Un tas nebūs nekas tāds, ko jūs varēsiet saprast, jo tas nav par konkrētām situācijām un cilvēkiem.
Tas būs savārstījums.
Man gribas ieriebt cilvēkiem. Man gribas iemācīties manipulēt ar tiem. Tas taču ir tik vienkārši. Varētu viņus izmantot.
Bet vienmēr atduros pret sirsapziņu.
Pat vienu vienīgu cilvēku nesanāktu izmantot.
Visiem cilvēkiem ir savas ciešanas un savas sāpes. Pat ja šķiet, ka nav. IR. Vajag tikai iepazīt tuvāk. Tad tu uzzini visas cilvēka sāpes. Bet es negribu tikai sāpes. Es gribu arī prieku. Visu to labo un priecīgo, kas lido vasarās un pavasaros kopā ar taureņiem. Man nav prieka priekš visiem. Cik daudz prieka vajag visiem pasaules iedzīvotājiem? pavisam maz. Ja tik viņi to atrastu sevī, nevis citos cilvēkos.
Šodien skumīgo dziesmu playlists.
Sapratu, ka man tādas ir ļoti ļoti maz. Reti, kad vajag tādas dziesmas. Bēzspēcības sajūta.
Snow Patrol- Chasing Cars
If I lay here
If I just lay here
Would you lie with me and just forget the world?
All that I am
All that I ever was
Is here in your perfect eyes, they're all I can see
Šie vārdi jau bija vienā manā bloga virsrakstā. Bet šie vārdi man nozīmē daudz. Saistās ar atmiņām. Izrādās, ka es pieķeros arī lirikām un dziesmām.
Kāpēc vienmēr visam jāpieķeras? Kāpēc neko nespēju palaist vaļā? Nepieķerties būtu daudz vienkāršāk. Virspusēji un nesāpīgi.
Es nespēju sadalīt svarīgajā un nesvarīgajā, tāpēc es neko nespēju palaist vaļā. Viss tikai krājas un smacē nost jauno un brīnišķīgo.
Gremdēšanās atmiņās.
Bet nekad nekad es nevienam neatklāšu to, ko es patiesībā domāju.
Liels un neizmērojams kauns pašai par sevi un savām domām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru