trešdiena, 2010. gada 1. septembris

esmu kā mazs bērns.

Māsa jau uzsver, lai es beidzu čīkstēt. Labi. apsolos vienu dienu nečīkstēt.
Es sapratu, ka man bērnudārzs bija pirmā un pēdējā reize, kad man bija pilnīgi jauns kolektīvs.

Nu man pirmkārt ļoti nepatīk matemātika. Telpa ir briesmīga un skolotāja ir tik aizvēsturiska, ka pat man varētu sākt nepatikt matemātika. Jāaiziet uz skolu un jāpasaka Lagzdai, ka viņa ir labākā metemātikas skolotāja pasaulē. Ar Lauru jau izdomājām taisīt matemātikas pulciņu.

Bet nu šodien sanāca laikam parunāt ar divām meitenēm. Bet ir tiiik šausmīgi grūti, ka apkārt ir tikai nepazīstami cilvēki. labi, tie daži pazīstamie, ko satieku starplekcijām neskaitās. Es esmu pieradusi, ka es ikdienā kopā mācos ar tiešām labiem draugiem un tagad man ir grūti.

Redziet. Es visu laiku čīkstu.

jau pēc pirmās dienas es biju beigta. Labi, ka bija orientēšanās ar Dzelzs vilka koncertu pēc tam. Tas man iedeva enerģiju, ka es pat spēju normāli laicīgi piecelties nākamajā dienā.
Un es iemācījos (nu man iemācīja foršā Mētra) vienmērderošo deju kustību tuciniekam. ^^

Protams, ka šodien es jau no rīta sajaucu visas fakultātes, laikus un telpas. Bet man bija daudz laika, lai to noskaidrotu. Man prieks par maniem trolejbusa biedriem, kas visu ceļu bārstījās ar jokiem un man uzlaboja garastāvokli, lai gan mana humora izjūta ir dikti citādāka tāpēc nespēju iesaistīties.
Un vispār laikam šobrīd mani cauri velk divi pazīstamie cilvēki, ko diezgan bieži satieku.

Ziniet, inženierķīmija ir diezgan briesmīga, bet vismaz telpa ir foršāka, lai gan krēsli ir ārprātīgi neērti un man sāp dibens. Tur pat nav īsti iespējams gulēt. Varbūt, ka ar nodomu tas tā. ā un tur bija kādi 20 cilvēki tērpti kamoflāžās. Galīgi nesapratu šito.

ā. un tā kā man nav īsti ar ko runāt, tad es visu pierakstu blociņā, ko es gribu teikt. viens man īpaši patīk: "lūdzu nošaujiet mani kāds"
ir smieklīgi, ka pirms matemātikas lekcijas ir: "Lagzda man patika labāk" un pāris teikumus tālāk, kuri sevī ietver :"es gribu prom" un "man ir garlaicīgi" ir teikums : "man tīiik ļoti pietrūkst Lagzdas" smieklīgi.

Es saņemšos. Es apsolos. Man nebūs vairs tik emoiski ieraksti. Es ieslēgšu izdzīvošanas režīmu un iešu ar visiem runāties.


8 komentāri:

  1. par Lagzdu es arī to pašu sapratu. un par vēl dažiem skolotājiem. ejam ciemos?

    neērti krēsli bija viena no pirmajām lietām, kas mani šausmināja, kad apsvēru domu iet uz datorikas fakultāti :D

    riktīgi sviestaini par tām kamoflāžām. tu esi pārliecināta, ka neaizmigi un to nenosapņoji?

    es ceru, ka tu nekļūsi par "tā jocīgā meitene, kas ne ar vienu nerunā, bet kaut ko vislaik raksta savā blociņā"

    ā, un humora izjūta RV1ģ ir tāda salīdzinoši īpatnēja. savējie parasti saprot, bet citus saprast grūti.

    AtbildētDzēst
  2. Noteikti, ka ejam ^^ obligāti. Tikai pie Lagzdas man vienalga būtu bišku bail iet.

    Noteikti, ka datorikas fakultātē viņi vienalga bija ērtāki par manējiem. esmu droša.

    Jaaaa. viņi tur sēdēja čupā un ierēca par visu notiekošo. Man patiktu ar viņiem parunāt, bet es pārāk izlekšu uz viņu fona :D

    bet šitāds statuss man vēl nav bijis. būtu interesanti. Bet vairs es tik ļoti nedrukāju. Tas vairāk bija matemātikās un brīžos, kad neviens neredzēja.

    man reāli nav neviena no pirmās. :(

    AtbildētDzēst
  3. Zane, izskatās, ka tu tomēr sāc atkopties. :) Vismaz tu visu uztver ar humoru. Es tavu ierakstu nolasīju pat Vijai skaļi priekšā. Mēs pasmaidījām, bet viņai, starp citu, arī nebija grupā neviens no pirmās vai pazīstams. Nupat viņa teica, ka tomēr iedzīvojās kolektīvā, bet tas prasa smagu darbu. Tev jāiet noteikti uz studentu pašpārvaldi!!

    AtbildētDzēst
  4. Oi, tā kustība... nu jā. xD Bija ļoti forši parunāties. Galīgs prieks.

    Es pēcāk mājās nosapņoju, ka nemaz neaizgāju prom, ka paliku ar Tevi un Taviem draugiem tusēt un ka arī Marga mums pievienojās. Sapnī bija ellīga ballīte. (:

    AtbildētDzēst
  5. Es vienmēr visu uztveru ar humoru. Ja es rīt gribētu lekt no tilta, tu to nekad nepamanītu :D

    Es gribu iet uz vēl visādām nodarbībām rtu. tur ir teātris. es vnk gribu draugus, kuri nav manā kursā. Jo mans kurss man besī ārā. Es tā ceru, ka neviens no mana kursa šito nelasīs :D



    man patīk šitie turpinājuma sapņi. ^^ Man arī tādi reizēm ir, bet tagad man laikam kādu laiku nebūs sapņi, jo miega ir pārāk maz.

    AtbildētDzēst
  6. Jā, mums vajag to matemātikas pulciņu!!!

    Un es šodien sapratu, ka RV1Ģ tiešām ir savs runas un joku stils. Agrāk domāju, ka tā ir daļēji patiesība, bet ar saviem kursabiedriem saprotu, cik ļoti viņi ir citādāki nekā pirmie. Ak! Man pietrūkst "Es zaudēju" un "Miljons". Un mūžīgais kubiks rubiks.

    AtbildētDzēst
  7. Man reāli šķiet, ka manas kursa biedrenes ir tik neinteliģentas. Es konkrēti esmu iedomīga :D

    Mums vajag reāli noteikt kādu dienu, kad mēs visas (nu kas gribam) tiekam un tad tiešām katru nedēļu tikties kādā noteiktā vietā. Jo tā stap citu mums noteikti nesanāks. Un man būs augstākās matemātikas uzdevumu krājums un tad mēs varēsim risināt ^^ (mēs esam tik nūģīgas :D )

    AtbildētDzēst