Piespiedu sevi rakstīt. Nu es gribu to atcerēties.
Nu kārtējās foršās brīvdienas, bet vajag arī atpūsties. Man sestdien bija ļoti auksti no negulēšanas.
Starp citu, pa dienu atslēdzoties uz 30 min, pēc tam ir ļoti slikta sajūta.
Un folkklubs Ala sāk iekarot manas simpātijas aizvien vairāk. Tāda jestra mūzika. Dzīvie muzikanti un nedaudz arī izgāzāmies dejojot, bet tas arī bija forši. Nedaudz arī R'n'R tika apmeklēta, bet nu nee. Bija dīvaini. Un man patīk mājupceļš kājām. Nākamreiz, kad redzēsim iepirkumu ratiņus pie Dominas naktī, mēs viņus paņemsim arī mājās, ne tikai braukāsimies ^^
Es jūtu, kā zaļā krāsa cīnās par savu eksistenci. Es zinu, ka pavisam drīz viņai tas izdosies. ļoti liela ilgošanās pēc kedām.
Un 6dienas sajūsma par manu klasesbiedriņu, kuram izdevās 3 vieta angļu valodas runu konkursā. Tas nozīmē, ka viņš tiek uz valsti. Priecājos, kā par sevi. Un vēl 6dienas atklājums ir skapis ar balzama pudelēm Vecrīgā. Pateicīga fotografēšanās vieta.
Šodien paredzēts kaut ko izmācīties un palasīt, un paskatīties, bet es jau tagad nevaru saņemties neko izdarīt.
Un šodienas sapņi par Hitleru galīgi nebija forši.
Un es gribu saldējumu un es gribu, lai kāds man uzdāvina rozi, kas iesaldēta ledū. Tas tā... romantikai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru