sestdiena, 2011. gada 1. janvāris

Taaa. Jaunais gads ir nosvinēts, bet ne par to iet runa. Neesmu rakstījusi jau kādu laiciņu.

man patīk ideja, ja ir slinkums iet pēc kaut kā tālu, tad vienkārši nofotografē, pievelc tuvāk un uzreiz ir tuvāka sajūta.
un teikums: "Es tikai gāju garām Ļeņingradai..." pēc otrās stundas un turpmāko laiku ir tā episki.
ā. un man patīk, ka tur skan Gogol Bordello.
Un atkal satiku ideālu sievieti. Kā ir iespējams būt tik skaistai. Es vienkārši apbrīnoju cilvēkus.

Pamuļķojos- PIETIEK.
tas man atgādina klasi. Jā, arī tos es paspēju satikt tikai ne ļoti ilgstoši.
Kāpēc man patīk zināt visus sīkumus par visu dzīvēm? Jāmēģina sevi pievaldīt.
Un man tika noskaitīti daudzi kauli latīniski. Diezgan brutāli to visu iekalt.
Es zinu, ka mans blogs izskatās pēc dienasgrāmatas (nu tā būtībā IR dienasgrāmata). Bet es ne jau jums rakstu. Kāpēc lai es nerakstītu visu, kas nav interesants.


Bet esmu apslimusi. jau kādu laiciņu, bet tagad laikam ir tā pavisam nejauki. Bet neko nenožēloju. Arī vārtīšanos sniegā.

Tas gan nav mūsējais sniega vīrs bildē, bet viņš ir ritīgi foršs.
Mūsējais bija milzīgs. Mēs nokavējām vilcienu sniegavīra dēļ (tas bija jau kāds 6tais vilciens, kuru mēs nokavējām)

īstenībā šampanietis tiešām nav īpaši garšīgs.
Bet jaunajā gadā jau vajag.
Un, spriežot pēc sagaidīšanas, visu nākamo gadu es spēlēšu Domino un klausīšos Lauri Reiniku. Kāpēc nē. Man pat ir ideja palasīties par Domino stratēģijām. Jo es tagad uzstādīju lielāko punktu skaitu (kas ir slikti) vienā reizē- 65.

Naktīs ir tik smuki viss, kad ir apsnidzis.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru