sestdiena, 2010. gada 20. novembris

brīvās dienas

Es varētu izmantot daudz brīvo laiku, kas man ir te. Starpcitu, esmu Laucienē. Man patīk lauki. Man patīk neko nedarīt, staigāties pa tukšām ielām un skatīties zvaigznēs. Man patīk veci cilvēki, kas runā ne par ko un dzīvo bez steigas.
Protams, ka tas ir arī diezgan apnicīgi, bet pagaidām izbaudu.

Man šķiet, ka mana dzīve tomēr nav cilvēkos. Bet cilvēki ir visur!

Goda vārds nesaprotu, kā cilvēki cits citu pazīst tik ļoti. Paskatos kopīgos draugus ar kādu pazīstamu cilvēku un mums ir kopīgi draugi no kādām 3 dažādām pusēm, kuras nav galīgi saistītas un tad man ir wtf. Goda vārds nesaprotu, kā cilvēki spēj iesaistīties, sadraudzēties un pazīt cits citu tik milzīgos apmēros. Man tā vienmēr būs mīkla.
Es gribētu pazīt nenormāli daudz visādu cilvēku, bet es negribu pie tā strādāt. Jā, man tā ir strādāšana, jo neesmu milzīgs sabiedrības cilvēks.
Man tikai patīk tie cilvēki, kas ir mani. Pārsvarā cilvēki nav mani. žēl. tāpēc man nepatīk kaķi.
es gribu kaut ko sasniegt.

Ziniet, ir tās visas mainstrīm cacas un visi tie čaļi saistītie, kuri it kā ir briesmīgi un bez morāles. Bet tad atkal jāpadomā, vai tiešām alternatīvā paaudze neveido tādu pašu sabiedrību ar tādiem pašiem trūkumiem un cilvēku sadalījumu, tikai mazāk populāru. Mēs visi esam tikai cilvēki.

Un gaismas laikam nav tās, kas mani iedvesmo.
Nez kāpēc ne salūts, ne staro Rīga mani nesajūsmina tik ļoti, bet nu apskatīties vajag. nē, salūtu es laidu garām.

Es gribu teātri. Esmu noilgojusies pēc teātra sajūtas, kad kāds aktieris bļauj uz skatuves un krīt pie zemes. Un es gribu jumtus. Tas ir tā tik ļoti paredzami un populāri un nodrāzti, bet katru reizi, kad redzu bildes no jumtiem, tik ļoti liela ir vēlme. Augstums tomēr pievelk. Tā kā esmu īsa, tad augstāk es vienmēr jūtos drošāk. Tāpēc arī tumsā atrodoties kaut kur ārpus mājas, cenšos kaut kur uzkāpt augstāk. Kaut 20 cm un uzreiz kļūst mierīgāk ap sirdi.
Manas bailes no izgrebtajiem koka velniņiem ir pārgājušas.

Lāpu gājiens man patika un arī 3dienas vakars/nakts ar manām cacām bija fantastisks :D Nekas, ka netika noskatīta neviena filma, kaut tas bija paredzēts kā filmu vakars, bet gulēt aizgājām ap 6 no rīta, neskaitot Zani, kas atslēdzās uz grīdas ap 2viem, bet neizskatījās, ka viņai bija ērta un netraucēta gulēšana.

4 komentāri:

  1. Un es visu laiku domāju, ka jūs tai pašā laikā aizgājāt gulēt. :D Ko jūs tik ilgi darījāt? (nākamā dienā jutos brīnišķīgi:))

    Es savukārt gribētu aiziet uz operu, bet citā reizē būt aktieris, kas "bļauj uz skatuves un krīt pie zemes". :D

    Reiz kāds kursabiedrs teica, ka visi cilvēki ir saistīti ne vairāk kā caur piecām paziņām. Tas nozīmē, ka ar kādu āfrikāni tu esi saistīta, jo pazīsti Voldemāru, kuram mamma savukārt ir rados ar sievieti, kas pārcēlusies dzīvot uz Āfriku, tātad viņa pazīst āfrikāni, kurš zina mums nepieciešamo āfrikāni. :)

    AtbildētDzēst
  2. ā vov :D Nopietni? Bet tad tu tīri normāli esi bijusi komā, ja nejuti mūsu ārdīšanos.
    neko īpašu jau mēs nedarījām. mani apmētāja ar mandarīna mizām :D

    Nu tā ir diezgan liela patiesība,ko tavs kursabiedrs teicis, bet es runāju par tiešajiem draugiem. tas mani šokē.

    AtbildētDzēst
  3. es to par afrikāni esmu arī dzirdējusi.

    man ļoti patīk šis ieraksts, patiess un skaists. :) tu esi ļoti atklāta, jā.

    AtbildētDzēst
  4. pilnīgi nosarku! ^^
    nezinu, vai esmu pelnījusi.

    AtbildētDzēst