ko tik cilvēki neizdomā, lai viņiem būtu interesanti.

Es gribētu izdzēst pāris lietas no savas atmiņas. Jo vairāk vēlos tās aizmirst, jo vairāk viņas mani moka. Tie mazie Fail brīži.

Es neļaušu sev citus cilvēkus mest miskastē. Es apsolos. Nedrīkst cilvēkus turēt sev tikai līdz brīdim, kad tie tev ir vajadzīgi.
Īstenībā es nespēju nemaz tā izdarīt. Es ļoti pieķeros visam. Nespēju neko palaist vaļā. Mētelis jauns jāpērk, es pērku tādu pašu, kāds bija. Tāpat ar cilvēkiem. Šobrīd meklēju cinisku kretīnu ,kurš reizēm spēj būt apbrīnojami jauks.  

Tagad sen nav rakstīts tāpēc jūs visticamāk tā arī neuzzināsiet, kas ar mani noticis šais visās dienās, jo man negribas visu rakstīt. Jūs noteikti to nepārdzīvosiet.

Senie latvieši bija viena lustīga tauta. Viņi mācēja izklaidēties. Turam senču tradīcijas- dzeram, dejojam un dziedam. Tas nekas, ka es nemāku, es tomēr cenšos un turpināšu censties. ( sākot dejot- tu neko nejēdz, uz danča vidu tu sāc saprast pusi, uz beigām tu jau sāc saprast visu, bet tieši tad sākas cits dancis. Skumīgi) Bet slodze ne pa jokam.

Un man šodien ir prieciņi. Es tiku pie masāžas ^^ Tādas īstās. 2h ilga. Un tāpēc man nepatīk masāžas kaut kādās ballītēs, jo tā ir vienkārši brutāla muguras mīcīšana, šitas bija pilnīgi citādāk. Visvairāk prieks par pēdu masāžu. Nebiju neko tādu izbaudījusi. Turklāt pie manis izvēlētas mūzikas. Paldies ciniskajam kretīnam par Mogwai ieteikšanu ^^

Un uz Api tiešām ir liels gabals, ko braukt (stopēt vēl ilgāk). ļoti gribētos. Ja būtu vasara, tad vēl varētu kaut zem egles gulēt, bet tagad būtu auksts. Vēlos vasaru. Vēlos zīmēt, vēlos stopēt, vēlos piknikus, vēlos staigāt pa jumtiem, vēlos bezrūpību, vēlos ZAĻŠ.

Un drīz būs Skyforger "Kurbads" prezentācija. Un vēl Manegarm piedevām. Tos es arī ļoti labprāt redzētu. Jauku grupu pievienojuši.

Sporta stundas tiek apmeklētas pilnā sparā. Un sāku saprast nelielu daļu no basketbola. Man šķiet šitik daudz es visus 6 gadus neesmu apmeklējusi sportu.

Un man parādījusies ļoti liela interese par kāpšanu. Tomēr šie nelielie pārtraukumi ir lietderīgi reizēm. Ja būtu gājusi visu šo gadu, diez vai to izbaudītu tā, kā to daru tagad.

Bez filozofiskām pārdomām. Pliks un tukšs stāstījums, kas atkal man ir šausmīgi svarīgi.