Baložu pilni pagalmi-
Tas ir pavasaris, kurā tevis nav
Tas ir pavasaris, kurā tu nevienam neesi vajadzīgs,
Tas ir pavasaris, labāk, lai viņa nebūtu
Laikam tomēr nepiekrītu, bet ir brīži, kad man kaitina pavasaris. Šobrīd esmu sajūsmā.
Esmu gan nedaudz apmulsusi par drēbju izvēli. Jo ir auksts un karsts reizē. Puse cilvēku ir ziemas jakās, bet puse džemperīšos.
Un neesmu rakstījusi kopš svētdienas. Laikam neesmu bijusi mājās. Ja būtu bijusi mājās, tad būtu rakstījusi.
pirmdienā tika izmantota iespēja izgulēties līdz dejošanas sākumam. Tas vienmēr ir patīkami un laikam arī pēdējā deju reize, jo nu ir pavasaris un es spēju pati iziet un skriet, nevis doties uz kādu zāli, kas tikai nomāc, ja spīd saulīte.
Un atklāju priekš sevis jaunu vietu "Citas debesis" laikam, kur bija "Šizīga" atmosfēra kā Māris teica un tualete ar diezgan nejēdzīgām domām uz sienām.
Un todien arī redzēju plosāmies ugunsgrēku. Šis skats mani paralizēja. Es to uztveru ļoti sāpīgi, lai gan nebija liels, bet par ugunsdzēsēju izsaukšanu kāds jau bija parūpējies. Viņi pietiekami ilgi cīnījās ar uguni.
Man tik ļoti patīk mežs naktī. Tās nelielās bailes, kas klūp virsū vienkārši tāpat. Fantāzijas, kas rodas iztēlē skatoties uz visām pusēm, jo tas celms taču kustējās. Viņš tiešām kustējās.
Cīnījāmies ar elektrības, ūdens un siltuma trūkumu. Man patīk pārvarēt grūtības. Salauzām nazi, bet iekurinājām krāsni, kas dūmoja, tāpēc viss iegūtais siltums tika izvadīts ārā kopā ar dūmiem. Bet aplūdušais ezers, ar kokiem pa vidu un mēnesi virs tiem, radīja sajūtu kā sapnī vai kādā citā pasaulē.
No rīta pieceļoties, ārā bija siltāks, kā būdiņā.
Ar katru dienu cilvēkus iepazīstu aizvien vairāk, bet tie turpina man palikt mīkla.
Man patīk, ka es tomēr spēju saņemties darīt tās lietas, kas man ir jādara. Es tiešām aizgāju uz zīmēšanu. Bet tomēr ir mazliet ne īpaši patīkami, ja cilvēks tik daudz runā un visu laiku apgrūtina mani ar kādām savas dzīves detaļām. Lai gan biju priecīga, ka ar mani kāds parunā. Man patīk izlikties, ka man tas nepatīk.
Otrdienā atcerējos pāris svarīgas lietas, par kurām galīgi biju aizmirsusi, ka otrdienās ir danči un ka bija paredzēta maziņa ballīte. Kad saņēmu pāris neizprotamu sms, tad atausa atmiņā aizmirstās lietas un bija patīkami.
Danči gan izpalika teātra dēļ.
Ka tavu tēti saucās izrāde. Garlaikojos tās laikā. Par visām jau sen apspēlētajām problēmām. Man nešķita saistoši. Nu man nekad nav tā, ka man nepatīk, bet šī bija vistuvāk tam.
Un atkal gandrīz negulēju. Tas tiešām palīdz. Nākamais rīts tad uzaust saulaināks. Gulēju 3 h. Es regulāri pārāk daudz guļu, tāpēc pēc negulētām naktīm jūtos vislabāk.
Tikai mani uztrauc runāšana angļu valodā. Man jau ir problēmas ar vienkārši komunicēšanu ar jauniem cilvēkiem, kur nu vēl angļu valodā. Tiec sev pāri, Zane.
Un šī rīta pastaiga pa Ojāra Vācieša staigātajām ielām literatūras projekta ietvaros bija fantastiska. Arkādijas parks. mmm... un es mazliet ilgojos pēc braukšanas ar riteni, lai gan esmu pilnīga lūzere tajā nodarbē. Un tāpēc man patīk pavasaris, jo var ēst parkā uz soliņa, neko nesasaldējot ^^
Ir nācies daudz pārdomāt, bet pie nekādiem secinājumiem nekas nenoved. Nevajag tik daudz domāt. trīs gadi patiesībā nav tik daudz.
Bet tagad man vajag visu un ātri, tāpēc viss tiek sabojāts. Kāpēc nekad nevar zināt īsto laiku, vietu, veidu. Tāpēc, ka cilvēkiem ir jāmācās. Bet ir lietas, ko nevar iemācīties. Ir talants.
Un tagad es došos pavasara istabas sakopšanas talkā līdz brīdim, kad būs jadodas kāpt. Man prieks, ka izbrīvēju laiku kāpšanai arī brīvlaikā. patīkami!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru