt mammai par ielaušanos, tāpēc tagad arī mamma ir stresā.

Un es nespēju atrast sev atbilstošu zīmuli. šodien laikam es zīmēju ar visneatbilstošāko. Bet man nav citi pieejami.

Un tas čalītis, kas ir zīmējumā tapa datormācības pamatu stundā. tāds emo.

vispār šodien man ir laikam iedvesma zīmēt kkādu briesmonīti kā senāk pirms gadiem 2viem, bet man šķiet, ka tad, kad pabeigšu visu, būs jau pārāk vēls, lai zīmētu un būs jau arī rokas sāpes no līniju vilkšanas.

pat nenāk prātā, kādu bildi te varētu ielikt

šis būs tāds nesakarīgs emociju apraksts. nu vismaz sākumā un mazliet. Nē, tās nav manas dziļās sāpes. Tā ir virspusējā spriedelēšana.

Pēdējā laikā esmu manījusi visādas jaunas sava rakstura iezīmes (nu vismaz domās). Nav tā, ka man viņas patīk.

Sapratu, ka esmu iespītējusies. un atkal daru visādas lietas, domādama, ka tādējādi es mēģinu citiem cilvēkiem kaut ko pierādīt, bet patiesībā tikai čakarēju sevi.

Tagad vien zinu divus cilvēkus, kam vajadzētu aizrakstīt, bet esmu pārāk lepna. bet zinu, ka vēlāk es būšu tā, kura sev pārmetīs un nožēlos neizdarīto. Ir grūti sev pārkāpt pāri.

Man patika Lauras nesenā bloga virsraksts: "Not the things you do makes you tired, but the things you don't do."

Bet arī pēdējās dienās esmu sajutusies labāk. Nezinu, kā tas izskatās uz ārpusi, bet iekšās kaut kā ir labāka sajūta. Pie visa pielāgojas. Tikai ir jācīnās, jācīnās un jācīnās.

un atkal es neko nespēju izdarīt pareizi.

Un ir skumīgi, jo Inita brauc projām uz ļoti ilgstošu laiku. ATKAL (ceru, ka viņai Skotijā patiks)

Bet vismaz atvadu mazā ballīte bija pamatīgi jauka.

Un vēl lai kā arī tur nebūtu, esmu priecīga, ka Laura nav blakus visās manās Civilās aizsardzības lekcijās, jo citādi es nekad nenokārtotu ieskaiti semestra beigās.

Un tagad es nevaru izdomāt, ko es gribu.

Mani sapņi, kas ir visu laiku tiklīdz es kādu brīdi nepieslēdzos realitātei, ir kaitinoši. Es guļu tik daudz, bet vienalga nespēju pieslēgties.

man pat kerzās mazliet ielija ūdens

es uzzināju, kāpēc mans otrs trolejbusa biedrs ar mums vairs nebrauc. Viņš atklāja ātrāku veidu, kā nokļūt ar citiem transportiem. Man gan tas neder, jo man ir tikai 7 trolejbusa maršrutam mēnešbiļete. šodien es braucu viena, jo vēlāk sākās lekcijas. Laiks paiet ātrāk, ja visu laiku nevajag uztraukties par to, vai es viņam riebjos, vai nē.

Un tas, kas ar mani vairs kopā nebrauc, iet uz ārstniecisko vingrošanu, jo viņam plaušās ir caurumi, tāpēc, ka viņš nodarbojās ar ugunspūšanu un ir iesūcis plaušās degšķīdumu. Tieši cik briesmīgi tas varētu būt.

Es ceru, ka viņi šito visu neizlasīs nekad, jo šitais ir mazliet stalkeriski.

Krievi ir ārkārtīgi runātīgi. Kad devos nopeldēt savus 50 m, lai mani iedalītu sliktākajā grupā, bija vēl 3 meitenes krievietes. Divas bija trenējušās jau nez cik gadus peldēšanā. Viņas 7 min laikā paspēja izrunāt visu dzīvi, lai gan bija pazīstamas tās pašas 7 min. Es tā negribētu.

Tāpat kā, man kursā viena meitene pilnīgā mierā pastāsta 5 cilvēkiem, ar kuriem viņa runā otro reizi, ka viņai bija depresija un viņa katru dienu mājās nepārtraukti raudāja. Nu varbūt, ka tādas lietas nevajag stāstīt.

Šodien bija ārkārtīgi smieklīgs moments. Mēs tur kādas 6 meitenes sēžam inženierķīmijā un tur runājamiem par šo un to. Es, iegrimusi "mēs zoostacijas bērni" lasīšanā, ko man iedeva šodien, īpaši necentos iesaistīties sarunā. Bet dzirdu: "Klau, jūs nezināt, kura ir tā meitene no mums, kura mācījās pirmajā ģimnāzijā?" Pēc manas ķiķināšanas, viņām nebija grūti saprast, ka tā esmu es. Es prasīju, vai viņas ar mani tagad nerunās :D viņas īstenībā izskatījās, ka izrāda cieņu. Tad viena teica: "Nav brīnums, ka tu visu saproti".

Sajutos kā slavenība.

Viena meitene ( No Preiļiem) nezināja, kas ir pirmā ģimnāzija un viņai paskaidroja, ka tur mācas ļoti gudri cilvēki. Nu man būs jātur savs rajons.

Es esmu pieķērusies 7tajam trolejbusam. Tāpat arī Ķīpsalai un Vanšu tiltam. Tas viss tagad ir tā mājīgi. Bet 17tais trolejbuss liekas tāds atsvešināts.

Un drīz noteikti būs nostaļģiskais vakars ar tumsu, lietu, ievīstīšanos šallē un briesmīgu nogurumu piedevām.

man nav neviena ūberkruta dziesmu teksta, ko šeit ielikt.

vispār interesanti.

Es nebiju uz vienu matemātikas lekciju, jo tai laikā bija Vecmammas bēres. Ar tādu attaisnojumu es arī nākamajā lekcijā devos pēc mājas darbu lapas, ko nebiju dabūjusi. Man to iedeva (katram ir savs variants) un tagad man jādodas uz nākamo lekciju bez mājas darba ar attaisnojumu: manā dzīvoklī naktī iekāpa zaglis pa logu un nozaga somu ar mājas darbu.

Cik tieši ticami tas izklausās? Es gaidu, kad manu mājas darbu apēdīs kaķis. (Tas nemaz nav tik neticami)

Mana dzīve pēdējā laikā nav īpaši iepriecinoša laikam, bet es nejūtos tik draņķīgi, kā varētu likties. laikam esmu imūna pret visādām draņķībām, kas notiek manā dzīvē.

Nu būtībā tas, ka es to drukāju blogā vien nozīmē, ka nekas briesmīgs nav. Jo īstas ciešanas jau neviens nedrukās blogā. Nu tā vajadzētu būt.

Rīt es uzvilkšu kerzas un cerēšu, ka tās vismaz mazliet balstīs manas kājas, jo neliekas, ka viņas pašas spēj nostāvēt.

Ja nebūtu dabūta pirmā vieta tai Žurku skrējienā, tad būtu galīgi slikti, bet tagad es vienkārši nespēju nožēlot savas sāpes. Tagad es domāju, vai pa tiem 15 Ls nopirkt kādu drēbes gabalu vai izdarīt varbūt ko sakarīgāku.

un, Matīss, es sapratu, ka tas esi tu, kas man pīpina no mašīnas, bet to sapratu par vēlu. Vispār pirmo es atpazinu tavu draudzenīti.

ā. un man patīk, ja mani atceras pēc vienas redzēšanas reizes.

un es mēģināju izcelt no ūdens 8.5 kvadrātmetru buru ( nu windsērfngs aptuveni). Man nesanāca. Nu bura bija par lielu, bet nu it kā es tagad varu teikt, ka es mēģināju, lai gan man noteikti nesanāca un es iegāzos ūdenī.

un rīt man ir peldēšana. Mani galīgi nesajūsmina iespēja atrasties peldkostīmā. Vispār es ļoti daudz ēdu pēdējā laikā.

un es pieteicos pašpārvaldē un teātrī rtu. šitais man vienkārši jāpieraksta sevis informēšanas nolūkos.

one missed call

šodien bija ritīgi jauki. Smaids nepazuda. Ir spēks rīt doties uz Ķīpsalu un iepazīties ar cilvēkiem ar tekstu: "čau. man nav draugu un te visi ir dīvaini"

Es paskatījos savus pierakstus un Tērpu vizuālās mākslas pamatos man bija interesanti pierakstīts: "Modi nosaka geji, tāpēc sievietes ir pakaļā"

Tulkojums ir tāds, ka vadošie modes dizaineri ir vīrieši un turklāt geji un viņu ideāli sievietēm, protams, ir citādāki, tāpēc sieviešu mode ir diezgan vīrišķīga un tur nekas labs nevar sanākt.

Bet kad negribas pierakstīt ļoti gari un precīzi, tad visi saīsinājumi ir diezgan smieklīgi, bet domu var saprast. tikai šitā noteikti neattīstās valoda.

šitais ir tīri smuki. Man gan nav ne jausmas, kas tas ir un kad un kāpēc, bet es iegūglēju 'fashion balck' un man izmeta. Man gan vairāk laikam patīk fotogrāfijas, jo tērpus es praktiski neredzu.

Īstenībā es nesaprotu, ko tieši es daru sevis izvēlētajā programmā, bet aizvakar es atcerējos, kāpēc es izvēlējos to un tagad nesaprotu, ko es sev ar to vēlējos pierādīt. Un vai es to vēlējos pierādīt sev vai citiem.

Es ņemšu savu zelta kumeļu un stikla kalnā pie tevis uzjāšu...

Piektdiena bija tāda jauka. Es sāku justies labāk RTU.

Piektdien bija Double coffee ar ilgstošo ēdiena izvēli un sēdēšana pirmajā ģimnāzijā, cenšoties uzsūkt tās enerģiju. Vispār jauka sajūta.

Un vakarā bija Māra Šverna koncerts Depo, kurš pārsteidza ar diezgan minimālu cilvēku skaitu. Es bieži nespēju paciest mierīgus koncertus ( nu tāpēc man patīk metāls) , bet baložu pilni pagalmi izceļas ar īpaši jaukām lirikām. Pieķēru sevi (nu mani pieķēra) gremdējoties tagadnē un atmiņās ar blenšanu nekurienē.

Uzzināju jaunu metāla žanru- Math metal. Mana pirmā cerība bija, ka lirikas ir ap un par matemātiku. Tas būtu forši. Bet protams, ka viss ir daudz sarežģītāk. Bet noteikti, ka pasaulē jābūt kādai grupai, kas dzied par matemātiku. Nespēju iedomāties neko, kas varētu nebūt apdziedāts.

Un tagad man vairāk kā nekad gribas mūziku, kur ir mūzikas lādīšu skaņas iesaistītas. Man vienmēr patikušas mūzikas lādītes.

Un vēl man gribētos mūziku ar zvaniem. Bet man šķiet, ka tas viss jau ir rakstīts.

Bet sestdien bija Baltās naktis, uz kurām es nebiju, jo Baltijas saule.

It kā jau divus gadus bija un viens un tas pats. Tieši tāpēc es nebiju uz visu dienas programmu, kur ir folkloras kopu koncerti un senās cīņas, jo ir jau visu laiku redzēts.

Bet šogad es gāju uz Baltijas sauli, lai redzētu Metsatöll. Es jau iepriekš vēlējos viņus redzēt Kilkim Žaibu, bet kā vienmēr nesanāca. Un tad beidzot man bija šis gods.

Protams, tur bija arī Iļģi un Relicseed un beigu beigās arī danči.

Tagad man ir vēlviens Idol. Viņš spēlēja gan dūdas, gan kokli, gan stabules (abas vienlaicīgi).

Sapratu, ka tiešām nav vērts iet uz visādiem viduvējiem pasākumiem. Ir jāiet uz tiem, uz kuriem ir vērts iet. Un šis noteikti bija tas, kas bija tā vērts.

Un publika bija labāka par publiku, kas bija Metalshowā. Tas ir ārkārtīgi dīvaini. Kaut kādi 10 % no cilvēkiem laikam nebija metālisti. Tiešām folks ir ļoti saistīts ar metālistiem.

Un tagad manas kājas ir beigtas no garajām kerzām. Nu nav ērti.

Vakar biju arī Aristoteļa Doma laukuma daļā. Tā kā tas ir mans gads, tad tur bija daudz manu bijušo 3 klašu cilvēki un ne tikai. Lapiņu dalīšana nobīdijās otrajā plānā.

Bet izskatījās, ka tur vismaz ir forši cilvēki nekā RTU.

Aiii. kā es ceru, ka es iedzīvošos.

Bet tas ir diezgan smieklīgi, ka 90 % pazīstamo cilvēku besās par saviem kursiem. Nu nav smieklīgi, tas ir traģiski īstenībā. Laikam Fizmati gan vienmēr ir apmierināti.

4 gadi mīnuss 2 dienas.

Nu šodien bija mazliet labāk.

Atkal celšanās 6.30. Vēlaizvien nesaprotu, kā es to spēju.

Lielāko daļu no šī teksta visādi cilvēki jau zina, jo es visu visiem stāstu pēc iespējas vairāk.

Nu es mēģināju runāt. Nu tā ļoti nesanāca. Bet nu tagad es tā kā iedraudzējos ar vienu meiteni kursā.

Tagad ir stulbi, ka es nedrīkstu vienkārši izdomāt vienu brīdi, ka es gribu griezties ap savu asi vairākas minūtes pēc kārtas vai vienkārši bezsakarīgi muldēt vai pakļauties mirkļa iegribām visādām nu tiešām pastulbām darbībām. Bet bez tā visa dzīve nav tik interesanta.

Sapratu, ka es galīgi neesmu sliktākais variants. man vismaz ir paziņas no citiem kursiem. Nu kaut vai skolas paralēlklasesbiedri vai visādi vēl random pazīstami cilvēki, ko es reizēm satieku, bet ir cilvēki (piemēram no pāķiem), kas nevienu nevienu nepazīst.

Un tā meitene (vēlaizvien nezinu viņas vārdu) ritīgi smieklīgi matemātikās streso par to, ka viņa neko nesaprot. Visu laiku drudžaini cenšas visu pierakstīt un saprast. Mums bija tā pārbaudes darbiņš, kur bija tiešām viegli piemēri, bet pasniedzēja teica, ka tikai 5 meitenes (mēs esam 23) ir uzrakstījušas sekmīgi. Tas ir tik anormāli. Es neesmu šitā pieradusi.

man ļoti patika citāts, ko dzirdēju (atvainojos par izmantošanu, bet man ļoti gribējās) : "Ja BF (būvniecības fakultāte) būtu vēl oldskūlīgāka, tad būtu mācības un bradājumi vienlaicīgi". Tik patiesi. Bet tas nav tikai par Būvniecības fakultāti. ķīmijas un materiālzinātnes nav labāka. Turklāt tur visu laiku smird pēc visādas ķīmijas.

Un šodien man bija superīga pieredze ar Angļu val. kabinetu. Sliktāku kabinetu grūti iedomāties. Turklāt skats pa logu bija tāds- tukšs lauks, kur tālumā koki un sabrukusi ēka, kur vējš staigā. Tik nostaļģiska sajūta.

Atbraucot mājās, es atkal nolūzu, jo biju pārgurusi, bet atkal piespiedu sevi piecelties un satikt Slovākijas cilvēkus, jo zināju, ka tas man palīdzēs. Braucot uz centru, nemaz nezināju, vai viņi visi tiks. Vaira gan bija jau sarunāta.

Beigās bija ritīgi jauki. Liku visos sīkumos izstāstīt pārgājiena notikumus, lai varētu sevi vēl pakārdināt un nožēlot neaiziešanu.

Bet bija smieklīgi, kā Māris mani centās uzmundrināt par mācībām: "Nebūs tik briesmīgi". Pauze, kad es ierēcu par frāzi : TIK briesmīgi. Tad turpinājums no Māra puses: "Būs briesmīgi, bet nebūs TIK briesmīgi". Tas ir ritīgi ļauns humors :D

Un tad vēl 15 min autoskolas lekcija.

Un tad vēl daudz vieninieciņu drukāšana uz reklāmlapiņām. Bet tagad beidzot jāiet gulēt, jo atkal 6.30 jāceļas.

rīt doma vilkt kleitu, tikai man bail nosalt.

Un jaunā mūzika, ko es nolādēju nekam neder. Man nekas nepatīk. Es nolādēju kādas 10 grupas, bet tikai 1 man patīk.

esmu kā mazs bērns.

Māsa jau uzsver, lai es beidzu čīkstēt. Labi. apsolos vienu dienu nečīkstēt.

Es sapratu, ka man bērnudārzs bija pirmā un pēdējā reize, kad man bija pilnīgi jauns kolektīvs.

Nu man pirmkārt ļoti nepatīk matemātika. Telpa ir briesmīga un skolotāja ir tik aizvēsturiska, ka pat man varētu sākt nepatikt matemātika. Jāaiziet uz skolu un jāpasaka Lagzdai, ka viņa ir labākā metemātikas skolotāja pasaulē. Ar Lauru jau izdomājām taisīt matemātikas pulciņu.

Bet nu šodien sanāca laikam parunāt ar divām meitenēm. Bet ir tiiik šausmīgi grūti, ka apkārt ir tikai nepazīstami cilvēki. labi, tie daži pazīstamie, ko satieku starplekcijām neskaitās. Es esmu pieradusi, ka es ikdienā kopā mācos ar tiešām labiem draugiem un tagad man ir grūti.

Redziet. Es visu laiku čīkstu.

jau pēc pirmās dienas es biju beigta. Labi, ka bija orientēšanās ar Dzelzs vilka koncertu pēc tam. Tas man iedeva enerģiju, ka es pat spēju normāli laicīgi piecelties nākamajā dienā.

Un es iemācījos (nu man iemācīja foršā Mētra) vienmērderošo deju kustību tuciniekam. ^^

Protams, ka šodien es jau no rīta sajaucu visas fakultātes, laikus un telpas. Bet man bija daudz laika, lai to noskaidrotu. Man prieks par maniem trolejbusa biedriem, kas visu ceļu bārstījās ar jokiem un man uzlaboja garastāvokli, lai gan mana humora izjūta ir dikti citādāka tāpēc nespēju iesaistīties.

Un vispār laikam šobrīd mani cauri velk divi pazīstamie cilvēki, ko diezgan bieži satieku.

Ziniet, inženierķīmija ir diezgan briesmīga, bet vismaz telpa ir foršāka, lai gan krēsli ir ārprātīgi neērti un man sāp dibens. Tur pat nav īsti iespējams gulēt. Varbūt, ka ar nodomu tas tā. ā un tur bija kādi 20 cilvēki tērpti kamoflāžās. Galīgi nesapratu šito.

ā. un tā kā man nav īsti ar ko runāt, tad es visu pierakstu blociņā, ko es gribu teikt. viens man īpaši patīk: "lūdzu nošaujiet mani kāds"

ir smieklīgi, ka pirms matemātikas lekcijas ir: "Lagzda man patika labāk" un pāris teikumus tālāk, kuri sevī ietver :"es gribu prom" un "man ir garlaicīgi" ir teikums : "man tīiik ļoti pietrūkst Lagzdas" smieklīgi.

Es saņemšos. Es apsolos. Man nebūs vairs tik emoiski ieraksti. Es ieslēgšu izdzīvošanas režīmu un iešu ar visiem runāties.

Man ir bail, ka visa dzīve paies bez manis.

Es nesaprotu īsti atšķirību starp sapņiem un īstenību. Pēdējā laikā man aizvien vairāk ir jāskaidro sev, ka tas un tas notikums bija sapnis, bet atkal šis un šis bija īstenība. No rīta vispār ir grūti pieslēgties dzīvei.

Mamma mani šodien nosauca par dīvainu, jo es no rīta viņai 3 reizes jautāju, kur mums ir jāiet. Nu tas gan laikam tāpēc, ka es vēl gulēju savā gultiņā, bet viņa bija okupējusi manu datoru. Tad es pēc katras reizes atcerējos, ka biju jautājusi to un man tika atbildēts, bet lai kā centos, es nespēju atcerēties, kur bija jāiet. Nu bija, protams, jādodas uz kārtējo autoskolas nodarbību.

Man tāda sajūta, ka es sapņoju to, ka es spēju kontrolēt sapņus. Bet tas bija tikai sapnis, jo es nemāku kontrolēt sapņus.

Vispār tāda sajūta, ka es savās smadzenēs visu izdomāju.

Man ir paniskas bailes kaut ko palaist garām.

Cilvēki mainās. ō jā. mainās tiešām.

Man šķiet, ka cilvēkiem ir prasība būt nelaimīgiem ar visādām problēmām. Mēs taču tik ļoti mīlam pasūdzēties un izlikties, ka mums ir slikti.

Bet, protams, tikai tad, ja beigas tomēr ir labas.

Atceros, ka pazinu cilvēku, kurš visu laiku bija laimīgs. Viņš teica, ka viņam jau paliek garlaicīgi būt tādam visu laiku. tad jau laime ir arī būt nelaimīgam.

Cilvēkiem taču ir jāpārvar šķēršļi un problēmas, lai viņš justos derīgs un pietiekami spēcīgs, lai dzīvotu.

Kāda gan jēga no perfektās dzīvītes. Interesanti taču ir tieši tai brīdī, kad ir sarežģīti.

Man šķiet, ka man ir pārāk virspusējas attiecības ar cilvēkiem. Man vajag galējības. Šitā neder.

Un man šodien zvanīja zīmēšanas skolotājs, kad es Reserved ģērbtuvēs uzlaikoju bikses. Unai nebija ilgi jādomā, līdz viņa izdomāja, kuru cilvēku es uzrunāju uz "Jūs", bet tai pašā brīdī stāstu, ka es laikoju bikses un, ka man tiešām bikses IR kājās.

Man gribas turpināt zīmēšanas gaitas. Bet domājams, ka man pietiks ar visu skolu.

Pirms pāris dienām man bija uznākusi nostaļģija un es gribēju kādu no tiem vēsajiem un lietainajiem vakariem, kad es pārgurusi, bet pilna ar dienas iespaidiem, dodos mājās pēc nogurdinošas skolas dienas, ietinusies šallē, lai tiktu mājās, uzvārītu tēju un ielīstu zem segas. Bet šobrīd es atdotu daudz ko, lai paildzinātu haļavas laišanu.

drīz jau būs

Labi jaunumi. Es esmu vesela. Nu vismaz tā vajadzētu būt.

šodien no rīta pieceļoties, es nejutos tā it kā man pāŗi būtu pārbraucis ceļa rullis.

Piektdien es atteicos no jūras pārgājiena, jo nu ar temperatūru tomēr nav prātīgi divas naktis gulēt uz zemes teltī.

Sestdien bija piedāvājums vēl vienam pārgājienam, arī gar jūru. Uz šo es ļoti vēlējos doties, bet nu man pienāca piedāvājums braukt uz Siguldu uz Kalniešu spēlēm (Uzsvars, protams, bija uz to, ka Skyforger uzstājās ar folk programmu). Tā nu es lauzīju galvu. Vēl vakarā biju neizlēmības kalngals, bet laikam jau izvēlējos pareizo variantu, jo Siguldas variantā nav jāguļ uz zemes un ir iespēja sasildīties, ja nu es salīstu, bez kā šajās dienās nevarēja iztikt.

Pēc ilga laika es uz Siguldu tiku vesta ar mašīnu. (Atceros, ka pēdējā reize bija, kad pirms 7 gadiem dziedāju ansamblī un tur bija ierakstu studija.) Bija pierasts, ka es uz turieni stopēju. It kā esot vieglākais stopēšanas galamērķis.

Geocachings arī bija neatņemama mūsu mazā ceļojuma sastāvdaļa. Tas nekas, ka biju jau atradusi tos kešus, nebiju vēl viņus atzīmējusi, jo nebiju tad vēl piereģistrējusies.

šī bija pirmā reize, kad redzēju Skyforger ar folk programmu. Biju skatījusies video un domāju, ka laikam derētu gan kādreiz paskatīties. žēl, ka nebiju (atkal slimības dēļ) uz 11. novembra koncertu kādu laiku atpakaļ, kur dziedāja visu Strēlnieku albumu. Vispār laikam tomēr neesmu redzējusi viņus tik nenormāli daudz reižu. Vienmēr ir nojukušas visādas lietas.

Atkal sanāca mazliet izlīt un tā pļava bija diezgan hardkōr, jo bija vismaz 1 cm dziļš ūdens pāri. Beigās jau staigājāmies ar basām kājām. Un rimi arī tika apciemots ar basām kājām. Rimi jau vienu reizi biju izstaigājusi ar plikām kājām. Jāteic, ka Rimi atrasties ar basām kājām ir stipri patīkamāk kā Maximā. Vispār ir grūti paturēt apavus kājās.

Un vakarā bija maziņš filmu vakariņš pie manis, tikai nesanāca noskatīties vairāk par vienu filmu (Kas bija Sex and the City 2), jo bija ļoti aktīvas diskusijas par ekonomiku.

un es tagad arī sapratu kāpēc man nebija pārkonvertēta kartē euro nauda uz latiem. Jo ir taču brīvdiena.

tagad man istaba ir pārkārtota. Piekāst to spoguli, kas ir pretī manai gultai. jau sen vēlējos to izdarīt.

Es šodien neko nedarīju un jūtos labi par to.

ā. vakar es sazvanīju manus paŗgājienā gājējus. Viņi bija tieši starp vētrām, kuras viņus ielenca aizvien tuvāk un tuvāk. Bet esmu pārdzīvojusi vētru teltī. Nu ja telts ir normāli uzcelta, tad jau nav problēmu.