Barikādēm-20 un mazliet par kubu

Es satiku cilvēku, kas ir iemācījies salikt 3x3x3 kubu pats izdomājot kā. Ja godīgi neticēju, ka Latvijā ir tādi cilvēki. Turklāt viņa ir jaunāka par mani un mācās NDĢ. Esmu dziļi vīlusies. 4x4x4 gan nav viņai vēl izdevies salikt, bet ir tikusi pie 3 slāņiem.

Tagad pilnīgi gribētos aizmirst visas formulas un domāt domāt domāt. Bet šī vēlēšanās neliekas, ka būs kādreiz piepildāma.

Šodien tika noskatīts "Barikādēm-20" koncerts pa ltv1, ko redzēju dzīvē Ķīpsalā. Ļoti labi, ka biju. Ja nebūtu bijusi, tad tagad mocītos sirdsapziņas pārmetumos, jo pa tv skatoties jau bija fantastiska sajūta. Atceroties vēl to, kā mēs dauzījām kājas pie Auļiem. Un visi tā darīja, ka likās, ka saliktā pakāpienu konstrukcija izjuks.

No sākuma likās, ka 5h būs par daudz. Bet vēlāk nebūtu pat atteikusies no vēl kāda muzikāla pavadījuma un vēl kādas Domino partijas.

Visādas runas, kas man šķita uzrakstītas ķeksīša pēc, bet nu es jau neko no tā nesaprotu. Un man vispār ir grūti koncentrēties uz kādu, kas kaut kur tālu priekšā kaut ko stāsta.

Bet Auļi, Pērkons, Skyforger, Iļģi. Tas viss kopā veido tādu diezgan ideālu koncertu.

Auļi man patika vislabāk. (jā, es tiešām spēju apgalvot, ka man viņi patika labāk par Skyforger). Viņi izstaro tādu enerģiju ar dūdām. Pie pēdējām dziesmām bija arī pāris cilvēki, kas par spīti galdiem, kas salikti tuvu skatuvei un neļāva dejot, pieskatuves malā pamanījās izdejoties. Tagad es gribu veselu viņu koncertu.

Tika noskatīti arī dokumentāli kadri no tālā 1991. gada.

Un pie "Pērkons" gan jaunā, gan vecā paaudze apvienojās, lai padejotu, izkratītu matus, vienkārši palēkātu un padziedātu līdz. Bet ir viņiem vēl spēks. Nevar viņus vēl norakstīt, kā vecus. Nespēju iedomāties, ka kāda mūsu paaudzes grupa vēl tādā vecumā būs pieprasīta un saglabājusies tik ideāli.

Skyforger visas folk dziesmas tika dziedātas līdz. Nu spēcīgi, neko teikt.

Un laikam bijām vieni no retajiem jauniešiem, kas izturēja vēl līdz Iļģiem. Jo pēc Skyorger nāca kāda ļoti nepievilcīgas balss pārstāve un sniedza koncertu, ko tiešām nebija iespējams baudīt (pa tv viņu arī nerādīja). Bet tās laikā mēs izspēlējām divas Domino partijas. Vienā es pārliecinoši uzvarēju, bet otrā pārliecinoši zaudēju.

Pie Iļģiem Zane (ne jau es) tika pie dejotāja ar čībiņām.

Un, kamēr Iļģi, neko nenojaušot, muzicēja, pie viņu bundzinieka nemanāmi piezagās Juris Kulakovs ar savām bungu vālītēm un izklaidējās piesitot kādu lieku noti. Pēc pāris dziesmām, kādā dziesmu starpā, viņu dziedātāja aizgāja līdz Kulakovam, atņēma viņam bungu vālītes un lika doties prom no skatuves. Tā nu apsargs aizvadīja Kulakovu prom no viņa zvaigžņu stundas.

Nebijām vienīgie, kam šī izrāde likās uzjautrinoša.

Vispār pasākums ar ļoti daudz pozitīvām emocijām un bezmaksas tēju, ko tā arī nedabūjām.