pirmdiena, 2010. gada 15. novembris

kāpēc mans ābols garšo pēc ziepēm?

Par neko.

Ja jau mēs runājam par to, ka mūzika ir kas tāds, kur katram ir sava gaume un tas vienkārši ir jāpieņem, tad tomēr man gribas tieši šobrīd pasūdzēties par divām grupām vienkārši ļoti subjektīvā "man nepatīk" veidā.
Pirmais ir klasiskais un visiem ļoti pazīstamais Pink Floyd. (daudziem būs šoks) Nu es zinu, ka tā ir klasika, fantastiski un, protams, ļoti jauki viss pārējais, bet man gluži vienkārši šķiet, ka to klausoties var saslimt ar ļoti smagu šizofrēniju.
un otra grupa būtībā ir viss hārdkōoor. izņemto varbūt ļoti retus izņēmumus. grūti pat minēt piemēru.
Lai gan es esmu ļoti minimālos apmēros klausījusies Caliban, Disarmonia Mundi un August Burns Red. Manuprāt tā ir mūzika garīgi nenobriedušiem cilvēkiem.
Jess. esmu bez jebkāda pamata nolikusi veselu mūzikas žanru. Tā ir laba sajūta.
Bet ziniet, ko es šobrīd gribu. Es gribu smagu elektroniku. Tādu pat urlīgu elektroniku.



iesakiet man kādu sirdi plosošu filmu, pie kuras var raudāt visu laiku. Nu tādu sirdi plosošu ar naidu, mīlestību un ciešanām. Nu luuuudzu.

6 komentāri:

  1. Es apsolu ar tevi nestrīdēties par Pink Floyd :*

    AtbildētDzēst
  2. Fireproof --> būsi pagalam sarkana aiz asaru iedarbības uz savas sejas :D

    AtbildētDzēst
  3. Fireproof mēs gadījumā neskatījāmies kopā? :D katrā ziņā esmu redzējusi un Facing Giants man šķiet tu man arī ieteici un es redzēju.
    Naids tais filmās bija maz :D


    Kārli, es zinu, ka Pink Floyd ir labi :D
    Man gluži vienkārši nepatīk viņus klausīties. Tas ir tāpat, kā ar tetovējumiem.

    AtbildētDzēst
  4. :D nu tur nav naids, bet ir sirdi plosošas D:

    AtbildētDzēst