pirmdiena, 2010. gada 6. septembris

Es ņemšu savu zelta kumeļu un stikla kalnā pie tevis uzjāšu...

Piektdiena bija tāda jauka. Es sāku justies labāk RTU.

Piektdien bija Double coffee ar ilgstošo ēdiena izvēli un sēdēšana pirmajā ģimnāzijā, cenšoties uzsūkt tās enerģiju. Vispār jauka sajūta.
Un vakarā bija Māra Šverna koncerts Depo, kurš pārsteidza ar diezgan minimālu cilvēku skaitu. Es bieži nespēju paciest mierīgus koncertus ( nu tāpēc man patīk metāls) , bet baložu pilni pagalmi izceļas ar īpaši jaukām lirikām. Pieķēru sevi (nu mani pieķēra) gremdējoties tagadnē un atmiņās ar blenšanu nekurienē.

Uzzināju jaunu metāla žanru- Math metal. Mana pirmā cerība bija, ka lirikas ir ap un par matemātiku. Tas būtu forši. Bet protams, ka viss ir daudz sarežģītāk. Bet noteikti, ka pasaulē jābūt kādai grupai, kas dzied par matemātiku. Nespēju iedomāties neko, kas varētu nebūt apdziedāts.
Un tagad man vairāk kā nekad gribas mūziku, kur ir mūzikas lādīšu skaņas iesaistītas. Man vienmēr patikušas mūzikas lādītes.
Un vēl man gribētos mūziku ar zvaniem. Bet man šķiet, ka tas viss jau ir rakstīts.

Bet sestdien bija Baltās naktis, uz kurām es nebiju, jo Baltijas saule.
It kā jau divus gadus bija un viens un tas pats. Tieši tāpēc es nebiju uz visu dienas programmu, kur ir folkloras kopu koncerti un senās cīņas, jo ir jau visu laiku redzēts.
Bet šogad es gāju uz Baltijas sauli, lai redzētu Metsatöll. Es jau iepriekš vēlējos viņus redzēt Kilkim Žaibu, bet kā vienmēr nesanāca. Un tad beidzot man bija šis gods.
Protams, tur bija arī Iļģi un Relicseed un beigu beigās arī danči.

Tagad man ir vēlviens Idol. Viņš spēlēja gan dūdas, gan kokli, gan stabules (abas vienlaicīgi).

















Sapratu, ka tiešām nav vērts iet uz visādiem viduvējiem pasākumiem. Ir jāiet uz tiem, uz kuriem ir vērts iet. Un šis noteikti bija tas, kas bija tā vērts.
Un publika bija labāka par publiku, kas bija Metalshowā. Tas ir ārkārtīgi dīvaini. Kaut kādi 10 % no cilvēkiem laikam nebija metālisti. Tiešām folks ir ļoti saistīts ar metālistiem.
Un tagad manas kājas ir beigtas no garajām kerzām. Nu nav ērti.

Vakar biju arī Aristoteļa Doma laukuma daļā. Tā kā tas ir mans gads, tad tur bija daudz manu bijušo 3 klašu cilvēki un ne tikai. Lapiņu dalīšana nobīdijās otrajā plānā.
Bet izskatījās, ka tur vismaz ir forši cilvēki nekā RTU.
Aiii. kā es ceru, ka es iedzīvošos.
Bet tas ir diezgan smieklīgi, ka 90 % pazīstamo cilvēku besās par saviem kursiem. Nu nav smieklīgi, tas ir traģiski īstenībā. Laikam Fizmati gan vienmēr ir apmierināti.


3 komentāri:

  1. man mans kurss nepatīk, bet salīdzinājumā ar citiem cilvēkiem ir ok. vēlāk pieradu un atradu tos pareizos cilvēkus, ar kuriem vēlos uzturēt attiecības. sākumā gan bija nedaudz traki.

    zinu, ka telpas ir labas. to salīdzināju ar taviem aprakstiem un D. stāstiem. Būs jau labi. (;

    Prieks, ka BS bija laba. Tagad nedaudz žēl, ka neaizgāju, eh.

    AtbildētDzēst
  2. kuri ir tie cilvēki, ar kuriem tu salīdzini?

    viņš jau arī paguvis tev izsūdzēties? :D

    jā jā jā. es zināju, ka uz Baltijas sauli ir jāiet. Bet nu iespējams, ka tev tik ļoti nepatiktu. Folk metāls vienkārši ir mans žanrs. Man šķiet, ka nekas labāks pasaulē nav izdomāts.

    AtbildētDzēst
  3. nu, Dāvim divas trešdaļas kursa ir urlas,un tas nav forši.

    nu, man patīk folkmetāls, bet neesmu tik ļoti aizrāvusies kā tu.

    AtbildētDzēst