Tavu vārdu.
Es tavu vārdu piesaucu
rītos,
dienā,
vakaros,
naktīs,
priekos,
bēdās,
barā
un vientulībā,
un - kad nav bara,
ne vientulības,
kad nav nekā.
Un katrreiz
tavs vārds skan
savādāk.
Es tavā vārdā
varu visu pasauli pateikt
un visu pasauli
uzrunāt.
Šeit varbūt vajdzēja kādu smuku bildīti noskaņai, bet tagad nē. Būs cits dzejolis, būs bildīte. Domāju, ka parādīsies arī citi Vācieša dzejoļi, kuri man ļoti iepatiksies.
jā, man arī jau kādu laiku liekas, ka man būs ieraksts ar mīļākajiem fragmentiem no viņa dzejas :)Es jau biju aizmirsusi, cik viņam ir forši dzejoļi, pirms nesākās literatūrā šitā tēma
AtbildētDzēstMīlestības dzejoļi viņam ir šausmīgi jauki ^^
AtbildētDzēst