apmulsums

Es uzzināju, ka te var uzlikt mazāku fontu. Man patīk mazi fonti, tāpēc turpmāk šāds. (pārbaudīšu un varbūt var likt vēl mazāku)

Beidzot man ir laiks nedaudz atelsties un painformēt jūs par savas dzīves sīkumiem.
Sestdiena un svētdiena bija tāda... īpaša. nu man vienkārši ļoti patika. Nu Rock'n'Riga ir vienmēr jauka. Un Oranžās brīvdienas atklājās kā grupa, pie kuras var arī pamatīgi ārdīties. (SĒNES SĒNES SĒNES) un vienmēr ir iespēja arī atsēsties un pavērot cilvēkus, kuri ir mūzikas varā un sarunas, sarunas... Pēc tam transports līdz dzīvokļa durvīm arī ir galīgi patīkams. Un kā tad nu RnR bez sarunām tualetēs. 154tā saruna par to, ka cilvēki nedomā, ierīkojot vienu sieviešu tualeti tādā vietā.
Un vēl būs 4dien RnR un arī 6dien visticamāk. Varbūt ir laiks, kad Zane atkal atgriežas apritē. Sen nebija izbaudīts.
Un es laikam redzēju savu ideālo sievieti un čali kopā.

Cilvēki ir māksla. Vismaz priekš manis. Ir grūti veidot attiecības ar cilvēkiem, un vēl grūtāk tās saglabāt. Un runa ir par pavisam parastām cilvēciskām attiecībām. Nespēju saprast, kā tiem citiem tas ir tik vienkārši.
Un atkal man ir problēma, jo man nav vienalga. Bet varbūt es vienkārši esmu emocionāls kroplis.

Šodien izlasīju savas draudzenes literatūras vērtību kladē kādu stāstiņu. Laikam tā bija:
Cilvēku paškatastrofas nevienu neinteresē.
Bet to nav tik viegli sev iestāstīt.
Kā...? Vai tad es neesmu visuma centrs?

Un 7diena.
Sākās ar bolingu. Nebiju galīga lūzere. ^^ Nespēju saprast, kā ir iespējams bumbu aizsviest uz otru pusi. Gandrīz nosita mani.
Un turpinājās ar garām un aukstām pastaigām pārdaugavā. Brīdinājums: Ejot pāri Vanšu tiltam sniegputens laikā, var salt ausis.
Un es beidzot skatījos hokeju. Tas ir sasniegums. Bet šitais bija interesanti, turklāt mēs vēl pat uzvarējām. Smieklīgi, ka saspringtajos momentos visi pieplok ekrānam tuvāk. Jaunas sajūtas. Un matē tēja. Man patīk arī mājupceļš kājām. vismaz līdz pusei.

Un vēlviens literatūras stundās iegūts citāts:
Un izrādījās, ka krāšņi un daudzveidīgi var būt ne vien prieka brīži, bet arī sāpes.
Tas nav ļoti pa tēmu. Man vienkārši patika... sāpes ir interesantas sajūtas.

Un šonakt es sapņoju sapni, kurš man atgādināja, ka nevajag teikt to, cik tev ir svarīgs kāds cilvēks. Ikreizi kaut kas noiet greizi. Bet man vienkārši ir pārāk ideālistisks un naivs skats uz dzīvi.

Mans vēstuļu draugs teica uz manu vēlmi visus izglābt: kurš glābs Jūs, kad būsiet visus izglābusi? (viņš mani uzrunāja uz Jūs.) Kāpēc, lai kāds mani glābtu. Mani nav jāglābj. Bet varbūt tomēr. Kurš lasīs kopā manus gabaliņus, kad tie visi būs atdoti kādam?