Esmu beidzot izcīnījusies ar printeri un viņš sabojāja tikai pusi no lapām.

Bija jāuzraksta par to.

Bet vispār naktīs būt skype ir diezgan patīkami. Labāk, kā dienā.

Mans kaķītis bija tik mīlīgs.

Viņš atkal pielīda priekšā datora ekrānam. Brīdī, kad es jau taisījos dzīt viņu prom, es atcerējos, ka neesmu viņu redzējusi 5 dienas. Tad es viņu paņēmu klēpī, ko parasti viņa man neļauj darīt un tad viņa paskatījās uz mani ar skumīgām "Kur tu biji?" acīm. Bet tiešām tik ļoti izteiksmīgi. Varbūt, ka viņa tiešām jūt, ka es viņai pērku ēdienu :D

Ir grūti atkal ieiet Rīgas ritmā. Jūtos nevietā. Jau šodien atkal stress. Un atkal jādomā.

Ai, Zane, ko tu iesāksi ar savu dzīvi.

Un autobusos ir smuki braukt un skatīties uz ainavu aiz loga. Es pat nepamanīju, kā paiet 2 h, jo bija tik interesanti.