Bet, protams, tikai tad, ja beigas tomēr ir labas.
Atceros, ka pazinu cilvēku, kurš visu laiku bija laimīgs. Viņš teica, ka viņam jau paliek garlaicīgi būt tādam visu laiku. tad jau laime ir arī būt nelaimīgam.
Cilvēkiem taču ir jāpārvar šķēršļi un problēmas, lai viņš justos derīgs un pietiekami spēcīgs, lai dzīvotu.
Kāda gan jēga no perfektās dzīvītes. Interesanti taču ir tieši tai brīdī, kad ir sarežģīti.
Man šķiet, ka man ir pārāk virspusējas attiecības ar cilvēkiem. Man vajag galējības. Šitā neder.
Un man šodien zvanīja zīmēšanas skolotājs, kad es Reserved ģērbtuvēs uzlaikoju bikses. Unai nebija ilgi jādomā, līdz viņa izdomāja, kuru cilvēku es uzrunāju uz "Jūs", bet tai pašā brīdī stāstu, ka es laikoju bikses un, ka man tiešām bikses IR kājās.
Man gribas turpināt zīmēšanas gaitas. Bet domājams, ka man pietiks ar visu skolu.
Pirms pāris dienām man bija uznākusi nostaļģija un es gribēju kādu no tiem vēsajiem un lietainajiem vakariem, kad es pārgurusi, bet pilna ar dienas iespaidiem, dodos mājās pēc nogurdinošas skolas dienas, ietinusies šallē, lai tiktu mājās, uzvārītu tēju un ielīstu zem segas. Bet šobrīd es atdotu daudz ko, lai paildzinātu haļavas laišanu.
tev nav tagad kopumā kaut kāds pārvērtēšanas periods? es sev tādu jau diezgan ilgi esmu gribējusi (vairāk gan pirms SSER, šobrīd viņš būtu mazliet apgrūtinošs), bet man tā arī nav izdevies viņu uzķert
AtbildētDzēstnē. es jūtu pārmaiņas citos cilvēkos. Par to galvenokārt ir blogs.
AtbildētDzēstSevi es nespēju mainīt :D