šodien bija tāda ritīgi priecīga diena.

manā galvā spīdēja saulīte.

Un sapratu, ka esmu reāla kuce :D (tas priekš manis zināšanai) piedodiet man, ja varat.

un man patīk, ja mani cienā ar šokolādes cepumiem ^^

Sapratu, ka man patīk Materiālzinātnes un ja es sēžu ar savu izbijušo trolejbusbiedru, tad ir pat interesanti. Ja mēs darītu visu, ko mūsu pasniedzējs liek, tad mūs drīz izmestu no mājām par dzīvokļu demolēšanu. Visas krūzītes tiktu iznīcinātas, mēģinot tās piespiest uzliesmot un koka slotu kāti tiktu iznīcināti mērcējoties vannā.

Diena beidzās ar atslēgšanos autoskolā un es goda vārds redzēju uz tāfeles ziloni.

Un man ir sarunāts makaronrandiņš, kas tik sen nav bijis ar precētu vīrieti.

ā. laikam pie vainas manas jaukajam garastāvoklim ir tomēr mana esošā stipendija ^^ Tas ir ārkārtīgi jauki. jāizbauda kamēr vēl var, jo pēc semestra es noteikti no eksāmenu rezultātiem nedabūšu stipendiju.

Mēģināju atrast kādu gudru grāmatu, lai smeltos zināšanas, bet tāda ļoti gudra laikam nesanāca. Bet es jūtos tā, it kā man vajadzētu "uzkačāt" savu intelektu. Un nevienam nesakiet, ka es nobastoju peldēšanu.

Bet man patika mana sabiedrība peldēšanas laikā. tas iepriecina.

bibliotēka

Esmu beidzot ieņēmusi vietu savā bibliotēkā pie datora.
Man gan teica, ka man ir 5 min laika, bet nu jau ir 20 pagājušas.

Vakar es izmēģināju staigāt ar basām kājām (manas kurpes mani mocīja) . Un ziniet, bija pat tīri silts. Jau vasarā baskājanins cilvēks, staigājot pa Rīgu, pievērš uzmanību, tad varat iedomāties, kā uz mani tagad blenza. Bet tas bija vienaldzīgi.

Lai cik cilvēki sūdzētos, man patika šodienas laiks. tas nekas, ka 4 min pēc iziešanas no mājas manas kediņas bija slapjas un sala kājas. pat tās četras min mani pārsteidza parasto kedaino apsvērumu dēļ. brīnos, ka kājas nebija baseinos jau 5 sec no iziešanas brīža.
Mazliet gan nepatīk aukstums. Bet es tiku šodien baseinā pie saunas. Tas bija fantastiski. nu viņa nebija ļoti karsta, bet priekš manis tieši laikā. Krievu meitene gan sūdzējās, ka tagad viņai ir sarkana seja un nevar iet vairs uz lekcijām. smieklīgi. Un šodien arī dzirdēju sarunu par matu taisnošanu.
Es runājos tā pavairāk ar vienu krievu meiteni baseinā. Man gan pielīp viņas runas veids. Viņa runā lēni un atdalot teikumus latviski, tāpēc es arī tā runāju un jūtos atpalikusi. Bet vispār ir diezgan jauki, ka ir kādas 4 krievu meitenes un es esmu vienīgā latviete un viņas bieži runā latviski tikai priekš manis ^^ tiešām jauki, lai gan nav tā labākā sabiedrība.
un jāsaka, ka cilvēki peldcepurēs izskatās tiešām neglīti.
Un šodien jau mēs peldējām bez dēlīšiem uz muguras. tiešām progress. (tas bija sarkasms ja kas)

Man tikai nepatīk, ka te ir arī tādi snobiskie cilvēki. Ja pirmajā ģimnāzijā bija snobiski un forši cilvēki un viņiem tiešām bija iemesls būt snobiskiem. Tad šeit viņi ir vienkārši kretīni.

Un nonācu pie secinājuma, ka vispār esmu cīrulis, bet spiežu sevi būt pūcei.
Man tik ļoti patīk piecelties agri pirms visiem. Tad ir tāda forša rīta gaisma.

ā. un ja runājam par interesanto manā dzīvē tagad - tāda nav.

un tagad man ir jāsagaida māsas un jādodas vai nu meklēt kešus vai apmeklēt beidzot to graustu, kas te ir. Vēlaizvien neatceros, kas tas bija.
Man vajadzēja paadīt šitajā laikā, bet es bezjēdzīgi sēžu pie datora. Es vismaz ceru, ka tad man vakarā nebūs tik daudz jāsēž, jo būšu izlasījusi visas vēstules un visus blogus, un visus twitterus. cik sarežģīti. esmu atkarīga.

Izlasot Matīsa blogu, uzradās vēlme ieteikt kādu dziesmu, lai gan to nekad nedaru. Bet ne tagad.

EDIT (pēc 6 h):

šitais bija galīgi stulbs ieraksts.

Mēs neatradām nevienu no diviem kešiem, bet vienalga man patika apspriest auseklīšus un cimdiņus, un mēteļus. Pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem koordināšu ievadīšanā ar nolamāšanos mēs atmetām ar roku, bet es uzzināju smukas vietas un tagad es zinu, kur es iešu ēst, kad būšu liela un bagāta.

Tagad man kājās ir vilnas zeķes un es apsveru, ka varētu adīt arī zeķes.

Bet vispār man tīri patīk mans garastāvoklis tagad. Un gribās satikt Kārlīti.

un atceros, kāpēc es šodien nevarēju iet uz dančiem- autoskola. Pēc kādām stundām ievelsies Una un sajūsmināti stāstīs par to, cik viņa jūtas ideāli pēc dančiem un cik forši tas ir. Esmu tam gatava. Un uzzināju, ka viens čalis no dančiem mācās fiziķos.

Un laikam šovakar dabūju savu nostaļģiju ar ievīstīšanos šallē.

Man laikam nekas īpaši aizraujošs dzīvē nenotiek. Tiešām pat nespēju īsti izdomāt, ko esmu darījusi.

Pirmām kārtām jāsaka, ka es biju šodien uz teātra tā kā pirmo nodarbību un tikai baigās sapratu, ka tā bija atlase un beigās viņš teica, ja nesaņemam ziņu līdz 7dienai, tad neesam uzņemti. Bāc. tātad, ja es šeit līdz 7dienai neierakstu superpriecīgu ierakstu, ka esmu uzņemta, tātad esmu ārā, jo es droši vien negribēšu rakstīt, ka esmu izkritusi.

Bet ir grūti stāvēt uz skatuves. Nesanāca īpaši labi.

Un atradu vienīgo RTU daļu, kas man pašlaik patīk. Tā ir bibliotēka. Aha. tieši tik nūģiski tas ir. Bet tur tiešām ir forši. Tur ir ļoti silts un tur ir pufi (jā, Laura, es tomēr viņus atradu) un tad tur var tik forši pagulēt. Tas gan priekš manis ir diezgan neveselīgi, jo es vienmēr atslēdzos.

Un tagad ir arī pirmā diena, kad es nokavēju lekciju. tās bija 10 min. Bet ja sākās, tad domāju, ka tas arī turpināsies.

un peldēšanā man ir tieši 3 latvieši no 20 cilvēkiem. fantastiski.

svētdienas- nekā nedarīšanas dienas

šis būs garlaicīgais ieraksts, ko es rakstu jo es esmu mājās un gribu būt mājās, lai izdarītu visu ko.

Esmu uzzīmējusi jau kādus piecus galvas zīmējumus priekš Tērpu vizuālās mākslas pamatiem. Es jūtos ļoti slikti, jo es pirmo izprintēju un paliku apakšā baltai lapai un tā nozīmēju. Mums teica, ka vajag izprintēt. Nesapratu jēgu no prientēšanas, ja es varu zīmēt no datora ekrāna. Bet nu izdomāju izprintēt, jo teica, ka būs jāliek blakus. Bet pēc izprintēšanas es nespēju nepalikt apakšā, lai zīmētu. Nākamos vairs neprintēju un turpmāk arī neprintēšu, lai nav tik milzīgs kārdinājums. Jau tā nav jēgas no tā, ka es vnk nozīmēju, kur nu vēl, ja es palieku apakšā un pārvelku pār līnijām.

Es pārskatīju savu last.fm library. Ziniet, tur nav tik daudz metāla kā man šķita. Jau desmitajā vietā man ir AFI, tūlīt pēc tam Mogwai, četrus tālāk ir Snow Patrol, Placebo un turpat arī Bītli, par ko biju pārsteigta, jo man nešķita, ka tik daudz viņus klausos. Jau otrajā lapā ir Led Zeppelin, Air Traffic, Baložu pilni pagalmi, Imants Daksis, Red Hot Chili Peppers, Auļi un Rainbow.

Vispār laikam pat vairāk ir kaut kas cits, nevis metāls. Bet kaimiņos vēlaizvien ir blackmetālisti. Jāpaskatās, varbūt viņiem arī Bītli ir otrajā lapā.

Lai kā tur nebūtu, es salādēju daudz jaunas mūzikas, ko atradu visādu savu kaimiņu library. Es skatos grupas pēc bildītēm. Man ārkārtīgi nepatīk pārbaudīt grupas Youtube, tāpēc es vnk lādēju un pēc tam klausos. Ja nepatīk, tad dzēšu ārā. Tā laikam gan ir ļoti neizdevīgi darīt.

Es tomēr mazliet vairāk raustos no visādiem trokšņiem mājās. Un manis dēļ nācās pateikt mammai par ielaušanos, tāpēc tagad arī mamma ir stresā.

Un es nespēju atrast sev atbilstošu zīmuli. šodien laikam es zīmēju ar visneatbilstošāko. Bet man nav citi pieejami.

Un tas čalītis, kas ir zīmējumā tapa datormācības pamatu stundā. tāds emo.

vispār šodien man ir laikam iedvesma zīmēt kkādu briesmonīti kā senāk pirms gadiem 2viem, bet man šķiet, ka tad, kad pabeigšu visu, būs jau pārāk vēls, lai zīmētu un būs jau arī rokas sāpes no līniju vilkšanas.

pat nenāk prātā, kādu bildi te varētu ielikt

šis būs tāds nesakarīgs emociju apraksts. nu vismaz sākumā un mazliet. Nē, tās nav manas dziļās sāpes. Tā ir virspusējā spriedelēšana.

Pēdējā laikā esmu manījusi visādas jaunas sava rakstura iezīmes (nu vismaz domās). Nav tā, ka man viņas patīk.

Sapratu, ka esmu iespītējusies. un atkal daru visādas lietas, domādama, ka tādējādi es mēģinu citiem cilvēkiem kaut ko pierādīt, bet patiesībā tikai čakarēju sevi.

Tagad vien zinu divus cilvēkus, kam vajadzētu aizrakstīt, bet esmu pārāk lepna. bet zinu, ka vēlāk es būšu tā, kura sev pārmetīs un nožēlos neizdarīto. Ir grūti sev pārkāpt pāri.

Man patika Lauras nesenā bloga virsraksts: "Not the things you do makes you tired, but the things you don't do."

Bet arī pēdējās dienās esmu sajutusies labāk. Nezinu, kā tas izskatās uz ārpusi, bet iekšās kaut kā ir labāka sajūta. Pie visa pielāgojas. Tikai ir jācīnās, jācīnās un jācīnās.

un atkal es neko nespēju izdarīt pareizi.

Un ir skumīgi, jo Inita brauc projām uz ļoti ilgstošu laiku. ATKAL (ceru, ka viņai Skotijā patiks)

Bet vismaz atvadu mazā ballīte bija pamatīgi jauka.

Un vēl lai kā arī tur nebūtu, esmu priecīga, ka Laura nav blakus visās manās Civilās aizsardzības lekcijās, jo citādi es nekad nenokārtotu ieskaiti semestra beigās.

Un tagad es nevaru izdomāt, ko es gribu.

Mani sapņi, kas ir visu laiku tiklīdz es kādu brīdi nepieslēdzos realitātei, ir kaitinoši. Es guļu tik daudz, bet vienalga nespēju pieslēgties.

man pat kerzās mazliet ielija ūdens

es uzzināju, kāpēc mans otrs trolejbusa biedrs ar mums vairs nebrauc. Viņš atklāja ātrāku veidu, kā nokļūt ar citiem transportiem. Man gan tas neder, jo man ir tikai 7 trolejbusa maršrutam mēnešbiļete. šodien es braucu viena, jo vēlāk sākās lekcijas. Laiks paiet ātrāk, ja visu laiku nevajag uztraukties par to, vai es viņam riebjos, vai nē.

Un tas, kas ar mani vairs kopā nebrauc, iet uz ārstniecisko vingrošanu, jo viņam plaušās ir caurumi, tāpēc, ka viņš nodarbojās ar ugunspūšanu un ir iesūcis plaušās degšķīdumu. Tieši cik briesmīgi tas varētu būt.

Es ceru, ka viņi šito visu neizlasīs nekad, jo šitais ir mazliet stalkeriski.

Krievi ir ārkārtīgi runātīgi. Kad devos nopeldēt savus 50 m, lai mani iedalītu sliktākajā grupā, bija vēl 3 meitenes krievietes. Divas bija trenējušās jau nez cik gadus peldēšanā. Viņas 7 min laikā paspēja izrunāt visu dzīvi, lai gan bija pazīstamas tās pašas 7 min. Es tā negribētu.

Tāpat kā, man kursā viena meitene pilnīgā mierā pastāsta 5 cilvēkiem, ar kuriem viņa runā otro reizi, ka viņai bija depresija un viņa katru dienu mājās nepārtraukti raudāja. Nu varbūt, ka tādas lietas nevajag stāstīt.

Šodien bija ārkārtīgi smieklīgs moments. Mēs tur kādas 6 meitenes sēžam inženierķīmijā un tur runājamiem par šo un to. Es, iegrimusi "mēs zoostacijas bērni" lasīšanā, ko man iedeva šodien, īpaši necentos iesaistīties sarunā. Bet dzirdu: "Klau, jūs nezināt, kura ir tā meitene no mums, kura mācījās pirmajā ģimnāzijā?" Pēc manas ķiķināšanas, viņām nebija grūti saprast, ka tā esmu es. Es prasīju, vai viņas ar mani tagad nerunās :D viņas īstenībā izskatījās, ka izrāda cieņu. Tad viena teica: "Nav brīnums, ka tu visu saproti".

Sajutos kā slavenība.

Viena meitene ( No Preiļiem) nezināja, kas ir pirmā ģimnāzija un viņai paskaidroja, ka tur mācas ļoti gudri cilvēki. Nu man būs jātur savs rajons.

Es esmu pieķērusies 7tajam trolejbusam. Tāpat arī Ķīpsalai un Vanšu tiltam. Tas viss tagad ir tā mājīgi. Bet 17tais trolejbuss liekas tāds atsvešināts.

Un drīz noteikti būs nostaļģiskais vakars ar tumsu, lietu, ievīstīšanos šallē un briesmīgu nogurumu piedevām.

man nav neviena ūberkruta dziesmu teksta, ko šeit ielikt.

vispār interesanti.

Es nebiju uz vienu matemātikas lekciju, jo tai laikā bija Vecmammas bēres. Ar tādu attaisnojumu es arī nākamajā lekcijā devos pēc mājas darbu lapas, ko nebiju dabūjusi. Man to iedeva (katram ir savs variants) un tagad man jādodas uz nākamo lekciju bez mājas darba ar attaisnojumu: manā dzīvoklī naktī iekāpa zaglis pa logu un nozaga somu ar mājas darbu.

Cik tieši ticami tas izklausās? Es gaidu, kad manu mājas darbu apēdīs kaķis. (Tas nemaz nav tik neticami)

Mana dzīve pēdējā laikā nav īpaši iepriecinoša laikam, bet es nejūtos tik draņķīgi, kā varētu likties. laikam esmu imūna pret visādām draņķībām, kas notiek manā dzīvē.

Nu būtībā tas, ka es to drukāju blogā vien nozīmē, ka nekas briesmīgs nav. Jo īstas ciešanas jau neviens nedrukās blogā. Nu tā vajadzētu būt.

Rīt es uzvilkšu kerzas un cerēšu, ka tās vismaz mazliet balstīs manas kājas, jo neliekas, ka viņas pašas spēj nostāvēt.

Ja nebūtu dabūta pirmā vieta tai Žurku skrējienā, tad būtu galīgi slikti, bet tagad es vienkārši nespēju nožēlot savas sāpes. Tagad es domāju, vai pa tiem 15 Ls nopirkt kādu drēbes gabalu vai izdarīt varbūt ko sakarīgāku.

un, Matīss, es sapratu, ka tas esi tu, kas man pīpina no mašīnas, bet to sapratu par vēlu. Vispār pirmo es atpazinu tavu draudzenīti.

ā. un man patīk, ja mani atceras pēc vienas redzēšanas reizes.

un es mēģināju izcelt no ūdens 8.5 kvadrātmetru buru ( nu windsērfngs aptuveni). Man nesanāca. Nu bura bija par lielu, bet nu it kā es tagad varu teikt, ka es mēģināju, lai gan man noteikti nesanāca un es iegāzos ūdenī.

un rīt man ir peldēšana. Mani galīgi nesajūsmina iespēja atrasties peldkostīmā. Vispār es ļoti daudz ēdu pēdējā laikā.

un es pieteicos pašpārvaldē un teātrī rtu. šitais man vienkārši jāpieraksta sevis informēšanas nolūkos.

one missed call

šodien bija ritīgi jauki. Smaids nepazuda. Ir spēks rīt doties uz Ķīpsalu un iepazīties ar cilvēkiem ar tekstu: "čau. man nav draugu un te visi ir dīvaini"

Es paskatījos savus pierakstus un Tērpu vizuālās mākslas pamatos man bija interesanti pierakstīts: "Modi nosaka geji, tāpēc sievietes ir pakaļā"

Tulkojums ir tāds, ka vadošie modes dizaineri ir vīrieši un turklāt geji un viņu ideāli sievietēm, protams, ir citādāki, tāpēc sieviešu mode ir diezgan vīrišķīga un tur nekas labs nevar sanākt.

Bet kad negribas pierakstīt ļoti gari un precīzi, tad visi saīsinājumi ir diezgan smieklīgi, bet domu var saprast. tikai šitā noteikti neattīstās valoda.

šitais ir tīri smuki. Man gan nav ne jausmas, kas tas ir un kad un kāpēc, bet es iegūglēju 'fashion balck' un man izmeta. Man gan vairāk laikam patīk fotogrāfijas, jo tērpus es praktiski neredzu.

Īstenībā es nesaprotu, ko tieši es daru sevis izvēlētajā programmā, bet aizvakar es atcerējos, kāpēc es izvēlējos to un tagad nesaprotu, ko es sev ar to vēlējos pierādīt. Un vai es to vēlējos pierādīt sev vai citiem.

Es ņemšu savu zelta kumeļu un stikla kalnā pie tevis uzjāšu...

Piektdiena bija tāda jauka. Es sāku justies labāk RTU.

Piektdien bija Double coffee ar ilgstošo ēdiena izvēli un sēdēšana pirmajā ģimnāzijā, cenšoties uzsūkt tās enerģiju. Vispār jauka sajūta.

Un vakarā bija Māra Šverna koncerts Depo, kurš pārsteidza ar diezgan minimālu cilvēku skaitu. Es bieži nespēju paciest mierīgus koncertus ( nu tāpēc man patīk metāls) , bet baložu pilni pagalmi izceļas ar īpaši jaukām lirikām. Pieķēru sevi (nu mani pieķēra) gremdējoties tagadnē un atmiņās ar blenšanu nekurienē.

Uzzināju jaunu metāla žanru- Math metal. Mana pirmā cerība bija, ka lirikas ir ap un par matemātiku. Tas būtu forši. Bet protams, ka viss ir daudz sarežģītāk. Bet noteikti, ka pasaulē jābūt kādai grupai, kas dzied par matemātiku. Nespēju iedomāties neko, kas varētu nebūt apdziedāts.

Un tagad man vairāk kā nekad gribas mūziku, kur ir mūzikas lādīšu skaņas iesaistītas. Man vienmēr patikušas mūzikas lādītes.

Un vēl man gribētos mūziku ar zvaniem. Bet man šķiet, ka tas viss jau ir rakstīts.

Bet sestdien bija Baltās naktis, uz kurām es nebiju, jo Baltijas saule.

It kā jau divus gadus bija un viens un tas pats. Tieši tāpēc es nebiju uz visu dienas programmu, kur ir folkloras kopu koncerti un senās cīņas, jo ir jau visu laiku redzēts.

Bet šogad es gāju uz Baltijas sauli, lai redzētu Metsatöll. Es jau iepriekš vēlējos viņus redzēt Kilkim Žaibu, bet kā vienmēr nesanāca. Un tad beidzot man bija šis gods.

Protams, tur bija arī Iļģi un Relicseed un beigu beigās arī danči.

Tagad man ir vēlviens Idol. Viņš spēlēja gan dūdas, gan kokli, gan stabules (abas vienlaicīgi).

Sapratu, ka tiešām nav vērts iet uz visādiem viduvējiem pasākumiem. Ir jāiet uz tiem, uz kuriem ir vērts iet. Un šis noteikti bija tas, kas bija tā vērts.

Un publika bija labāka par publiku, kas bija Metalshowā. Tas ir ārkārtīgi dīvaini. Kaut kādi 10 % no cilvēkiem laikam nebija metālisti. Tiešām folks ir ļoti saistīts ar metālistiem.

Un tagad manas kājas ir beigtas no garajām kerzām. Nu nav ērti.

Vakar biju arī Aristoteļa Doma laukuma daļā. Tā kā tas ir mans gads, tad tur bija daudz manu bijušo 3 klašu cilvēki un ne tikai. Lapiņu dalīšana nobīdijās otrajā plānā.

Bet izskatījās, ka tur vismaz ir forši cilvēki nekā RTU.

Aiii. kā es ceru, ka es iedzīvošos.

Bet tas ir diezgan smieklīgi, ka 90 % pazīstamo cilvēku besās par saviem kursiem. Nu nav smieklīgi, tas ir traģiski īstenībā. Laikam Fizmati gan vienmēr ir apmierināti.

4 gadi mīnuss 2 dienas.

Nu šodien bija mazliet labāk.

Atkal celšanās 6.30. Vēlaizvien nesaprotu, kā es to spēju.

Lielāko daļu no šī teksta visādi cilvēki jau zina, jo es visu visiem stāstu pēc iespējas vairāk.

Nu es mēģināju runāt. Nu tā ļoti nesanāca. Bet nu tagad es tā kā iedraudzējos ar vienu meiteni kursā.

Tagad ir stulbi, ka es nedrīkstu vienkārši izdomāt vienu brīdi, ka es gribu griezties ap savu asi vairākas minūtes pēc kārtas vai vienkārši bezsakarīgi muldēt vai pakļauties mirkļa iegribām visādām nu tiešām pastulbām darbībām. Bet bez tā visa dzīve nav tik interesanta.

Sapratu, ka es galīgi neesmu sliktākais variants. man vismaz ir paziņas no citiem kursiem. Nu kaut vai skolas paralēlklasesbiedri vai visādi vēl random pazīstami cilvēki, ko es reizēm satieku, bet ir cilvēki (piemēram no pāķiem), kas nevienu nevienu nepazīst.

Un tā meitene (vēlaizvien nezinu viņas vārdu) ritīgi smieklīgi matemātikās streso par to, ka viņa neko nesaprot. Visu laiku drudžaini cenšas visu pierakstīt un saprast. Mums bija tā pārbaudes darbiņš, kur bija tiešām viegli piemēri, bet pasniedzēja teica, ka tikai 5 meitenes (mēs esam 23) ir uzrakstījušas sekmīgi. Tas ir tik anormāli. Es neesmu šitā pieradusi.

man ļoti patika citāts, ko dzirdēju (atvainojos par izmantošanu, bet man ļoti gribējās) : "Ja BF (būvniecības fakultāte) būtu vēl oldskūlīgāka, tad būtu mācības un bradājumi vienlaicīgi". Tik patiesi. Bet tas nav tikai par Būvniecības fakultāti. ķīmijas un materiālzinātnes nav labāka. Turklāt tur visu laiku smird pēc visādas ķīmijas.

Un šodien man bija superīga pieredze ar Angļu val. kabinetu. Sliktāku kabinetu grūti iedomāties. Turklāt skats pa logu bija tāds- tukšs lauks, kur tālumā koki un sabrukusi ēka, kur vējš staigā. Tik nostaļģiska sajūta.

Atbraucot mājās, es atkal nolūzu, jo biju pārgurusi, bet atkal piespiedu sevi piecelties un satikt Slovākijas cilvēkus, jo zināju, ka tas man palīdzēs. Braucot uz centru, nemaz nezināju, vai viņi visi tiks. Vaira gan bija jau sarunāta.

Beigās bija ritīgi jauki. Liku visos sīkumos izstāstīt pārgājiena notikumus, lai varētu sevi vēl pakārdināt un nožēlot neaiziešanu.

Bet bija smieklīgi, kā Māris mani centās uzmundrināt par mācībām: "Nebūs tik briesmīgi". Pauze, kad es ierēcu par frāzi : TIK briesmīgi. Tad turpinājums no Māra puses: "Būs briesmīgi, bet nebūs TIK briesmīgi". Tas ir ritīgi ļauns humors :D

Un tad vēl 15 min autoskolas lekcija.

Un tad vēl daudz vieninieciņu drukāšana uz reklāmlapiņām. Bet tagad beidzot jāiet gulēt, jo atkal 6.30 jāceļas.

rīt doma vilkt kleitu, tikai man bail nosalt.

Un jaunā mūzika, ko es nolādēju nekam neder. Man nekas nepatīk. Es nolādēju kādas 10 grupas, bet tikai 1 man patīk.

esmu kā mazs bērns.

Māsa jau uzsver, lai es beidzu čīkstēt. Labi. apsolos vienu dienu nečīkstēt.

Es sapratu, ka man bērnudārzs bija pirmā un pēdējā reize, kad man bija pilnīgi jauns kolektīvs.

Nu man pirmkārt ļoti nepatīk matemātika. Telpa ir briesmīga un skolotāja ir tik aizvēsturiska, ka pat man varētu sākt nepatikt matemātika. Jāaiziet uz skolu un jāpasaka Lagzdai, ka viņa ir labākā metemātikas skolotāja pasaulē. Ar Lauru jau izdomājām taisīt matemātikas pulciņu.

Bet nu šodien sanāca laikam parunāt ar divām meitenēm. Bet ir tiiik šausmīgi grūti, ka apkārt ir tikai nepazīstami cilvēki. labi, tie daži pazīstamie, ko satieku starplekcijām neskaitās. Es esmu pieradusi, ka es ikdienā kopā mācos ar tiešām labiem draugiem un tagad man ir grūti.

Redziet. Es visu laiku čīkstu.

jau pēc pirmās dienas es biju beigta. Labi, ka bija orientēšanās ar Dzelzs vilka koncertu pēc tam. Tas man iedeva enerģiju, ka es pat spēju normāli laicīgi piecelties nākamajā dienā.

Un es iemācījos (nu man iemācīja foršā Mētra) vienmērderošo deju kustību tuciniekam. ^^

Protams, ka šodien es jau no rīta sajaucu visas fakultātes, laikus un telpas. Bet man bija daudz laika, lai to noskaidrotu. Man prieks par maniem trolejbusa biedriem, kas visu ceļu bārstījās ar jokiem un man uzlaboja garastāvokli, lai gan mana humora izjūta ir dikti citādāka tāpēc nespēju iesaistīties.

Un vispār laikam šobrīd mani cauri velk divi pazīstamie cilvēki, ko diezgan bieži satieku.

Ziniet, inženierķīmija ir diezgan briesmīga, bet vismaz telpa ir foršāka, lai gan krēsli ir ārprātīgi neērti un man sāp dibens. Tur pat nav īsti iespējams gulēt. Varbūt, ka ar nodomu tas tā. ā un tur bija kādi 20 cilvēki tērpti kamoflāžās. Galīgi nesapratu šito.

ā. un tā kā man nav īsti ar ko runāt, tad es visu pierakstu blociņā, ko es gribu teikt. viens man īpaši patīk: "lūdzu nošaujiet mani kāds"

ir smieklīgi, ka pirms matemātikas lekcijas ir: "Lagzda man patika labāk" un pāris teikumus tālāk, kuri sevī ietver :"es gribu prom" un "man ir garlaicīgi" ir teikums : "man tīiik ļoti pietrūkst Lagzdas" smieklīgi.

Es saņemšos. Es apsolos. Man nebūs vairs tik emoiski ieraksti. Es ieslēgšu izdzīvošanas režīmu un iešu ar visiem runāties.