Šodien bija mans ļaunākais rīts pēdējo pāris nedēļu laikā, bet pats brīnumainākais ir tas, ka es īstenībā paspēju uz pirmo stundu, bet tikai vakarā uzzināju, ka no rīta bija joga. Bet es to nespēju.
Man ir nolādēta pirmā „Lost” sezona. Tagad sāksies briesmīgi laiki, es tā jūtu.
Un šodien rīta briesmīgajās noskaņās biju izdomājusi, ka neiešu uz kāpšanu, bet, aizrakstot savam pāriniekam, es nespēju viņu piečakarēt. Un, protams, beigās biju sajūsmā par aiziešanu. Mēs treniņa vidū izdomājām iet skriet blakusesošajā mežā. Jo nu kad tik jauki spīd saulīte un ir silts, tad nav iespējams sportot telpās. Iekāpu dubļos, tāpēc beigās turpināju ceļu plikām kājām. Man stipri atsala kājas, bet vienalga bija forši. Pirmās iesvētības plikām kājām šogad ^^
Šīs ir tā kā tās visas sienas. Man bija šodien fotoaparāts līdz, jo man bija jāfotografē O. Vācieša projektam, tāpēc es izdomāju, ka jānofotografē sienas. Nu visās es tur nevaru uzkāpt. Bet tur ir forši. Man patīk.
Un redzat šo meitenīti?
Viņa izskatās ļoti mīlīga, bet viss nav tā, kā tas izskatās. Patiesībā viņa katru reizi, kad es pēc treniņa taisu presītes, mēģina mani nogalināt. Viņai ir tie īpašie rozā riņķi un tad viņa mani mēģina nolaupīt. Un es esmu viņas mīļākais upuris. Agnim viņa tā nelec krāgā. Viņu sauc Patrīcija.
Un pēc treniņa, mēs nokavējām autobusu un mēs iegājām blakusesošajā graustā, kurā vienmēr esam vēlējušies ieiet. Nu tur smirdēja, bet patiesībā bija smuki. Tur arī tika uzņemtas pāris bildes O. Vācieša projektam.
Un pa ceļam vēl uz nākamo autobusa pieturu mēs redzējām daudz izmētātus Haribo lācīšus. Nu jā. Ja man ir fotoaparāts, tad man gribās visu fotografēt,lai gan viņš nav tas labākais, loģiski. Bet tas nemaina procesu.
Un mamma tagad skatās filmu par Merlinu Monro. Izklausās forši, bet man negribas sēdēt pie TV- Datoratkarība.
Un es atkal ēdu pēc 19. Man garšo ēst.
Man gribas zīmēt, bet to es darīšu tikai otrdien. Es nesaprotu, kāpēc man zīmēšana tik ļoti besī, bet tai pašā laikā tik ļoti gribas uz turieni.
Es jau jūtu savu nesakarīgo domu izklāstu. Viss, kas ienāk prātā, tiek uzrakstīts bez secības un jēgas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru