Bāc. Man bija plāns stopēt pa Eiropu un katram satiktajam cilvēkam teikt citu vārdu, bet tagad man atkal ir bail, ka mani aplaupīs un izvaros.

Īsfilmas beigas es gaidīju kā atbildi savai dzīvei, bet tā arī neko nepateica. Dzīvei tas neder. Nu labi- der, bet nedarbojas. Vismaz manējai noteikti ne.

Kā gan es varētu dzīvot bez māsas?

• Kurš būtu tas, kuru es mīlētu un ienīstu visvairāk?
• Kurš gan būtu tas, kas man 12 gadu vecumā teiktu, ka viņas sarunās varēšu klausīties tikai tad, kad man būs 14?
• Kurš būtu tas, kas man stāstītu, kas ir prezervatīvi?
• Kurš būtu tas, kas man iemācītu kauties bērnībā? bet iemācītu apstāties tad, kad ir īstu sāpju kliedzieni.
• Kurš man būtu iemācījis, ka ne vienmēr var dabūt to, ko es gribu?
• Kurš būtu rakstījis manus glītrakstus pamatskolā?
• Kurš būtu ar mani kopā meklējis Ziemassvētku dāvanas jau iepriekš?

Bet vispār man vislielākais prieks ir par to, ka ja es dzīvē neko nesasniegšu, tad mana māsa pilnīgi noteikti kļūs par sabiedrībai derīgu cilvēku un tad radinieki nevarēs pārmest sev, ka nemāk audzināt bērnus, jo viens taču izauga tīri sakarīgs.

PIENS

Šodien pēc manis rindā Maximā stāvēja kāds jaunietis un viss viņa pirkums bija PIENS.

Es ļoti sajūsminājos par šo faktu. Es pilnīgi varu iedomāties, ka, braucot mājās, viss ko viņam pēkšņi sagribējās, bija piens, un tā nu viņš lēnā gaitā aizstaigājās līdz veikalam un nopirka šo brīnišķīgo lietu.

Starp citu, piens bija arī viena no lietām, ko es pirku. Jo ir brīži, kad pienu vienkārši sagribas.

Kad es priecīga par savu litru piena ieleju viņu savā alus kausā, tad man sāk piesieties kaķis, bet piens ir tikai pašā apakšā, tāpēc viņam diez ko neveicas ar tā izķeksēšanu ar ķepu. Bet kad es ieleju viņa bļodiņā pienu, tad viņš protams neizdzer. Šobrīd es savu pienu esmu izdzērusi, bet kaķa bļodiņā piens vēl ir. tas ir nudien kaitinoši. Tāpēc man nepatīk kaķi.