pirmdiena, 2010. gada 25. oktobris

Kuldīga

Ir noslēdzies.
Neskatoties uz to, ka esmu tur jau bijusi nu.. daudz reižu, vienmēr ir jauki.
Vispār man būtu vieglāk uzskaitīt vietas, kur es Latvijā neesmu bijusi, nekā esmu. Tik sasodīti forši bija ģimenes nedēļas izbraucieni bērnībā. Kāpēc toreiz tas nelikās tik iespaidīgi.

ā. bet vispirms pirms tam bija MĶF SP saliedēšanās seminārs, kas
notika 5 h piektdien. tagad es jūtos saliedētāka, bet tas nenozīmē, ka man tie cilvēki liekas sasodīti forši. Cilvēki kā cilvēki.
Bet nu no RTU mūsu pašpārvalde esot visdraudzīgākā un atvērtākā un visām citām pašpārvaldēm mēs ļoti patīkam. Tad redzēs, vai es arī kādam patikšu.

Es pierodu pie apstākļiem. Tik ļoti pierodu, ka pilnīgi riebj.
Man gribas kādu junkfood komplektu. kāpēc.

Es atbraucu mājās un redzu, ka māsa ir ieņēmusi manu istabu- nav forši. bet es zinu, ka reizēm neesmu labāka.
Kuldīgas Ventas rumba gan jau ir diezgan apnikusi, bet Kuldīgas mazo koka mājiņu arhitektūra gan ir ļoti baudāma vēlaizvien. Man vēl nav mūsu bildes, tāpēc šī ir random bilde no neta. (Laikam tas ir aizsargāts ar autortiesībām, bet ceru, ka neviens mani nekad neiesūdzēs par to.)

Un es redzēju zaļo žiguli, kas ir mana sapņu mašīna un daudz ōmītes uz divriteņiem, turpretim Rīgā viņas sēž pagalmos un aprunā mūs.

Mūsu mašīna bija superīga. Katru reizi, kad viņu vajadzēja iedarbināt, notika 1-9 min ilgs process, kura laikā tika simtiem reižu mēģināts viņu iedarbināt. Kaut kas nebija ar kontaktiem kārtībā. Mēs nostāvējām kādas 7 min arī Valdemāra ielas vidū, kad viņa noslāpa.
Bet vispār es reizēm jutos kā urla šajā braucienā.


Iemācies dzīvot ar sevi saskaņā, Zane.
Nav tik vienkārši.
ir tik ļoti grūti dzīvot un būt tādam, kāds tu esi, ja tu vienmēr domā par to, kādam tev jābūt, nevis par to, kāds tu esi.
Es negribu, lai cilvēki no manis attālinās. Es jūtos tik tāla. Samīļojiet mani.
Man jāizdomā dzīves mērķis. Tas varētu palīdzēt.


Un vēl man ir jānopērk jaunas kedas. Ja tas būtu tik vienkārši. Bet slapjas kājas palielina drūmumu par 25%. vilnas zeķes paceļ prieku par 15 %
(un mans kedu vecums noteikti nav pāri. Vispār ir grūti domāt par savu apģērbu. Kedas padara visu vienkāršāku.)
Un zirgi ir ļoti silti. Tāpēc man vajadzētu vienu tādu regulāru zirgu. Un radiatori varētu ganīties pļavās.


4 komentāri:

  1. :D:D Pēdējās divas rindkopas par procentuālo uzskaitījumu un zirgu mani smīdina.

    AtbildētDzēst
  2. man arī reāli šķiet, ka visu pirms tam es varu dzēst ārā, ja godīgi :D

    AtbildētDzēst
  3. nēē, nevajag neko dzēst! man patiešām ļoti patīk, vairāk kā citi ieraksti, bet tā man ir arī ar jūsu pārējo blogiem tagad, varbūt man jūs vienkārši sākat vairāk pietrūkt :)

    Kuldīgas arhitektūra ir ģeniāla, man tā ir viena no mīļākajām pilsētām pēc Rīgas un Liepājas.

    Mums tu patīc jebkurā gadījumā :D
    kam māsai tava istaba?
    ha ha, tu arī esi nonākusi līdz dzīves mērķiem :D

    Par tiem zeķu procentiem baigi labi izdomāts, bet pēdējā rindkopa man patīk tik ļoti, ļoti, ka es viņu laikam kaut kur nokopēšu un saglabāšu :) Ģeniāli!

    piedod, ka es tev te komentārus vienmēr tik garus piemuldu. jūs man laikam patiešām trūkstat, turklāt tagad vairs nav pat tādu pusstundas satikšanos, tagad es jūs visār reti redzu...

    AtbildētDzēst
  4. jā. uz mani ir tas pats attiecināms (:
    es par jums domāju bieži jā :D


    nu man ir gulta atšķirībā no viņas :D

    Bet vispār tā pēdējā rindkopa nav gluži mans izdomājums. Pie tā mēs nonācām kopistiski, nezinu, kādā veidā tieši, bet tā bija viena no mūsu ģeniālākajām sarunām brauciena laikā.

    AtbildētDzēst