Spriedelējumi par aukstumu/karstumu!

Man patīk tā sajūta, kad tu esi pilnīgi atsalis, ienāc iekšā dzīvoklī, bet nespēj iesilt un drebinies un tad tu saproti, ka citādāk nevarēs-IR JĀIET KARSTĀ VANNĀ! Un lai gan ūdens ir remdens, tas dedzina, jo tavām ledusaukstajām kājām un rokām, tas ir karsts, bet tu nepadodies un lej tikai karstāku un karstāku un tad ir tāda durstīga sajūta. It kā visu ķermeni durstītu ar sīkām adatiņām. Ne vienmēr to var paciest, bet tā ir tik fantastiska sajūta. Un tad rokas un kājas paliek violetas (nezinu, cik tas ir veselīgi).

Tā gan man pietrūka.

Tagad laikam tā būs bieža sajūta.

Un pēc vannas uzreiz šķiet, ka visapkārt ir silts ^^

Un šobrīd es ceru, ka manas kājas nesāpēs tik ļoti, lai mocītos ar bezmiegu. Mani bezmiegs moka praktiski tikai tad, kad man sāp kājas.

Postmodernais ekscentrisms

Ja cilvēki nebūtu tik egoistiski, tad pazustu 95% no viņu problēmām.

Nu attēls gan nav ar to saistīts. Bet tur ir tā forši parādīts. Atliek vien minēt, kur es esmu.

Gribēju sniegu- dabūju sniegu. Es pat saģērbos siltāk, bet vienalga bija auksti. Un pat noslinkoju aiziet ēst pusdienlaikā, lai ietaupītu siltumu.

Bet BALTS!

Un ir forši, ja kāds sagaida pēc lekcijām uz aicina apskatīties izstādi par kartēm (bet ir forši visās vecajās kartēs meklēt savu rajonu).

Tas nekas, ka bija doma neiet uz peldēšanu, lai ātrāk tiktu mājās un varētu izpildīt laboratorijas darbu Civilajā aizsardzībā.

Bet vispār es negāju uz peldēšanu, jo šodien bija auksts.

Bet skumīgs prāts par to cilvēku, kuru piečakarēju un neaizgāju uz izrādi "Jēkabs". (šī izrāde vairs nebūs šogad ) Bet man nemaz negribas atvainoties, ja pats cilvēks ir tik nepretimnākošs.

Un vēl neaizgāju uz Švernu tāpēc, ka ar kājām mājās naktī šādā laikā pavisam negribējās iet. Man vajag tikai mazliet mazliet pierast pie tā, ka ir auksts.

Un šodien divas kerzainas meitenes gāja uz blondīņu filmu "Easy A" ^^

Un vajag izdomāt tā, lai es brīvdienās darītu ko lietderīgu, bet mammai būs dzimšansdiena un vajadzētu tā smuki sakārtot, lai prieciņš!

Šodien mums bija materiālzinību praktiskie darbi un mums apkārt laida betona un asfaltbetona gabalus. Man tiešām patika. Betonā ir kaut kas tāds, kas pievelk.

Un es skatos savu mūzikas mapi un viss ir tik ļoti daudz klausīts un nav nekā jauna.

brīvās dienas

Es varētu izmantot daudz brīvo laiku, kas man ir te. Starpcitu, esmu Laucienē. Man patīk lauki. Man patīk neko nedarīt, staigāties pa tukšām ielām un skatīties zvaigznēs. Man patīk veci cilvēki, kas runā ne par ko un dzīvo bez steigas.
Protams, ka tas ir arī diezgan apnicīgi, bet pagaidām izbaudu.

Man šķiet, ka mana dzīve tomēr nav cilvēkos. Bet cilvēki ir visur!

Goda vārds nesaprotu, kā cilvēki cits citu pazīst tik ļoti. Paskatos kopīgos draugus ar kādu pazīstamu cilvēku un mums ir kopīgi draugi no kādām 3 dažādām pusēm, kuras nav galīgi saistītas un tad man ir wtf. Goda vārds nesaprotu, kā cilvēki spēj iesaistīties, sadraudzēties un pazīt cits citu tik milzīgos apmēros. Man tā vienmēr būs mīkla.
Es gribētu pazīt nenormāli daudz visādu cilvēku, bet es negribu pie tā strādāt. Jā, man tā ir strādāšana, jo neesmu milzīgs sabiedrības cilvēks.
Man tikai patīk tie cilvēki, kas ir mani. Pārsvarā cilvēki nav mani. žēl. tāpēc man nepatīk kaķi.
es gribu kaut ko sasniegt.

Ziniet, ir tās visas mainstrīm cacas un visi tie čaļi saistītie, kuri it kā ir briesmīgi un bez morāles. Bet tad atkal jāpadomā, vai tiešām alternatīvā paaudze neveido tādu pašu sabiedrību ar tādiem pašiem trūkumiem un cilvēku sadalījumu, tikai mazāk populāru. Mēs visi esam tikai cilvēki.

Un gaismas laikam nav tās, kas mani iedvesmo.
Nez kāpēc ne salūts, ne staro Rīga mani nesajūsmina tik ļoti, bet nu apskatīties vajag. nē, salūtu es laidu garām.

Es gribu teātri. Esmu noilgojusies pēc teātra sajūtas, kad kāds aktieris bļauj uz skatuves un krīt pie zemes. Un es gribu jumtus. Tas ir tā tik ļoti paredzami un populāri un nodrāzti, bet katru reizi, kad redzu bildes no jumtiem, tik ļoti liela ir vēlme. Augstums tomēr pievelk. Tā kā esmu īsa, tad augstāk es vienmēr jūtos drošāk. Tāpēc arī tumsā atrodoties kaut kur ārpus mājas, cenšos kaut kur uzkāpt augstāk. Kaut 20 cm un uzreiz kļūst mierīgāk ap sirdi.
Manas bailes no izgrebtajiem koka velniņiem ir pārgājušas.

Lāpu gājiens man patika un arī 3dienas vakars/nakts ar manām cacām bija fantastisks :D Nekas, ka netika noskatīta neviena filma, kaut tas bija paredzēts kā filmu vakars, bet gulēt aizgājām ap 6 no rīta, neskaitot Zani, kas atslēdzās uz grīdas ap 2viem, bet neizskatījās, ka viņai bija ērta un netraucēta gulēšana.

Ziniet, reizēm ir jāapspiež savas kvēlākās vēlmes, lai neapkaunotu sevi.

kāpēc mans ābols garšo pēc ziepēm?

Par neko.

Ja jau mēs runājam par to, ka mūzika ir kas tāds, kur katram ir sava gaume un tas vienkārši ir jāpieņem, tad tomēr man gribas tieši šobrīd pasūdzēties par divām grupām vienkārši ļoti subjektīvā "man nepatīk" veidā.

Pirmais ir klasiskais un visiem ļoti pazīstamais Pink Floyd. (daudziem būs šoks) Nu es zinu, ka tā ir klasika, fantastiski un, protams, ļoti jauki viss pārējais, bet man gluži vienkārši šķiet, ka to klausoties var saslimt ar ļoti smagu šizofrēniju.

un otra grupa būtībā ir viss hārdkōoor. izņemto varbūt ļoti retus izņēmumus. grūti pat minēt piemēru.

Lai gan es esmu ļoti minimālos apmēros klausījusies Caliban, Disarmonia Mundi un August Burns Red. Manuprāt tā ir mūzika garīgi nenobriedušiem cilvēkiem.

Jess. esmu bez jebkāda pamata nolikusi veselu mūzikas žanru. Tā ir laba sajūta.

Bet ziniet, ko es šobrīd gribu. Es gribu smagu elektroniku. Tādu pat urlīgu elektroniku.

iesakiet man kādu sirdi plosošu filmu, pie kuras var raudāt visu laiku. Nu tādu sirdi plosošu ar naidu, mīlestību un ciešanām. Nu luuuudzu.

mana RTU dzīve kā vienmēr.

Esmu pacēlusies vēl augstāk peldēšanā. ^^ šodien nebija otrais krutākais čalis, bet pirmo es apsteidzu un tagad esmu pati pirmā savā grupā ^^ Es nesaprotu, kā tieši šitais varēja notikt. Es tikai skatos, ka ar katru nodarbību man sāk likties, ka viņi peld aizvien lēnāk un lēnāk un nevaru saprast, kas viņiem visiem kopā pēkšņi par slikto dienu, bet laikam jau jāpieņem skarbā patiesība, ka es vienkārši peldu ātrāk.

Bet es nesaprotu, kā cilvēki 1 h pēc kārtas spēj peldēt vienkārši no viena gala līdz otram visu laiku. Tā man ir mīkla.

Bet es jūtos fantastiski, ka man nav iespēja ieskriet nevienā priekšāpeldošā cilvēkā, jo gluži vienkārši esmu pirmā. Un tie, kas stāv pirmie

arī ir normālāki un palaiž, ja viņi reāli redz,

ka tu peldi ātrāk. Nedod dies' ja tu paiesi garām kādam apakšējā galā, kaut arī skrien viņā iekšā katru reizi, kad peldat, dabūsi skatienu, kas spēj nogalināt.

Es gan esmu bišku beigta. Man tomēr ir jāpierāda savs pirmās tituls. Beigās tiku pie krampja pēdā.

Peldēšana mani nogurdināja vairāk, kā Skrējiens Pēc Radistu Zelta. Nezinu, kāpēc, bet šie kontrolpunkti mani aizrāva vairāk, lai gan nekas īpaši fantastisks jau nebija. Laikam vainīgs bija tas, ka es pirmo reizi mūžā uztaisīju savu komandu. Ziniet, tā ir laba sajūta.

Un mājiņās braucām izmirkuši līdz ādai, bet es vēl neesmu saslimusi.

Un es skaitos bez jakas un bez čību cilvēks. Man ir klāt jauns tituls ^^

Un šodien parunājos ar vienu no saviem mērķiem manā kursā ^^ jaukii.

un man kursā ir meitene, kuras ūberiedvesma un kas tik vēl ne ir Maikls Džeksons. Viņa mēnesi bija galīgi beigta pēc viņa nāves. diezgan traki. Viņa taisīs Maikla Džeksona zeķes. Es pat nezināju, ka viņam ir tādas raksturīgās zeķes

.

Un šodien es pēc ilgiem laikiem nenokavēju, jo bija materiālzinību ieskaite. Diezgan smieklīgi, ka mēs varam izmantot PILNĪGI visu un sarunāties savā starpā.

"-Klau, betonu var līmēt?

-Kāpēc, lai kāds līmētu betonu?

-Man nevajag zināt, vai kāds to dara, bet vai vispār ir iespējams salīmēt betonu?

-Kas ir tērauds?

-viņš nav tāds melns? nu rokturi nav no tērauda?

-nu man vajag zināt, vai tērauds ir deformējams.

-domāju, ka noteikti nē. "

būtībā bija diezgan murgaini, bet nolikts būs. Par atzīmi gan nezinu.

un es stāstu tik bezjēdzīgas lietas. beeet man gribās. bet jo biežāk es rakstu, jo mazāk cilvēku komentē :D

Uuun es beidzot izbraucu ar liftu ar pogu "Hell" un ne tikai. Tagad ir pat pa pusei dokumentālā filmiņa par sātana izdzīšanu no lifta, bet es tur neesmu. Biju kameras vīrs. Un mācītājs, jeb sātana izdzinējs nepazuda, bet vai tas kādu uztrauc. Un garāmgājēji laikam domāja, ka mēs esam reāli dīvaini. jesss. Mērķis panākts.

Bet mēs, RTU, varam aizbraukt tikai uz Elli.

Un mani kaitina tas, ka man last.fm'ā tie divi vienīgie ārzemju cilvēki, kas man ir draugos, apmeklē ļoti fantastiskus koncertus tik bieži, ka es jau sen būtu atslēgusies no laimes. Tikai sēdi un siekalojies.

Neeeee

Šodien man atkal sanāk.
Man skolā bija jābūt 10.15, bet es esmu klāt jau 8.15. Nu kāpēc vienmēr kaut ko ir jānočakarē. Bet diezgan veiksmīgi, jo vismaz dabūju Civilās aizsardzības laboratorijas darbu grāmatiņu.

Es 30 min sēdēju dekanāta gaitenī, jo tur vismaz ir tādi normāli krēsldīvāniņi, un blenzu plāksnītē "Dekāna V. Mācību darbā", kamēr sagaidīju, kad atveras bibliotēka. Kāpēc no rīta tā darīt liekas normāli? Pa dienu nekad es nevarētu tā nosēdēt neko nedarot un blenžot sienā.

Tagad jau esmu atmodusies un liekas, ka man pat nav slinkums skriet "Radistu zeltā"
No rīta visa pasaule šķiet liela, ļauna un briesmīga.

Es laikam pirmo reizi mūžā no rīta lasīju Tvnet ziņas.

Nekad nešķiršos no sava RV1Ģ gredzena

Es biju RTU atjautības sacensībās "Cietais Rieksts"

Ahahaha.

Tikai biju mazliet vīlusies. Bija tādi ekonomiski uzdevumi nevis tādi atjautīgi. Bet nu to organizēja IVF (inženierekonomikas un vadības fakultāte).

Tagad es zinu, ka rtu IR fakultātes, kuras tiešām arī izskatās smuki. Ķīmijas laikam ir visbriesmīgākā no visām.

Bet vispār redzēju pāris pirmģimnāzniekus. Un viens nēsāja gan gredzenu, gan kreklu. Tas ir vēl patriotiskāk kā es. Žēl, ka tieši šodien nebiju

uzvilkusi gredzenu.

Un mans Kārlītis atkal vazājas apkārt pa smukām alus pasēdēšanas vietām :D (nekādu pārmetumu) Ceru, ka labs projekts izveicās vai arī laba svinēšana par foršā amata ieņemšanu ^^

Un es tiiik ļoti vēlos saņemties vakaros skriet. šodien bija tāds ļoti superīgs laiciņš skriešanai.

Es tiiik ļoti vēlos pabraukāties ar būvniecības fakultātes liftu, kuram ir poga "Hell"!

Un man galīgi nesanāk aiziet uz pašpārvaldes sēdēm. Es esmu bijusi tikai uz divām un vienu saliedēšanās semināru, nekur neiesaistos un rīt es nevaru aiziet, jo ir sacensības "Skrējiens Pēc Radistu Zelta". Šķiet, ka es atkal palaidu garām iespēju sadraudzēties ar cilvēkiem.

Un ziniet, kas vēl šodien bija kruti?

Mēs peldēšanā stāvam pēc kārtas no labākā uz sliktāko.Parasti es biju kāda 6tā, bet šodien mani pārcēla, kā trešo un arī tad, peldot uz ātrumu uz muguras, es ieskrēju pa priekšu peldošajā otrajā čalī. Es peldēju ātrāk par otro krutāko mūsu grupas dalībnieku ^^

Man ir progress.

šokolādes dušas želeja

Matīss, es sapratu, ko tu vēlies man dot, bet nesaprotu, kas tā par fīču, ka nevari pats valkāt.

Es gribu kādu sirdi plosošu grāmatu. Tādu, ko lasot, var klausīties ambiento mūziku un raudāt nepārtraukti. ^^

Visam jābūt līdzsvarā.

Vispār man uzbrauca par to, ka es visu laiku smaidu. Ahaaa. tomēr pirmais.

Es gribu arī uztaisīt emuāru, kur rakstīt pilnīgi visu sviestu, lai jūs par mani nepadomātu slikti.

Vectēvs mani sabiedēja ar manu nepārtraukto it kā temperatūru. Viņš man lika aiziet pie ārsta taisīt rentgenu un izrakstīja recepti, ko man katru dienu jāēd un jādzer, lai būtu labāk. Tādi jau ir tie vecvecāki. Bet pareizi ir. Manas plaušu slimības nav tās vieglākās. Un man kaķis gulēja uz krūtīm. Kaķi tiešām jūt, ka kaut kas nav labi?

Tagad mani visu laiku baro ar tējām. Bet šodien es tiešām nejutos labi.

Mamma ar vectēvu visu laiku runā par ķīniešiem, kas pakļaus pasauli.

Bet mana ģimene man pārmet, ka es visu laiku vazājos apkārt, lai gan man šķiet, ka es to tiešām daru reti. Mana māsa bija baigi aizvainotā, ka viņai vispār nav laika. Aha. tad, nez kāpēc man šķiet, ka viņa man visu laiku stāsta par to, kā viņai gāja tur un tur un vēl tur.

Un man nav tā talanta, lai dizainētu tērpus. Nu nav. Tātad viena specialitāte noteikti atkrīt. savā ziņā labi.

Kāpēc tieši man betons liekas smieklīgs?

Uuun šosestdien atkal biju nabaklabā. īstenībā tīri jauka vieta. Sāk tur patikt aizvien vairāk un vairāk. Melnā Piektdiena ir galīgi nojūgusies, tad tagad metālisti meklē citas vietas, kur izpausties.

Labi, nebija metāls sestdien. Bija grupa, kurā dzied čalis no pirmās ģimnāzijas "Black Apple Market". Nav slikti. Pirmā ģimnāzija paceļ grupas vērtību. Satiku Mariju ar visu Ābolu.

Un Huskvarn tika nokavēti, jo tika apskatīta atkalatvērtā Rock'n'Riga. Bija ļoti patukša, jo nekas neuzstājās. Un arī "Ala" tika apmeklēta, saplēsta glāze (ne manā kontā) un saruna par pirmo ģimnāziju ^^ esmu savas skolas patriots.

Huskvarn tika redzētas vien 3 dziesmas, bet tāpēc tās tika izbaudītas pilnībā un līdz galam.

Laikam ļoti labs veids, kā pasargāties no vilšanās cilvēkos, ir neko negaidīt no viņiem. Tik patiesi. Bet tai pašā laikā jābūt gatavam saņemt visu. Grūti.

temperatūra aizstaigā prom

Vai kāds tiešām spēj iemainīt vecos labos dzīvsudraba termometrus?

Es ļoti priecājos, ka tomēr izlēmu šodien pamest dzīvokli. Tāda ir nelaime ar brīvajām dienām, ka negribas neko darīt. Jo vairāk brīva laika, jo mazāk tas tiek izmantots lietderīgi.

Ir reāli kaut kas jāsāk darīt.

bet ir prieciņš, ka mēs tiešām sākam regulāri apmeklēt kāpšanu. Es gan pagaidām esmu ļoti lūzeriska, bet es ceru, ka mans skills atgriezīsies.

Es tiešām gribu būt sportiska un maz ēdoša.

Un klausīties Nox Arcana ir mokoši. Jo viņu mūzika ir ļoti cauri ķermenim strāvojoša un brīnišķīga, bet viņiem last.fm ir ļoti neizdevusies bilde. Bet tomēr es Nox Arcana klausos vairāk par Tiamat ar debišķīgo bildīti. Tomēr mūzika ir svarīgāka. bet visu laiku pieķeru sevi pie domas, ka tagad man skrobojās neglīta bilde.

Tad nu šodien, par spīti nelielajai temperatūrai, bija kāpšanā ar mandarīnēšanas pauzēm un šoreiz bija arī vecie biedri, kas nez kāpēc bija kur slēpušies iepriekšējās reizes.

Bet ja es izgāju no mājas ar temperatūru, tad atgriezos bez tās. laikam tomēr labi pavadīts laiks ir lielāks ieguldījums veselībā.

Un pēc kāpšanas bija beidzot Riga Plaza apmeklējums. Tā jau smuki.

Un beigās folkbāra "Ala" apmeklējums. Un tika satikta sen nesatikta exparalēlklasesbiedrene.

Bet dejošana mani laikam tik ļoti neaizrauj. Tas ir tik ļoti dīvaini.

Un es nopirku ķīmijas tabuliņu ar šķīdības tabulu, periodisko tabulu un visādām formuliņām. jūtos ķīmiski. bet man uz 5dienu ir jāuzzīmē piecu tērpu kolekcija. ai ai ai.

bet matemātikā iet ģeniāli, jo par robežām uzrakstīju bez kļūdām un visi mani apbrīno un nelīdz tas, ka es simto reizi saku, ka esmu to jau mācījusies. Man visiem ir jāpilda viņu mājas darbi.

vecs piens

Nu jau vairāk laikam nav labi, ja cilvēki smejas par to, ja nosaucu sevi par aktīvu. Nu nekad jau tāda ļoti neesmu bijusi, bet šobrīd ir smags posms.

Un māsa man uzbrauca par nekomunikablitāti. Man šķiet, ka ir divas lietas, par ko nu tiešām ir nelietderīgi piesieties ir: nekomunikablitāte un zems pašvērtējums. Un ak kāda laime, esmu tikusi pie abiem.

Es tagad centos atrast sen izlasīto horoskopu par to, ka dvīņiem nav vērts norādīt uz viņu nepilnībām, jo tas padara visu daudz ļaunāku. Tā tik ļoti ir, bet man grūti iedomāties, ka citiem tā varētu nebūt.

dvīņiem raksturīga psihes divkosība, necieš kritiku, ātri apvainojas un ir viegli ievainojami. Dvīņi ir virspusēji un nespēj iedziļināties lietu būtībā.

Fantastisks raksturojums.

un es vēlos piedalīties fotokonkursā. Nezinu, kāpēc, jo nekad to neesmu gribējusi. Bet es gribu aizņemties fotoaparātu un man pratā ir divi cilvēki. bet cilvēki nav priecīgi aizdot labus fotoaparātus.

Un es goda vārds klausos Tiamat tikai tāpēc, ka viņiem last.fm ir šausmīgi fantastiska bildīte. Paši viņi man diezgan nepatīk.

Un es neesmu piedalījusies nevienā pasākumā kaut attāli saistītā ar Halovīnu. Tad nu šogad varētu skaitīt divus.

Viens bija Nabaklabā ar Frailty un Heaven Grey. Lieliski, ka man ir ārsta mētelītis. Toreiz, kad pirku, es viņu pirku beztēmā, bet tagad viņš jau man ir noderējis kādas pāris reizes. Tas ir diezgan izdevīgi, jo nevajag neko vairāk domāt.

Un ausis tikai nesen pārstāja sīkt.

Man tīiik ļoti patīk laba mūzika. un redzēju sava izbijušā trolejbusbiedra izliktās trīs fotogrāfijas izstādē. Tas nekas, ka sapratu tikai divas no tām. Un vēl es dabūju tās havajiešu krelles ar Jāgermeister simboliņiem ^^

Un tās nakts liekā stunda man ļoti palīdzēja nākamajā dienā tomēr aiziet uz darbu suņu izstādē.

Un nākamā dienā (kas skaitās īstais helovīns) bija ikgada helovīna pasākums, kurā es gan biju pirmo reizi. Bet sajūta bija nelāga visu vakaru un vēlāk uzzināju arī iemeslu- man bija temperatūra. Bet vienalga noteikti nenožēloju ierašanos kaut arī čāpoju mājās ar kājiņām. Un esmu nelietderīga Alias'ā. Nemāku skaidrot. Un lasīju, ka dvīņiem ir stāstnieka talants, bet viņi to nekopj, tāpēc nekas nesanāk. Ahāaa.

Un mana māsa to tomēr ir izdarījusi. Viņai tagad ir pīrsings. Nu viņai izskatās labi, bet man, protams, nepatīk. Un tagad viņu droši vien neviens nespēs atturēt arī no tetovējuma taisīšanas. Es viņai neļaušu sūdzēties, ja viņai viņš apniks.