svētdiena, 2011. gada 16. janvāris

Tik daudz. Pārāk daudz priekš manis!

Man laikam ir jauna definīcija vārdam "draugs". (Nu tā kā cilvēki, ko es uzskatu par saviem draugiem) Bet tas ir tikai tā ķeksīša pēc. Patiesībā jau tas nav svarīgi.
Neizmērojams kauns par savām domām.

Nez kāpēc man ir sajūta, ka noslēpums ir atklāts, bet negribas jautāt. Nav jau manējais noslēpums.




Biju jau aizmigusi pirms stundas, bet mamma lādē savu telefonu pie datora, tāpēc es nedrīkstu slēgt ārā, bet pagulēt pie mana skaļi rūcošā datora ir diezgan nāvīgi.
Vēlējos pagulēt pie loga, bet arī tas man izpalika. Atvilku aizkarus, apgūlos un paskatījos pa logu, bet tur 5/6 no loga ir pretējā māja un debesu mazo laukumiņu aizsedz restu tīkls tā, ka debesis redzu mazā mozaīkā. Nopūtos un atceros vasaras vēlos vakarus Ikšķilē pie loga. Nez kāpēc, bet man vienmēr ir bijis bail naktī skatīties pa logu. Liekas, ka apkārt notiek ļaunas lietas. šobrīd pat- Vecrīgā ir daudz dzērušu cilvēki, kuri dara visādas muļķības (daudzus no viņiem es noteikti arī pazīstu), kaut kādā vārtrūmē tiek ierauti nevainīgi cilvēki, kuri tiek apzagti un vēl ļaunāk, cilvēki guļ uz ielām, mirst badā. Es esmu mājās, bet liekas, ka viss no ārpuses jebkurā brīdī var ievelties pie manis.
Tad nu es guļu Ikšķilē un pārvaru bailes, attaisot aizkarus un paverot logu, lai istabā ieveļas vasaras nakts atvēsinošais gaiss. Skatos zvaigžņotajās debesīs un cenšos sevi nomierināt, ka neviens mani te nemeklēs. Reizēm gar logu norīb soļi, bet tie ir tikai suņi. Nākas gan sev to diezgan smagi iestāstīt. Šeit Rīgā naktīs var dzirdēt reizēm kādas balsis un mūziku no mašīnas ar atvērtām durvīm. Galīgi nav romantika.


šodien biju tādā jaukā pasākumā kā "Barikādēm-20" Ķīpsalas hallē, bet par to stāsts būt rīt. Izvērtās pagalam jauks pasākums.

Mēs esam tas, ko mēs paši izvēlamies?

4 komentāri:

  1. Ne vienmēr mēs esam tie, ko paši izvēlamies. Ne vienmēr mūsu izvēle ir laba.

    AtbildētDzēst
  2. Nu tas, ka izvēle ne vienmēr ir laba, tas ir diezgan loģiski.
    Bet reāli ,ja mēs esam pretīgi cilvēki, bet uz ārpusi izrādam tikai labo un priecīgo, tad kas mēs īsti esam?

    AtbildētDzēst
  3. Nu re, Zane, tu kategorizē cilvēkus :D patiešām kaunējusies būtu :D

    bet tā bildīte ir vienkārši super, sevišķi "a warm spot here for you"

    mans dators (portatīvais) arī nāvīgi rūc, ir doma aiznest ventilatoru iztīrīt, citādi skolā viņš praktiski nav lietojams, jo vairāku metru rādiusā sēdošie cilvēki mēdz atskatīties, kas tā par drausmīgu skaņu :D

    par izvēlēšanos es teiktu, ka daļēji izvēlamies paši, daļēji nē.
    bet, atbildot uz tavu komentāru: mēs esam pretīgi tad, protams.

    AtbildētDzēst
  4. Nu bet draugi neskaitās. Draugi ir īpaši cilvēki. Tas galīgi neskaitās :D

    Nu bet ja nekas nekad ārēji neliecina par ļauno. Mēs darām tikai izcili labas lietas, tad kāpēc tieši mēs esam ļauni. Mēs esam ļauni tikai priekš sevis. Citiem cilvēkiem mēs esam labi. Nu es nesaprotu šito :D

    AtbildētDzēst