Snow patrol- Jauka grupa. Reizēm es nesaprotu, kāpēc es klausos smagu mūziku. Bet kad es izdzirdu pirmās taktis no kādas tiešām spēcīgas metāla dziesmas- viss top skaidrs. Bet arī lēnās, mierīgās mīlas dziesmas ir jaukas.
Un šodien stāsts par klinškāpšanu.
Atkal ar Agņa palīdzību tika pārvarēts mežonīgais slinkums un aizgāju uz kāpšanu. Es jūtos laimīga, ka es to izdarīju. Tas prasa lielu piepūli saņemties, bet sportošana izdala endorfīnu, kas rada laimes sajūtu. Endrofīns izdalās- ēdot, nodarbojoties ar sportu un nodarbojoties ar seksu. ^^
Man teica, ka es izskatos pēc mērkaķīša uz sienām. Tas kaut kā šķita ļoti mīlīgi.
Un šodien bija visādi cilvēku pārsteigumi kāpšanā (nebiju viņus tur gaidījusi). Sajutos forša. Tas nekas, ka būtībā šogad gandrīz nekāpju un esmu tizla, bet tas neliedz man justies forši.
Bet tik ļoti gribās braukt uz kalniem. Tik ļoti ļoti. mmm... Slovākija. Gribās uz Norvēģiju. Bet kalni un mežs ir skaistākais, kas pastāv. Last.fm domubiedru grupā "forests" visi, kas tur ir, klausās folk, black, death metal. Laikam tāda sabiedrība visvairāk spēj novērtēt šo skaistumu.
Un problēma ir tā, ka tiek pārāk daudz domāts. Un pārāk daudz runāts. Es vienreiz varētu paklusēt. Reizēm ir labāk nepateikt, nekā pateikt par daudz. Man jau pašai kaitina dzirdēt savu balsi visu laiku, viiiisu laiku.
Un es nepiecēlos uz Jogu. Rīt vēlviens mēģinājums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru