sniegputenis

Šodien man atkal netiks dots nets. Šīs atkal ir manas dienišķās minūtes pie neta.

Jūtos antisociāla, jo visi šodien dodas uz vecrīgu izdejoties un izdzert kokteilīšus, bet es esmu te. No visa, ko es varētu darīt, es esmu te. Žēl, ka man ir pazudusi svešvārdu vārdnīca, jo tagad es nespēju paskatīties skaidrojumu vārdam "antisociāls". Man patika, kad tā stāvēja vienmēr man blakus datoram, un varēju izlasīt dažādiem vārdiem skaidrojumus, kā normāls, debīls, daltoniķis, lai gan es zinu, ko tie nozīmē. Man gribētos zināt skaidrojumu vārdam- antisociāls.
Bet vēlāk uz nakts pusi pie manis piekāps iespējams divi cilvēciņi un es vairāk nebūšu tik antisociāla.

Es sevi gan pacienāju ar nelielu baiļu devu ikdienišķajā, bet jau sen neredzētajā biķernieku mežā. Šādā tumsā gan es tur speru varbūt pārdesmit soļus tikai iekšā, jo ir šausmīgi bailīgi. Skudriņas pāri mugurai skrien, bet tik anormāli skaisti. Es vēlos savākt kādu cilvēku, kurš spētu piekaut visus maniakus, kas tur mīt, un tad mēs varētu tumsā staigāties pa mežu un baidīties.

Un zīmēšanas skolotājs mani brutāli ignorē. Viņš nevienu reizi divu stundu laikā man neko nepateica par zīmējumu. Stulbie kapiteļi, viņi ir tik neinteresanti un tik daudz elipses. Viņš jau pagāšreiz mani ignorēja, bet es nosēdēju līdz beigām un liku viņam novērtēt savu darbu, bet šoreiz man jau bija vienalga. Es ceru, ka vismaz mazliet viņš jūtas slitki, ka neko man nepateica. Īstenībā es tem neticu, bet es varu mēģināt mierināt sevi ar šo domu.

man prieks, ka matemātikas skolotāju iepriecina mūsu slikti uzrakstītie kontroldarbi. Vismaz kāds priecājās. Tikai ir foršāk, ja priecājas 29 cilvēki par labi uzrakstītu kontroldarbu, nevis viens par slikti uzrakstītiem.

Un es atceros visus kauna mirkļus. Ik pa brīdim gribas saķert galvu un šausmināties par sevi. Man negribas vēlreiz pieļaut tās pašas kļūdas, bet es jau tagad pieļauju šādu iespēju un jo vairāk laika paiet, jo vairāk man ir vēlme visu atkārtot.