pirmdiena, 2010. gada 23. augusts

miers

Tagad stāsts ir par 5dienu, kad es izpildīju vienu no saviem darāmajiem darbiem- Vairas satikšana.
Jelgavas braukšana izpalika aukstā laika, visas nakts un biļetes dēļ.

Vispār bija otrā manas autoskolas teorijas diena. Pagaidām nav tik sarežģīti.

Bet tā 5diena bija arī diena, kad man it kā bija jābrauc uz RTU jauno studentu iepazīšanās nometni 3dienu (2naktis). Es vēl līdz pulkst 16.05 nebiju izdomājusi, vai braukt, kad 17.00 bija izbraukšana. Bet es biju kopā ar Vairu un man bija labi un bija arī negaidīts uzaicinājums uz mazo ballīti Garciemā.
Lietderīgāk noteikti būtu bijis aizbraukt uz RTU sapazīšanos, jo ballītes cilvēkus es varētu satikt arī citreiz, bet izveidot draugus universitātē varbūt nebūs tik viegli vēlāk.
Bet šobrīd es noteikti nenožēloju savu izvēli. Nezinu, kā būs 31. augustā, kad es došos viena pirmo reizi uz savas fakultātes telpām.

Kad 16.10 bija nolemts lēmums, ka braucam uz Garciemu, bija liels prieciņš, ka vismaz kaut ko esmu izdomājusi.
Bet vispirms bija jādodas uz "Kolumba" biroju Alfā, bet mani pārsūtīja uz galveno viņu biroju centrā, ko iepriekš nebiju atradusi. Ja man paveiksies, tad varēšu ar diviem saviem draugiem pavadīt nakti Jūrmalā Rockin Papas viesnīciņā Bītlu numuriņā ar saunu, baseinu un kokteilīšiem. Bet nezinu, kā būs, jo tur parasti nav brīvu vietu un mums jāiztērē karte līdz pirmajam septembrim. Ir forši tomēr uzvarēt visādās sacensībās un dabūt dāvanu kartes. Bet Kolumbs mani jau ir nokaitinājis. Nekad vairāk neizmantošu šo tūrisma aģentūru.

No sākuma mums bija mazā ballīte četratā pie jūras ar krāsainu milzīgu lietussargu. Ap 23 saradās visi pārējie. Aiiii, kā man patīk šie visi cilvēki. Viņi ir tā kā ģimene. Es goda vārds biju aizmirsusi, ka man ir arī šie draugi. Nesaprotu, kā es varēju to aizmirst. Viņi liek man justies labi par to, kas es esmu.
Un, protams, kad pirmo reizi ieminās par peldēšanos ap 3jiem naktī, tad šī doma liekas pilnīgi nejēdzīga. Kad to atkārto vēl un vēl, tad man šī doma iepatīkas par spīti vēsajam laikam un vējam, bet lielu atsaucību šī doma negūst, bet mēs esam gatavi. Drebinādamies dodamies uz jūru, bet esam pilni apņēmības un zinām, ka mēs to tiešām izdarīsim. Jāsaka, ka es daudz spiedzu, kamēr devos iekšā ūdenī, bet vēlāk jau pieradu un izbaudīju, ka stāvot līdz jostasvietai ūdenī viļņi triecas pāri galvai. Lieli viļņi melnā naktī ar piķa melnu ūdeni rada baisas izjūtas, bet ja neesi viens, tad šī sajūta ir fantastiska. Uzreiz viss nelielais reibums un miegainība pazūd. Pēc tam sekoja ilgstoša ziloņu un lietussargu meklēšana zvaigznēs. Un zvaigzne, ko es nosaucu par savējo, izdzisa pēdējā.
Bija domāts nopeldēties un doties atpakaļ uz māju, bet tā vietā, mēs 4 h sēdējām un gulējām ievīstījušies segās un centāmies nedrebēt. Sagaidījām gaismu ar rozā debesīm un devāmies atpakaļ, kur nonācām 7.30, kad visi jau gulēja. Tējas dzeršana, lai sasildītos, ieilga uz 2 h. Uzzināju daudz jauna par savām rokām un tagad visu laiku uz viņām skatos.
Ap 9 gājām gulēt, lai 12 celtos un dotos 9 km līdz Vecāķiem, ko mēs pieveicām pārāk ātri un redzējām daudz beigtas Kaijas. Kā vēlāk noskaidrojās tvnetā, ka tā bija saindēšanās.
Tējas dzeršana pie Vairas. Un mēģināšana nekļūt par dārzeni ne īpaši labās gulētās nakts dēļ.
Jāsaka, ka duša ir brīnumlīdzeklis pret sliktu pašsajūtu.

Stulbi, ka tieši nakts pirms Rīgas svētkiem, ir negulēta, kas neļāva pilnība izbaudīt to dienu. Bet salūts bija pietiekami saistošs. Laikam atkal ir posms, kad man patīk salūts. Atceros, ka pagāšgad man tas riebās. Un vispār tie cilvēku pūļi nospiež.
Vispār šitādi pilsētas svētki ir diezgan nomācoši. Es redzēju tādu pavecāku pāri ap 60, kas bija saģērbušies tā svinīgi (uzvalkā un kleitā), bet bija piedzērušies un tad vēl sieviete ar augstpapēdenēm, mežģīņotām zeķubiksēm un kleitiņu, pilnīgi piedzērušos vienu pašu ar suni. Tas ir tik briesmīgi. Nesaprotu, kas tiem cilvēkiem dzīvēs notiek.
Tāpēc man nepatīk arī 18.tais un 11.tais novembris, jo tam vajadzētu būt tā forši, bet visa Vecrīga ir pilna ar piedzērušiem pusmūža cilvēkiem. Tāda mazliet bezspēcības sajūta.

Bet nobeigumā- Jūs visi esat forši. Tiešām esmu pateicīga visiem saviem draugiem, ka viņi man ir.


5 komentāri:

  1. Es tev arī esmu pateicīga, ka tu man esi! (ja tu man esi - man nevajag ne debesis, ne zemi... http://www.youtube.com/watch?v=VvHlOYQvQjA&feature=related 1:07)

    AtbildētDzēst
  2. jēj, Zanei beidzot garais ieraksts :)

    o, jā, es zinu ļoti labi to sajūtu, ka tu no rīta domā, ka līdz pēcpusdienai izdomāsi, vai kaut kur braukt, bet tas laiks nāk arvien tuvāk, un tu arvien vairāk nezini. Tad var vienīgi mēģināt sevi piespiest ar domu, ka vajag aizbraukt, lai nekļūtu par dārzeni :D (bet tava ballīte šoreiz izklausās vēl labāk)

    AtbildētDzēst
  3. pretdārzeņu kustība :D bet tas ir labs iemesls.
    pēdējā laikā vispār neko nevar izdomāt.

    AtbildētDzēst
  4. labi, ka nekā-izdomāt-nevarēšana tevi ir piemeklējusi tagad, kad tās svarīgākās šīsvasaras izvēles jau ir izdarītas. es no tādas ciešu jau neatceros, cik ilgi, turklāt tu gan jau atceries, cik smagi man ar viņu gāja :D

    AtbildētDzēst