pirmdiena, 2010. gada 9. augusts

piespiedu sevi.

Tagad no jāņiem neesmu rakstījusi.
Tagad izdomāšu svarīgākos pasākumus. Noteikti nebūs hronoloģiski.

Kurzeme (Liepāja), Metalshow, Zvērā, divi pārgājieni (Brasla un Siguldas apkārtne), ā un vēl bija izlaidums, un vēl bija brauciens uz Gauju un vēl visādi sīkumiņi.

Esmu pa šo laiku kļuvusi atkarīga no stopēšanas. Ja šitā turpināsies, tad es drīz varētu sākt stopēt no centra uz mājām.
Un man pat vairs nav bail vienai stopēt, bet tas jau vairs nav labi.

Tagad man bija 4 dienas Laucienē, kas man tik ļoti patika. Tur var tik ļoti atslēgties no visa. Man tagad ir tā, ka, ja kāds mani kkur paaicina, tad es nespēju atteikt un visu laiku kaut kur vazājos, kas nebūt nav tik ļoti iepriecinoši. Es sāku nogurt, bet tagad esmu uzņēmusi spēku.
Es uztaisīju koka karoti, kas it kā nav ērta lietošanai, bet es arī nedomāju viņu lietot. Bet karote ir visai garlaicīga lieta, ko taisīt.
Un es pieradu pie savas māsīcas. Viņa ir tik šausmīgi forša. Man vienkārši ir bijība pret viņu, jo viņa ir tik ļoti ideāla, bet kad kāds laiciņš ir pavadīts kopā, tad jau paliek labāk. Izvazājāmies pa Talsiem arī.
Un viņa man pievienojās stopēšanai.
Uz Laucieni gan es viena stopēju. Turp es aizbraucu ar 5 mašīnām kādas 30 min ilgāk par autobusu. Pēdējie, kas mani paņēma bija 3 pavecāki mataini čaļi, kas uz manu jautājumu: uz kurieni jūs braucat? atbildēja, ka uz mežu. Fantastiski. Viņi brauca medīt. Viņiem bija pilna mašīna ar ieročiem un lodēm.
Atpakaļceļā man jau bija biedrs manas māsīcas personā. Mēs kādu laiciņu sēdējām un gaidījām. Tā šoseja tiešām tāda diezgan tukša, bet tad mūs paņēma taksis, kas aizveda mūs līdz Rīgai. Visu ceļu nenormālā skaļumā klausījāmies EHR. Tagad es atkal zinu visus topus.

Un tad arī Ikšķiles svētki. Diezgan interesanti, ka tur nekā tāpat nav, bet cilvēki vienalga ir bariem un mēs arī dodamies dejot uz estrādi pie Iedomu spārniem.
Palaidu garām gan viduslaiku amatnieku tirdziņu un cīņas, bet vairs jau neko.
Un es esmu tomēr egoistiska. Man vajadzētu padomāt par cilvēkiem.

Iemarinēju 17 l ar gurķiem un 5 burkas ar kko līdzīgu plūmju ievārījumam. tagad katru nedēļas nogali var uzskaitīt cik visa kā ir ieslēgts burkās.


šitais bija diezgan pasausi. Man šķita, ka es gribu rakstīt, bet, kad es sāku, tad nesanāca tā labi.

3 komentāri:

  1. tad jau tu man rīt varēsi izstāstīt par jaunākajām mūzikas tendencēm :D es no tādas mūzikas pasen neesmu neko dzirdējusi

    AtbildētDzēst
  2. Nav jau nemaz tik sausi. Sausi būtu, ja tu rakstītu par to, cik stundas tu gulēji, cik stundas ēdi un ka vispār neko citu nedari. :) Ne jau katrs taisa karotes un iemarinē kko! Ar t es gribēju pateikt: Raksti vēl! Raksti vēl! Raksti vēl! :)

    AtbildētDzēst