Šodien man ļoti noriebās visi riteņbraucēji, jo es arī gribu. Es apņēmos paskatīties laukos uz saviem vecajiem padomjlaiku riteņiem. Varbūt viņus var reanimēt. Aizdomājos par šo lietu un tad atcerējos savu balkonu, kas ir pilns ar visādām vēsturiskām lietām. Un tiešām... man uz balkona ir CCCP laika ritenis. Viņš gan ir vīriešu, bet jo vairāk es uz viņu skatos, jo vairāk man šķiet, ka viņš ir tīri jauks priekš manis. Tikai ļoti sarūsējis un sēdeklis ir ļoti augstu. Tas sēdeklis arī ir lielākā problēma. Viņu nevar dabūt zemāk. Riteņa rāmis izskatās aptuveni tā, kā tas fotogrāfijā, tikai manējais ir vēl vairāk sarūsējis un tie stūres ragi ir uz augšu. Un ziniet ko? Viņam ir pat dažādi ātrumi. Esmu gan diezgan pārliecināta, ka viņus nevar pārslēgt vairāk.
Bet tas sēdeklis visu samaitā. Un vēl riepas varētu būt cauras un viņam nav atstarotāju pietiekamā daudzumā.
Būs vien jābrauc uz laukiem un jāmeklē kāds cits aizvēsturisks ritenis.

Meklēju visādas alternatīvas, lai nebrauktu ar sabiedrisko transportu. Šodien uz tilta redzēju čali, kuru bieži redzu uz tilta. Tad man rodas jautājums, vai viņš visur iet ar kājām. Un varbūt man arī tā vajadzētu. Bet ritenis tomēr būtu labāks.