nekā nopietna

Šodien 19.30 mana māsa izgāja no savas istabas, ilgi uz mani blenza un tad jautāja: cik pulktenis? es atbildēju, ka pusastoņi, tad viņa jautāja: no rīta vai vakarā? Tas bija dīvaini. Bet laikam jau nav brīnums ar viņas strādāšanu.

es saņēmos sakārtot istabu.

Ziniet, kas ir smieklīgi.
Es daudz smaidu. Nu to jūs visi zināt. Bet ir cilvēki, kuri to nezina un tad ir smieklīgi, ja es ar viņiem runāju it kā neko ne jauku, ne smieklīgu, bet es vienkārši smaidu un tad es pilnīgi jūtu, ka tas cilvēks tā nedaudz samulst un tāds kautrs smaidiņš iznāk arī viņam. Man patīk novērot tādu reakciju.












un ja jums kādreiz ir slikti, tad savāciet draugus un aizbrauciet uz būdiņu mežā, kur nav elektrības un ūdens, un siltuma, un paņemiet līdzi tādus lukturīšus, kurus jāliek uz galvas. Un tad varbūt mēģinat saskaldīt malku ar nazi, jo cirvi nevar atrast. Un tad izbaudiet mēnesnīcu un aplūduša ezera burvību, un baidieties no nakts trokšņiem un gaudojošiem suņiem.