ne gluži recenzija

Auļi "Etnotranss"

Esmu ļoti priecīga, ka uzzināju par šī jaunā Auļu albuma ieskandināšanu. Lai gan diezgan pavēlu. Ļoti noderēja Žurku skrējiena laikā iegūtā dāvanu karte, kas kalpoja kā norēķinu līdzeklis šim koncertam.

Tik sen jau vēlējos redzēt viņus, bet līdz šim viņi bija redzēti tikai kopā ar Skyforger uz skatuves un vēl arī mazliet staroRīga ietvaros, bet nekad tā pilnībā.

Atnākot pēdējā minūtē pirms 19, kad koncertam jāsākas, mūs sagaida dalītas izjūtas. Jo pārsvarā redzam pusmūža cilvēkus, kas sapucējušies balles kurpēs un smukos tērpos. Kad tomēr iespraukušies kādā attālā nostūrī tiekam pie krēsliem, sākas koncerts, bet sākas ar folkloras kopu, kurai nosaukumu pat neatceros. Slikta viņa nebija, bet tika gaidīti Auļi tomēr. Man vienmēr šķitis, ka nav īpaši jauki iesildīt kādu grupu, kuru visi tik ļoti gaida.

Bija neliels starpbrīdis, kura laikā izstaipīju kaulus un tad sākās ar uzrunu, kurā tika minēts, ka vispār koncerts bija domāts kājās stāvētājiem, bet visiem nez kāpēc tik ļoti gribas sēdēt. Tad nu visi tika aicināti celties kājās un tomēr sēdēt gribētāji sabīdīties sānos. Tā nu mēs aši veikli ieņēmām stāvēšanas vietas pie skatuves, kas mums sanāca ārkārtīgi veiksmīgi. Mēs bijām pašā vidū, pašā priekšā kādu 1,5 m attālumā no pašiem Auļiem. Un tad arī atklājās, ka tomēr koncertā ir arī daudz jauniešu un tādi paši tirliņi, kā mēs.

Pats albums īstenībā bija ļoti jauks un fantastisks. Tikai tā dzejas lasīšana Laimas Muktupāvelas izpildījumā nebija atbilstoša. Nu vismaz man bija sajūta, ka tikmēr kamēr ir dziesma, ir emocijas līdz visaugstākajam līmenim, bet tiklīdz viņa sāk lasīt, tad emocijas tiek nosistas līdz nullei, bet tiklīdz viņi sāk spēlēt, tā atkal emocijas ir augšā.

Bija doma iekliegties SKYFORGER. Jo kas gan ir koncerts bez kāda, kas iekliedzas Skyforger ne pa tēmu. Un šeit pat bija gandrīz tēma, jo divi no Skyforger bija uz skatuves. Un kā vēlāk atklājās, Zirgs bija skatītājos. bet tomēr izdomājām, ka to nesapratīs.

Bet novērojumi liecina, ka Skyforger dūdiniekam Kasparam bija viskrutākās dūdas no Auļu dalībniekiem. Tā iet, ja dūdas ir nepieciešamas spēlēšanai metālā un viņas regulāri jāsprauž pie elektrības.

Un man jaunums bija arī vecās labās Ģīgas nomainīšana pret elektronisku instrumentu, kas, protams, skanēja tāpat tikai droši vien stipri kvalitatīvāk.

Pēc nelielas runāšanas un pateikšanās gan naudas devējiem, gan apģērbu dizainerei (lai gan viņu iepriekšējie tērpi man patika labāk), gan visiem pārējiem, tikām arī musināti, lai nopirktu albumu. Auļi Auļos oriģinālais disks man ir. Bet toreiz laikam man bija nauda.

Kad viss tika izrunāts, tad turpinājās uzstāšanās ar vecajām dziesmām. Publika turpināja atraisīties, lai gan īpaši es to neredzēju, jo nebija neviena, kas man stāvētu priekšā, bet pieņemu, ka cilvēki dejoja. Nu vismaz es to noteikti darīju (nu cik nu to var nosaukt par dejošanu) .

Ļoti izbaudīju tos dažus skaņdarbus, kur bija tikai bungas. Tas ir tik ļoti skaisti.

Un man tik ļoti patīk skatīties, kā paši mākslinieki tik ļoti iegrimst tajā, ko viņi dara. (tāpēc jau laikam arī jaunais albums saucas "Etnotranss")

Un Auļu mūzika ir ļoti ievelkoša.

Nespēju iedomāties, ka kāds būtu varējis aiziet neapmierināts no šī koncerta.

Beigās spēju pateikt vien to, ka Auļu jaunais albums pamatīgi iespārda.