Nesvarīgais vienmēr tiek pateikts pirmais. Svarīgais mēdz vispār nepateikties. Vai viņam to var pārmest?
Un atkal viss nesvarīgais.
Laikam 4dien rakstīju pēdējo reizi.
Nu jā. piektdiena. Neesmu ballīšu maniaks, viss kārtībā.
Ir patīkami 22 doties uz kino "Rīga", lai satiktu citus cilvēkus, bet nejauši satikt kādu, kuru tu nepazīsti (protams tev blakus ir cilvēks, kas viņu pazīst) un runāties ar viņu par mandeļu mīlestību (viņa prāta spējas līdzinās pirmās ģimnāzijas līmenim dīvainuma ziņā). Un tad izlemt doties uz viņa ofisu, kas izrādās ir turpat un tad vēl doties uz viņa mājām.
Vecrīga naktīs mani velk mazāk, kā pasēdēšana jaukā kompānijā ar interesantām sarunām un tēju. Nu labi. es mēģināšu nebūt nūģis.
Bet netika gulēta ne minūte atkal. Tas šai kompānijā sāk kļūt kā pieradums.
Bet jauki jauki jauki. Tikai nu nav tā, ka sievietes ir galīgi stulbas. Nu reizēm viņām pietrūkst inteliģences, pārāk daudz ķiķināšanas, bet vispār viņas ir vienkārši tendētas uz citām lietām. It kā vīrieši varētu bez mums.
Iemācījos jaunu spēli par pupām un beidzot noskatījos Mehāniskā apelsīna filmu. Visi mūždien skandināja, ka man viņa ir jāredz.
Un vēl 5dien pēc skolas uzreiz biju apciemot savus ne ļoti labos draugus, bet vienalga superīgus cilvēkus, ar savu mazo meitiņu Elfu. Nu es nespēju iedomāties šajā vecumā tiešām apjēgt, ka es varētu būt māte, bet viņiem tas ir jāapjēdz un jārūpējas par visu. Ja man būtu bijis fotoaparāts, tad tagad jūs te redzētu ārkārtigi jauku bēbi. Viņa man smaidīja ^^
Nē, es negribu bērnus tagad.
Un biju uz RTU atvērto durvju dienām. Būtībā tā materiālu dizaina un tehnoloģijas nodaļa neizklausās tik slikta. Tā forši pastāstīja, tikai es nezinu, kur īsti ķīpsalā ir tā materiālzinātnes un ķīmijas fakultāte, tāpēc uz turieni neaizbraucu. Nu žēl it kā. Bet domāju, ka neko ļoti jaunu es tur neuzzinātu. Bet es vēlaizvien nezinu, kā tur ar budžeta vietām. Man tiešām negribas maksāt.
Bet vēl jau paliek it kā Eiropas brīvprātīgā darba ideja.
Es gribu, lai kāds man pasaka, kas man būs labāk un ko man darīt. Bet tā nenotiek.
Es arī gribu, lai kāds man pasaka visu priekšā, bet kā nenotiek tā nenotiek tas.
AtbildētDzēstEs arī gri-ibu.. lai kāds pasaka. Šodien tētis teica, ka paziņas jau viņu iztaujājot par manām turpmākajām gaitām. Viņš nezināja, ko teikt.
AtbildētDzēstTomēr man ir lietas, ko gribētu darīt visu mūžu. Uz to arī virzīšos. Iesaaku tev darīt tāpat. Padomā, ko Tu būtu gatava darīt katru dienu.;) Un Tev neapriebtos.
Tā esmu es. :)
AtbildētDzēstMan apriebtos viss :D godīgi :D tāpēc jau tas ir tik grūti.
AtbildētDzēstManai mammai arī tā ir. stulbi, ka citiem cilvēkiem tas tik ļoti interesē un tas liek mums justies slikti.