šis uzraksts gozējas ieejot Ortusā. mmm...
Bet vispār RTU zinātnieki ik pa brīdim atklāj visādus mazākus un lielākus sīkumus.
Un 16. februārī ZB telpās notiks diskusija "Vai visu var aprakstīt ar skaitļiem". Es vēlētos aiziet paklausīties. Tas temats man patīk. Tikai es nevēlos pati neko teikt.
Tagad es braucu uz Laucieni uz pāris dienām. Iespējams, ka man būs ļoti garlaicīgi un nāksies daudz šeit rakstīt par sniega daudzumu, debesu zilumu, suņa trakumu un tādām lietām. Bet vispār man ir plāns skriet no rītiem un vakaros. Tikai jācer, ka sporta laukums būs kaut nedaudz iztīrīts no sniega. Tagad, kad esmu jums to pateikusi, tad man būs kauns to nedarīt.
Es ar sevi vismaz mazliet lepojos, jo biju uz Pašpārvaldes sēdi šodien. Nu es jūtos kā mēbele mazliet, bet nu mēs uzfilmējām spilvenkaujas video un 31majā janvārī mēs staigāsim pa Vecrīgu pidžamās un dodam cilvēkiem cepumus. Pacentieties būt tuvumā.
Nezinu, vai šis pusgads būs labāks par iepriekšējo, kurā es atnācu uz pirmo sēdi un vairāk nerādījos.
Bet vispār stāstam bija jābūt par to, kā es gāju uz Nacionālo teātri uz izrādi par Vili Lāci. Ļoti sena izrāde, bet tagad man ir iespēja iet uz teātri, tāpēc es to izmantoju.
Vispār žēl, ka es nezinu to vēsturi tik labi, bet izrāde bija tieši tāda, kādu es viņu iedomājos un veselas 3 h gara.
Neviens jau droši nevar zināt, kā bija un kas notika. Bet katrā cilvēkā ir arī tas cilvēcīgais.
Bet Dailes teātris man tomēr patīk daudz labāk. Dailes teātrī nav bijis tāds gadījums, ka es atslēdzos izrādes laikā. Turpretī, šķiet, ka Nacionālajā teātrī es atslēdzos praktiski visās izrādēs, uz kurām es esmu tur bijusi. Tas gan ir ļoti nepieklājīgi gulēt izrādes laikā, bet man tā īsti pat neskaitās gulēšana. Kādas 5 min mani plaksti ir tik ļoti smagi un pēc tam atkal ar aizrautību spēju vērot izrādi tālāk.
Bet Dailes teātrī šīs 5 min man nav vajadzīgas. (Laikam uztaisīju baigo antireklāmu. Bet tas ir tikai mans ļoti subjektīvais viedoklis)
Esmu izlasījusi vienu Viļa Lāča grāmatu "Putni bez spārniem". Droši vien būsiet dzirdējuši mani par to runājam. Tā ir bijusi visu laiku vienīgā grāmata, pie kuras es tiešām esmu raudājusi. Nespēju saprast, kā var tik ļoti dziļi izjusti aprakstīt emocijas.
Man cilvēki ir jautājuši, vai es tajā nejutu sociālistiskās idejas. Atklātsakot- vispār nejutu. Varbūt, ka es vienkārši uz tām vispār nekoncentrējos. Bet galvenais jau tur bija stāsts par cilvēkiem, par emocijām.
Ja es atradīšu varbūt Laucienē kādu viņa grāmatu, tad izlasīšu un salīdzināšu.
Pēc šī ieraksta varētu padomāt, ka V. Lācis ir mans kaut kāds elks :D Bet nē. Es vienkārši spriedelēju.
Paga, Tu Viļa Lāča izrādē gulēji?
AtbildētDzēstEs pirms diviem vai trim gadiem 29. janvāri pidžamās staigāju pa centru kopā ar Margu. Naktī. ;D
Nu tā neskaitās īsti gulēšana :D es vnk slēdzos ārā vienu brīdi, bet tā pavisam aizmigusi es nebiju.
AtbildētDzēstbāc. neko jaunu jau nekad nevar izdomāt :D
Burvība tik un tā paliek, jo tas nav nekas ikdienišķs. (:
AtbildētDzēstEs nesaprotu, kāpēc tik daudziem labāk patīk Dailes, nevis Nacionālais teātris. Man abi ir pilnīgi vienādi :) Un un- Viļa Lāča izrāde patika (:
AtbildētDzēstja tu nekrāc, tad gan jau nav tik traki :) Man arī reizēm teātrī ir tā, ka izrāde kopumā ir ok, bet nāk miegs un gribas ēst, un ir auksti (viņi 3 visbiežāk ir komplektā)
AtbildētDzēstkā var tagad ārā paskriet? visur taču slidens..?
par tām pidžamām forši, es noteikti gribēšu aiziet apskatīties :)
man tā īsti nepatīk ne viens, ne otrs, JRT ir labāks par abiem.
AtbildētDzēstNacionālajā teātrī ir tādas vairāk klasiskas izrādes. Man šķiet, ka Dailes teātrī tās izrādes ir tādas interesantākas. Nevaru, protams, par visām teikt, bet cik esmu bijusi, tad Daile mani fascinē. Nacionālais teātris gan izskatās smukāk.
AtbildētDzēstJRT noteikti ir labāks par visiem, bet tur ir dārgākas biļetes un nav atlaižu un nav sakaru, lai dabūtu biļetes par brīvu :D
ā. forši. Laura arī bija (: Vienīgi es laikam neizpratu īsti tās visa laika iezīmes. Mamma man pēc tam stāstīja un tad sapratu visu daudz labāk.
un es nekrācu. Vismaz man ir ticība, ka tad mani tomēr pabakstītu. man šķiet, ka sēžot vispār cilvēki parasti nekrāc.
nu izrādei ir jābūt izcili aizraujošai, lai nenāktu miegs. tāpat kā filmu laikā es guļu bieži.
vot silts gan bija. un man šķiet, ka nebija gaisa, tāpēc arī nāca miegs tik ļoti.
un ēst man parasti negribas. Bet izklausās, ka tu, Liene, katru reizi ej uz teātri un tev ir vesela cīņa ar sevi :D
es skatos, ka viss sporta laukums ir aizsnidzis un nav iesējams nekur skriet, ja vienīgi es negribu bizot apkārt mājai. Bet vispār ir cilvēki, kas skrien ziemā. tas nav tik briesmīgi.
ā, nu man laikam nekur nedod par brīvu :D
AtbildētDzēststudentiem ir atlaide. tikai jāķer tas īstais brīdis, kad nopirkt biļetes, man tagad ir tur kādas 5 izrādes, ko noteikti gribētos redzēt.
nu parasti man nav neviens no tiem 3. vienkārši, ja ir, tad nereti ir visi. tā jau nav, ka es vienmēr tur guļu un salstu :D
Nu mammas autoskolā nesen mācījās Nacionālā teātra kkāda administratore laikam un tad viņa tagad mums dod biļetes par brīvu. tā ka kruti. Tikai žēl, ka nemācās neviens no Dailes vai JRT.
AtbildētDzēstā. es nezināju, ka tur tā mēdz būt. Tad varbūt tiešam ir jāpaskatās.
nu studentu atlaide ir jebkurā gadījumā. jāķer tikai tāpēc, ka kopumā biļetes grūti dabūt.
AtbildētDzēstejam uz kaut ko? :)
Tagad neesmu ļoti pārliecināta par savām finansēm. Es paskatīšos, kādas tur ir izrādes (:
AtbildētDzēstEu eu eu, tas ir tik ļoti forši- par tām brīvbiļetēm!
AtbildētDzēstUn es nokaunos, jo vēl joprojām neesmu biju JRT.
Bet nu zin kā, nav tā, ka es tagad katru dienu pie viņas skrienu un ņemu kaudzēm biļetes. Tas nav tā īpaši pieklājīgi. un vispār to dara mana mamma. Bet man atlec savs labums (:
AtbildētDzēstNu tad varam izdomāt kādu kopīgi pievelkošu izrādi un iet uz JRT (:
ja ir normāla cena.