sestdiena, 2010. gada 22. maijs

visi ceļi atduras privātīpašumos.

Esmu ļoti apmierināta par visām savām izvēlēm šajās brīvdienās. ^^


Es pat īsti nezinu ar ko lai sāku.
Sākās jau ar nakts pārgājienu 4dienā. Kāpēc lai es pirms pēdējā zvana tā nedarītu. Izdomājām telti neņemt, jo ja būtu aizgājuši gulēt, tad noteikti nepieceltos vairs, jo no rīta noteikti pēdējā būtu izvēle celties uz pēdējo zvanu, bet mums tā arī nesanāca laika pagulēt. Un man ir iepatikusies stopēšana. Tas patiesībā ir ļoti ērti un ātri. Varbūt vienīgi kamēr tiec līdz šosejai. Tas šķita vissarežģītākais posms, bet tā mūs paņēma ļoti ātri. Pat 4dienas vakarā ap 22.00, kad uz šosejas jau pirms mums bija 3 stopētāji, ilgāk par 10 min mēs nestāvējām.
Miglā ir spēks.
Mūsu maršrutiņš tā arī tika noiets apmēram līdz 6 no rīta. Tieši laikā, lai aizbrauktu atpakaļ, sakoptos, beidzot izdomātu, ko vilkt un dotos uz klases pasākumiņu Zinātņu akadēmijā.
Nemaz nejutos slikti, varbūt tikai mazliet kājas sāpēja.

Bet man patīk mana klase. Viņi visi ir tik ārkārtīgi interesanti un ģeniāli. Varbūt neesam tie paši saliedētākie un sirsnīgākie, bet vienalga esam forši un būs skumīgi šķirties.
Man vienalga mūsu dziesma patika vislabāk. Nekā visas nenormāli sentimentālās un garlaicīgās, parastās dziesmas, ko vienmēr dzied. Pietrūks mūsu mūžīgie joki un nenopietnais skats uz dzīvi.

Un tika atklāta peldēšanās sezona. Beidzot. īstenībā ļoti vēlu. ūdens jau ir tik ļoti sasodītis silts. Es jau tagad cepos. Jūlijs būs manu šausmu mēnesis. Nesaprotu, kā senāk es spēju visu vasaru nostaigāt ar kerzām. Tas tiešām nav normāli. Tagad bez kleitām nespēju dzīvot.

Jel piedodiet klase, ka nebiju Vecrīgā, bet biju tik nenormāli pārgurusi. Nebiju kādas 30-40 h gulējusi. Pie manis atnāca cilvēciņš un nejutos ne vientuļi, ne kaut kādā veidā ko zaudējusi.

Nebiju domājusi arī šo dienu praktiski nebūt mājās. Man vajadzēja aizvest piepumpēt riteņa riepas, bet nesanāca.
Slayer- Bloodline šobrīd ir favorītdziesma.
Man patīk vienkārši gulšņāt saulītē. Un ja tev blakus nav 957 svešu cilvēku, kā tas ir jūrmalā, tad ir pavisam ģeniāli.
Un man iemācīja vienu bungu ritmu. Man taaaa patīk bungas. Man vajadzētu kaut ko par to darīt, citādi es atkal nepiepildīšu kādu savu sapni.

Man patīk sarunas par matemātiku. Mana vājība. Un prieciņš, ka manis dāvinātās lietiņas atrodas pie sienas. ^^ un vēl man patīk, ja man uztaisa ēst. Tas arī liek pasmaidīt.

Mēs tomēr esam apsēsti ar staigāšanu. Kājas, saturieties!

Un tagad- MĀCĪTIES!

1 komentārs: