pirmdiena, 2010. gada 8. marts

novērota ķiķināšana bezmiega dēļ.

Hmm... jutos forša, ka atnākot uz skolu zināju visas Oskara balvas saņēmējus, kamēr pārējie lasīja tvnetā. ^^ Nu pagulēju 5 min. Bet visā visumā skatīties to visu uz lielā ekrāna forum cinemas 7h pēc kārtas naktī ir interesantas un jaunas sajūtas. paldies cilvēciņam par šo iespēju un sarunām, angļu valodas vārdiņiem un visu pārējo.
Bet šķiet, ka es tieku pāri traumai palēnām.
Man šķiet, ka es pārāk daudz guļu, jo pēc negulētām naktīm jūtos lieliski. Šķiet, ka tas ir tieši vajadzīgs. Un skolā pat neatslēdzos uz galda.
Un ar visu šito PILNĪGI aizmirsu par 8. martu- sieviešu dienu. (Rūsa- Lai dzīvo 8. marts) Un tajā brīdī, kad klases priekšā stāvēja divi klasesbiedri ar lielu rožu pušķi, domāju, ka esmu palaidusi garām fizikas skolotāja dzimšanas dienu vai ko tādu. Bet neeee. Mūsu jaukie klasesbiedri bija sagādājuši mums visām pārsteigumu. Un vispār sajūta, kā otra vārda diena. Un vēl kafejnīcā kāds nepazīstams čalis mums ar Initu iedeva šokolādītes par godu sieviešu dienai. Man patīk tādas dienas.
Un saņēmos pat aiziet uz dejošanu, lai gan šobrīd gan jūtos savārgusi. Tomēr no trīs naktīm gulēta tikai viena.
Bet vēl ir biznesa plāns.
Un vēl daudz filmu, kas jānoskatās.
Un man bail pievilt uzticību.
Un man bail steigties.

Un vēl. Vai cilvēkam ir jāmainās, ja viņam ir stulbas rakstura īpašības. Nu it kā jau visi saka, ka jābūt tādam, kāds esi. Bet ja tu esi galīgs kretīns, tad tas arī darbijas?
Vonnegūts:We are what we pretend to be, so we must be careful what we pretend to be.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru