Man ir tieksme atstāt lietas sabiedriskajā transportā. Tas jau sāk kļūt par ieradumu.
Kad es beidzot saņemšu savu galvu rokās.
Un man ir jāiemācās laist vaļā senus cilvēkus. Īsti nesaprotu, kāpēc es tik ļoti turu visu pie sevis to, kam jau sen bija jābūt prom.
manuprāt, tas ir normāli, ka gribam paturēt, jo ir bijušas tik skaistas atmiņas. nu... negribas pieņemt, ka tādu vairs nebūs, pat ja šobrīd nav. vienmēr galvā skan tas "ja nu.." un, jā, man arī tā ir problēma dažos gadījumos. (:
AtbildētDzēst