Deja

Galvenais jums ir jāsaprot, ka pārsvarā emocijas te, ir atsauce ne uz ko. Tur nav dziļas domas. Kas man tajā brīdī ienāk prātā, tādas emocijas es rakstu, ja tās vispār ir emocijas.

Vakar man teica, ka es esot manīta un novērota. Ja man to pašu teiktu šodien, tad gan es baidītos, jo es 19.30 nedarīju tādas lietas, ar ko es lepotos. hi hi.

Un šodien brīvdiena. Mēģināšu lasīt daudz Kleptona autobiogrāfiju. Aizrauj. Mani tā fascinē vieta, kur viņam vienas nedēļas laikā nogriež matus un salauž ģitāru.
Par matiem: Es padevos, taču ļāvos niknumam, jo biju palicis bez sabiedrotajiem. Man tika nogriezts ezītis, un es jutos viens un visu nodots.
un par ģitāru: Atlikušo apciemojuma laiku centos kaut kā pārciest, taču situācija kļuva vēl ļaunāka. Vienudien īgni dirnēju gultā, kad ienāca pusbrālis un neuzmanīgi apsēdās tieši uz manas mīļās Washburn ģitāras, pārlaužot grifu. Bija skaidrs, ka tas nav labojams, un es jutos satriekts. Viņš bija ļoti mīļš zēns, absolūtā sajūsmā par mani, un, neapšaubāmi, tas bija negadījums, taču es nozevērējos, ka manis pēc Pata ar savu ģimeni var iet ellē. Savaldīšanos es nezaudēju, tikai noslēdzos. Man bija ne tikai atņemta identitāte, bet arī iznīcināts mans vērtīgākais īpašums. Es ierāvos sevī un nolēmu turpmāk nevienam neuzticēties.
Nu tas ir smagi, ja tevi tā apstrādā, bet tomēr smieklīgi viņa tāds naivums pret to visu.
Un vēlviena vieta, kur viņam patika kāda meitene: Mani pārņēma īsta apsēstība, un nez kādēļ biju ieņēmis galvā, ka labākais veids, kā piesaistīt viņas uzmanību, ir regulāri piedzerties līdz nemaņai. (...) Biju iemācījies apstāties, pirms zaudēju samaņu, taču nemitīgi iedzīvojos sliktā dūšā un vemšanā. Lieki piebilst, ka tāda aplidošanas taktika izrādījās bezcerīga.
Superīgas prāta spējas vienkārši.
Tik smieklīgi lasīt par viņa dzīvi.
Ceru, ka šīsdienas neaiziešana uz Relicseed netiks nožēlota. Nu nevar katru nedēļu kaut kur blandīties. Nu nevar. Neesmu ballīšu maniaks. Esmu melanholiķis.

Un man patīk zīmēšanā. Tur visi cilvēki ir tādi īpaši. Nu tur nevar par nevienu pateikt, ka viņš ir parasts. Viņi visi ir jauki. Un šodien bija smieklīgi, ka pasniedzējs man pienāk klāt un saka: turpini darīt to, ko tu dari. tagad izskatās labāk. It kā es zinātu, ko es daru. Un man sanāk vienveidīgi tie darbi. Man nav ekspresijas zīmējumos (atkal es gribētu svešvārdu vārdnīcu). Tai pusei, kura ir tuvāk, vajadzētu būt spilgtākai un kontrastainākai, bet tālākajai- blāvākai. Nu nesanāk.

Un vispār ir grūti iedomāties, ka es zīmēju 4 gadu pēc kārtas, bet vienalga neesmu iemācījusies visas tās lietas un nav tā, ka es redzu lielu progresu. Daži darbi, ko es tagad uzzīmēju noteikti ir sliktāki par dažiem darbiem no pagājušajiem gadiem. Lai gan nav tā, ka man galīgi nav progresa.






Lūk mana pirmā galva, ko zīmēju. Atceros, ka man bija liels stress, ka nu es esmu tik liela, ka pasniedzējs uzskata, ka esmu gatava zīmēt galvas. Bet man tīri labi viņa patīk. Dažas galvas, ko tagad zīmēju, noteikti ir sliktākas par šo.






Un tad vēl man patīk šī galva. (Laokons)









Un tad vēl šie darbiņi ir tīri jauki:








šī ir klusā daba ar alu, ko skolotājs uzlika speciāli man.







Un šo pasniedzējs rādīja visiem un teica, ka šādi ir jāzīmē (saulīte)











Un šis ir Dante. Tas pats, kas sarakstījis Dievišķo komēdiju. Man patika viņu zīmēt, lai gan viņš tāds izplūdis. Tagad viņam uz galvas ir lakats un pie galvas pieliktas spalvas un viņš tēlo inidāni.




Nu būtībā ir daudz akadēmisku zīmējumu, bet man vienalga šķiet, ka tie nav tā vērti, kas no iztēles un iedvesmas ņemti zīmējumi. Šitos zīmē simtiem cilvēku katru dienu un viņi ne ar ko īpaši neatšķiras. Bet vajag.



Un nobeigumā- Es vēlaizvien nesaprotu cilvēkus. Pēdējā laikā es nespēju cilvēku izskatu savienot ar viņu iekšām. Es skatos uz viņiem, uz viņu acīm, uz viņu muti, bet es nespēju izjust, ka viņā iekšā ir tas cilvēcīgais. Es nespēju saprast, ko viņi domā. Es gribu to zināt. Viņi to nesaka un tāpēc es neizprotu arī viņu ārieni, jo es neizprotu viņu iekšieni. Neiet kopā. Grūti komunicēt.
Lai gan es neizprotu arī sevi, lai gan es zinu, ko es domāju. Varbūt tur nav tā problēma. Jo skatoties uz sevi spogulī, es nespēju saprast- tā tiešām esmu es? es esmu tur iekšā?