sestdiena, 2010. gada 17. aprīlis

šodien man ir brīvdiena

Es nebiju skolā. Es nebiju zīmēšanā. Es nebiju ballītē. Bet es biju apdegumu centrā.
Es guļu. Neko negribu darīt un žēloju sevi. Īstenībā es ierēcu par sevi.

Ziede, ko man būs jāziež uz rokas reizi divās dienās var izraisīt aknu mazspēju, mēles iekaisumu,spazmas, nieru mazspēju un vēl visādas foršas lietiņas. Vienmēr patīk palasīt lietošanas instrukciju un pasmieties. Bet šitais laikam kādreiz man atmaksāsies, kad es tiešām dabūšu kādu no tām blakusparādībām.

Mamma ļoti satraucas par to, ka man paliks rētas. Personīgi es par to vispār nebiju īsti iedomājusies. Nu cik es citiem esmu redzējusi tādas rētas, viņas nav tik briesmīgas un kaut kā man tas nav tik svarīgi. Tā ir tikai roka.

Zvanot zīmēšanas pasniedzējam un skaidrojot neierašanās iemeslus, viņš nošokējās un prasīja- vai tad tā parasti neizdara mazi bērni?
Laikam esmu maza bērna līmenī.
Es nekad nepieskaršos termosiem.

Tiku pie potes pret difteriju (tas esot tas pats, kas stingumkrampji) un tagad man ir neliela temperatūra. Vispār esmu nogurusi.

Man bija ārsts, kuru sauca Andrejs Levins. Viņam bija liels akcents.
Un viņš teica : nāciet ar māsiņu.
Kas bija domāts kā: ejiet ar māsiņu.
Bet traki. Ja neviens viņam nepasaka, ka tādos gadījumos jālieto "ejiet", tad viņš to nekādi nevar uzzināt.
Mamma teica, ka viņš bija ebrejs. Es nezinu, kādi ir ebreji.

Un es aizmirsu atstāt to grāmatiņu, ko parasti dod slimnīcās. Man viņa tagad ir mājās. Slikti.
Bet interesanti palasīt. Te ir ieraksts no tās reizes, kad es kritu no tiem stieņiem bērnu laukumiņā un salauzu roku:
Bērns kritis no šūpolēm uz labās rociņas. Ļoti saudzē labo rociņu, praktiski nekustina. Neļauj pieskārties, izteikts sāpīgums, tāpēc sāpīgo punktu konstatēt neizdodas. Nosūtīta uz traumpunktu tālākai izmeklēšanai.

Tas tekts ir pilns ar līdzjūtību ^^ nu vismaz man tāds iespaids rodas. Bet es atceros, ka es raudāju un teicu, ka man sāp. ai ai ai. visādi mēdz gadīties.


Un tā kā man šodien bija laiks, tad tika noskatīta "Lost" pirmā sezona. Lādējas nākamā. Esmu dzirdējusi daudz negatīvas atsauksmes, bet es noskatīšos visu. Man ir interesanti.

Vispār traki. Tik viegli ir sev kaut ko izdarīt. Un tu nekad nevari zināt, kurā brīdī tas varētu notikt. Ir visādas mazas sakarības, neliela rokas paslīdēšana, un tev ir problēmas ilgam laikam.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru