Rakstīšana laikam mazliet ir apnikusi.

Bet labā ziņa ir tāda, ka tagad sākās brīvās dienas un man ir jāuzzīmē tikai 5 kolekcijas. Un Matīsa komentārs: "Man šķita, ka tu aizgāji mācīties kaut ko gudrāku" bija fantastisks.

Bet tagad es izbaudu pirmās brīvās dienas neko nedarot.

Mans 'ekstravertais es' cīnās ar manu 'intraverto es'. Nav tā, ka viņam ir diži panākumi.

Un cik daudz gan notiek, ka tu neredzi cilvēkus pāris mēnešus. Radinieki mirst, cilvēki šķirās. Un tad vienkārši paliek mute vaļā: es tiešām šito nezināju.

Mans sen nesatikto cilvēku plāns pagaidām darbojas pat tīri pieņemami.

Vislabāk laikam man patīk apsēsties un parunāties nevis mesties mežonīgās ballītēs.
Un vispār rīt atkal ir Skyforger. Īstenībā tagad pat nevarētu sūdzēties, ka viņus tik reti redzu.

Biju vienā dienā gan uz SZF/PPF Ziemassvētku balli, gan arī iebraucām LU ekonomistu/RTU ķīmiķu un kkādu vēl fakultāšu Z-svētku ballē biedrības namā jau kaut kur ap 2 naktī. Un kad puspiecos biju mājās, tad es tiešām saņēmos un aizgāju uz lekcijām nākamā dienā. Un es ļoti ar to lepojos.

Vispār szf man patika labāk. Biedrības namā jau tā diezgan nopietni, bet pārbāzts un skanēja tucinieks un skanēja arī Lauris Reiniks-Es skrienu. jesss.

Bet es nekad nestaigāšu vairs pa sniegu ar caurām papēžkurpītēm, lai arī tas būtu pāris metru līdz mašīnai.

Bet man vēlaizvien tik ļoti sāp kājas. Augstpapēžu kurpes ir šausmīgas. Bet es izrēķināju, ka uzvelkot viņas man sanāk pareizās ķermeņa proporcijas. Tāpēc jau Latvijā visas meitenes staigā ar augstpapēžu kurpēm, jo Latvijā pārsvarā kājas ir īsākas par pārējo ķermeni.

Un Zviedriem ir ārkārtīgi izkropļota doma par to, kas ir Ziemassvētku balle. Bet nu nevar jau teikt, ka slikti, bet es nemāku tik ļoti tā dejot un jau tīri agri (ap pusdiviem naktī) aizgājām mājās. Bet no Kefīra aiziet līdz manām mājām prasa īsiņu laiciņu, ka pat nepaspēju atsalt. Bet varbūt arī tāpēc, ka bija laba/smieklīga sabiedrība. Māsu gan sagaidīju ap 4riem naktī mājās.

Laikam tā vakara dejošana kāju sāpēm arī ne īpaši palīdzēja. Tagad vēlaizvien sāp. Bet šodien arī bija pietiekama pastaiga, lai pamocītu kājas vēl mazliet.

Un šodien es gāju vannā, lai sasildītos. Un es tur gulēju un lasīju Ilustrēto Vēsturi par ceļotājiem, kas pētīja Antraktīdu nenormālā aukstumā. Un es uzzināju, ka suņu aknās ir daudz A vitamīna, kas ir kaitīgs cilvēkam lielos daudzumos un ka ir smagi simptomi un āda lobās nost. vispār diezgan pretīgi. Bet laikam pirmo reizi tik ļoti esmu ieslīgusi tajā žurnālā. Nez kāpēc viņš tā ļoti mani nesaista. Bet vienkārši ir jāizmanto laimētos 3 mēnešus kā šī žurnāla abonētājam.

Un laikam palaidu garām puteni šodien.

Noteikti, ka paliks aukstāks.

Un manā istabā ir tiiik ļoti auksti.