Un tiešām kādam ir izdevies smuki nofotografēt pelēkos zirņus.

Man šobrīd tādi mērcējas. Laikam tomēr Ziemassvētki iespaido un man vēlazivien gribas šo nacionālo ēdienu.

Starp citu man ir temperatūra. (protams, ne liela)

Bet bērns autoskolā šodien bija apbrīnojami mierīgs, jo beidzot bija izauguši zobi. Bija tik vienkārši piesaistīt viņa interesi kaut arī pašai man šķita, ka es noģībšu.

Vēlreiz pateicos savam veselajam saprātam par uzcītību rakstīt garās vēstules word formātā un pēc tam iekopēt, jo tādējādi daudz retāk sanāk pazaudēt 4000 zīmju garu tekstu.

Vakar es redzēju trīs dažādas filmas. Ziniet The Ugly Truth es jau biju redzējusi un man šķiet, ka vairāk kā vienu reizi, beeet viņa ir tāda jauka. Nu ne ar ko viņa neizceļas no pārējām tāda veida filmām, bet šī mani kaut kā piesaista.

Tagad man datorā ir daudz romantisko komēdijfilmu. nu vismaz vairāk, kā parasti. Bet nav ticības, ka es noskatīšos tik drīz.

Bet bija taču arī Ziemassvētki.

Eglītes gan mums nebija, bet vismaz māsai bija labs garastāvoklis. Bija tikai īsiņš nīgruma brīdis.

un pēc tam bija Ogres meža apmeklējums. Tur bija kalns deviņstāvenes augstumā un diezgan stāvs, tikai bērni ir daudz drosmīgāki par mums. Mēs neizmēģinājām. Pēc tam, kad bijām paskatījušies kā citi nobrauc ar trijiem kūleņiem galā un tad guļ pāris sekundes nekustīgi, tad izlēmām, ka meklēsim citu kalnu, ko arī veiksmīgi atradām. Un nekad nebiju darījusi tā, ka miskastes maisā saliek sniegu un tad ar tādu brauc. tas ir ērtāk. Vispār tik sen nebiju braukājusies lejā no kalniņa. Atcerējos bērnību. Bet šogad galīgi nav bijis tāds sniegs, lai varētu uzcelt sniega vīru. Tas gan mani skumdina.

Bet bija rozā un smuki tumši zilas debesis.

Nekā nedarīšana ir fantastiska nodarbe.

Tas nekas, ka nelietderīgi.

Un jūs zināt to sajūtu, kad jūs drebat pie visām miesām no laimes? Es zinu (: