Jau vakar, uzzinot, ka braukšu potēties, es biju sajūsmā par ideju, ka man durs kaut ko rokā. Kopš es biju to ilgo periodu slimnīcā, man ir iepaticies, ka man ņem visāda veida analīzes. To es sapratu mēnesi pēc slimnīcas, kad bija jāiet nodot asinsanalīzes. Tas bija forši. Nu tā ir kaut kāda sava veida anomālija, bet nav tik slikti kā izklausās. Nu ir taču cilvēki, kuriem teiksim patīk benzīna smarža vai kas tāds. Man ir citas īpatnības.
Man nepatīk, ka savas iedzimtās slimības dēļ, es nedrīkstu nodot asinis, jo es to ļoti labprāt darītu. Tai būtu jābūt labai sajūtai.
Varu reklamēt infektoloģijas centru. Es lasīju, ka tur ir vislētāk, tāpēc gāju uz turieni. Droši vien, ka tā arī ir, jo iepriekšējās reizes maksāju 26 Ls par poti, bet te bija 21,50 Ls. Un te bija apbrīnojami jaukas māsiņas. viņas ir mana topa augšgalā. Ir pāris aptiekāres un pārdevējas, kuras ir manā melnajā sarakstā, jo vispār nesveicinās un ir ļoti nīgras.
Pēc infektoloģijas centra apmeklējuma sanāca izmest nelielu gabaliņu caur biķernieku mežu. Tās ir tik labas sajūtas. Es nespēju saprast, kā var nejust neko, kad tu atrodies mežā. Tā sajūta, kad tu ieej mežā tā, ka nevar redzēt nekādas gaismiņas, nekādas mājas ne uz vienu pusi, ir tikai mežs visapkārt, ir tik spēcīga. Tiešām jūti spēku no visām pusēm. It īpaši šis laiks, kad ir tāds drūms un vējš nedaudz šalc koku galotnēs, to nevar salīdzināt ne ar ko citu. Esmu apburta.
Šodien vajadzēs iet paskriet, varbūt tikšu līdz mežam un izbaudīšu to vēlreiz.
Un man šodien ir arī jaunas emocijas par savu divdienu darbu suņu izstādē. Lai gan gulēju maz, es piecēlos vēl pirms modinātāja. (Sasodīts, kāpēc pirms skolas šitais nesanāk) Un piecēlos arī ap 5 no rīta. Gulēju, izbaudīju to, ka vēl nav jāceļas un klausījos lietū un tikai nedaudz iedomājos par to, ka nebūs patīkami doties ārā slapjumā. Sēdot pieturā, man garām brauca mašīna un tiešām iešļakstīja peļķes saturu man sejā, bet tas mani tikai uzjautrināja. ap 8 biju skonto hallē. (tobiš 7 pēc vecā laika) Mums bija brokastis un brokastīs bija cepts lasis. Nesaprotu, kā kaut ko tik garšīgu ir iespējams pagatavot. Un tikai šodien sapratu, ka vienam cilvēkam maksā tikai un vienīgi par to, ka viņa mums taisa ēst. Šis darbs man sāk patikt aizvien vairāk un vairāk. Man šķiet, ka turpmāko nedēļu man vajadzētu neēst, lai nolīdzsvarotu apēsto pārtikas daudzumu. Bet galvenā daļa jau ir sunīši. Pēs šīm izstādēm es vienmēr sāku pievērst lielāku uzmanību suņiem.
Šodien man iepatikās vēl dažas šķirnes.
(Špics) Nezinu kopš kura brīža man sāka patikt maziņi sunīši, bet šis ir tik jaukiņš. Viņš ir kā pūkaina maziņa bumbiņa. Iespējams, ka es tādu negribētu. Kaut vai lielais darbs kopjot viņa spalvu, bet sabužināt viņu ir forši.
Un šādu suni gan es iespējams gribētu. (tas ir Veimārietis, bet parasti viņi bija pelēki. Bet man patika brūnie, bet varbūt, ka tā jau bija cita šķirne) Tā fotogrāfija protams humoram mazliet, bet nu var saprast, kāds viņš ir. Man patīk tāda īsa, gluda, spīdīga, brūna spalva. Viņš izskatās tāds draudzīgs.
Es mēģinu mācīties suņu šķirnes ,jo nu tomēr jau trešo reizi strādāju suņu izstādē. Nākamā būs tikai Novembrī vai Decembrī laikam. Bet Dobermaņi ir un paliek mani elki. Ā. vēl ir tādi pinčeri, kuri ir gandrīz tādi paši kā dobermaņi tikai mazāki. Un pundurpinčeri, kas ir vēl mazāki. Un man šķiet, ka es nespēju atšķirt Toiterjerus no Čivauvām. Nu Čivauvas ir mazākas, bet Toiterjeri arī ir mazi.
Un tajā izstādē piedalījās ļoti daudz Somu. Man jau sāka šķit, ka uz nākamo izstādi vajadzētu iemācīties pāris frāzes somiski.
Teksim:
-Mums vajag jūsu suni.
-Katalogu jāņem pie tā galda.
-Mums vajag suņa pasi un dalībnieka numuru.
-Man vajag nolasīt jūsu suņa čipu.
Nu vēl vajadzētu bišku pamācīties, lai saprastu, ko viņi mums apmēram saka. Citādi es nesaprotu neko, ko tie somi murmulē.
Visu dienu domāju par folk metālu un domāju par to, ka tie cilvēki droši vien nemaz nenojauš, ka viņu valstī ir tik labas grupas.
Un es saņēmu vairāk nekā es biju domājusi saņemt par šo darbu. Vienkārši es jau biju aizmirsusi, cik man maksāja. Tāpēc man tagad ir prieciņš, bet nu man jau ir lietas, kas man ir nepieciešamas un tāpat man nekas nepaliks pāri. Pirmā lieta- Skyforger Kurbada prezentācijas biļete.
Un Zanes blogs man atgādināja, ka es šeit neko nepateicu par O. Vācieša muzeju. Mani tas šokē. Kā es spēju to palaist garām. Bet tā ir- Es gribu pateikt visu, bet beigās nepasaku neko. Šobrīd es vairs nespēju atgriezties atpakaļ muzeja sajūtās, lai gan man viennozīmīgi patika ļoti.
Man gribētos šodien un rīt izdarīt ko lietderīgu, bet es jūtu, ka nesanāks. šeit palīdzētu O. Vācieša darāmo darbu grāmatiņas ideja. Jo ja vēlmes būtu noformulētas konkrēti un pierakstītas, tad iespējams, ka es spētu tās tomēr izpildīt. Bet tikai varbūt.
Un es šodien redzēju divus ļoti skaistus cilvēkus. Tas tā starp citu. Man tomēr ir vēl senie skaistuma kritēriji saglabājušies.
Un īstenībā es jūtos labi ^^ pavisam pavisam labi.
Vēl labāk es justos, ja man tomēr atrastos trīs dienas, kad brīvlaikā aizbraukt uz laukiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru