otrdiena, 2010. gada 9. marts

mana dzīve ir citos cilvēkos.

Izstaigājiens līdz Māras dīķiem cauri saulītei sejā un tomēr auksti. Tomēr vēl nav pavasaris. Zinājāt, ka 21. martā ir pavasara diena Eiropā? IR. Tas ir Ojārs Vācietis nevis Čaks. Man tiešām gribās uz viņa muzeju un ceru, ka brīvlaikā būs jauks laiks un varēšu aizstopēt līdz Gaujienai, kas ir tālu tālu, lai literatūrā iegūtu 10.

Man prieks, ka zīmēšanas pasniedzējs domā, ka Bītli ir laba zīmējamā mūzika.
Bet, kad nekas nesanāk, pat Bītli nespēj palīdzēt. Mākslai vajadzētu palīdzēt, bet neeee. Šādās dienās nekas nesanāk, it īpaši ja no pasniedzēja puses nav atbalsta. Atliek vienīgi apsēsties un apķert ceļus un cerēt, ka kāds pateiks- Viss būs labi! pat ja viņš to nevar zināt.

Līdz galam neizdomājamās domas. Kaut kas reizēm ir arī jāpatur pie sevis lai cik grūti tas nebūtu. Nav ko regulāri kraut citiem uz galvas savas domas.

2 komentāri: