Sen nav bijis tāds koncerts, kuru es izbaudītu līdz sirds dziļumiem.
Skyforger albuma "Kurbads" prezentācijas koncerts.
Tas ir smieklīgi, kā es spēju ierasties uz šādiem koncertiem. Man viens cilvēks sen teica, ka viņš smejas parasti par savu izskatu tādos koncertos un es viņu nesapratu, bet tagad saprotu. Es biju krāsaina starp visiem melnajiem un brutālajiem. Man patīk tā darīt. Kāpēc lai es apkarinātos ar ķēdēm un spaikiem. Pat kerzas tika atstātas mājās, jo smagi, karsti un vispār neērti.
Bet es galīgi neesmu pieaugusi. Es vienalga ārdos līdz spēku izsīkumam un vēl pēc tam.
Sapņu fabrikā ir tīri jauka atmosfēra. Un vēl aizvien sajūsminos, ka meitenes netiek pārbaudītas pie ieejas, kamēr visi čaļi tiek iztaustīti.
Ocularis Infernum
Mēs esam black metāls. Mums sāp un mēs smeļamies spēku savās ciešanās. ha ha ha. :D
Nu sieviete izskatījās labi, bet pārējie bija sakrāsojušies un ietērpušies ādas mēteļos.
Man šķiet, ka no visām iepriekšējām reizēm, kad šie ir redzēti, šī reize man patika vislabāk, lai gan viņi vienmēr ir labi.
Man patīk black metāls. Un tā sieviete ir zvērs. Kā ir iespējams tā dziedāt. Arch Enemy sieviete īstenībā nav labāka. Atbalstam savējos.
Tagad ir daļa, kur es izleju alu.
Månegarm
Šie bija satriecoši.
Man ļoti patīk viņu dziesma Nattsjal, Dromsjal, kuru viņi arī nospēlēja ^^ Es gan nezinu, par ko viņa ir. Un lirikas arī nav vēl izdotas, jo tas ir 2009. gada albums un acīmredzot tik ātri viņi nepublicē. Bet es tāpat reti klausos lirikās. Mani paķer melodija.
Man prieks, ka Latvijā arī ir iespējams dzirdēt folk metālu. Tagad mans sapņu fastivāls vairs nav Wacken, bet gan Ragnarök, bet problēma nemainās, jo tas arī ir Vācijā.
Man patīk visi folkmūzikas instrumenti, kas tiek pielāgoti spēlēšanai metālā. Tas ir uzjautrinoši redzēt elektriskas dūdas, elektriskas kokles un elektriskas vijoles.
šiem gan bija tikai vijole, bet Skyforger ir viss pārējais.
Un viņi ir forši arī tādēļ, ka viņi nepārspīlē ar savu brutalitāti. Viņi ir vienkārši melnā bez jebkādiem apkarinātiem metāliem. Melna krāsa ir ļoti smuka īstenībā. Tāda eleganta. Man patīk melnas blūzes.
Un šeit būs daļa, kur es būšu maza meitenīte.
Bieži ir tā, ka no meitenēm es dodu visvairāk emociju par koncertu un bieži arī čaļi man nestāv klāt. Atceros vēl to reizi, kad pie Huskvarn, Urbiks mani samīļoja un sabučoja, jo es visu koncertu nostāvēju priekšā un izliku visus savus spēkus.
Es stāvēju pa vidu pie pašas sētiņas un devu saviem matiem ziņu. Un tiešām tā arī bija , ka Månegarm solists paskatījās uz mani, norādīja ar roku uz mani un tad dziedāja. Labi, tās bija 2 sec, bet es zinu, ko viņš domāja. Nu man tas ir svarīgi. Tas ir jauki. Tā arī vasarā pie Finntroll, es stāvēju pašā priekšā pa vidu un visi mani blakusstāvētāji bija pasīvi- Es dabūju atvēsinošu ūdens šalti ^^ Man patīk, ja koncertos lej ūdeni virsū, jo karstums ir nenormāls. Žēl, ka Skyforger tā nedarīja.
Nu protams, ka es nedomāju, ka viņi to atceras, bet tas vienalga ir patīkami.
Skyforger
Visa šā pasākuma vaininieki.
Man jau šķita, ka par "Kurbadu" neesmu tik ļoti sajūsmā, bet man nācās mainīt savas domas. Lai gan nestāvēju pie sētiņas, man patika vieta, kur bijām. Tur nebija saspiests un bija vieta headbengošanai. Mums bija arī sava headbengotāju ķēdīte. Lai gan šādai ķēdītei ir daudz mīnusi manuprāt, man patīk arī tādās. Vienkārši ja esi ķēdītē, tad tu nevari ieturēt savu ritmu un nevari apstāties tajos brīžos, kad vēlies un ir sasodīti karsti, ja esi iespiests starp diviem cilvēkiem. Un ja esi ķēdītē tad bieži sanāk dziesmā ne reizi nepacelt acis uz skatuvi tikai vienā ritmā ar pārējiem kratīt matus.
Ja esi viens tad tev ir pilnīga brīvība darīt visu, ko tajā brīdī vēlies.
Bet ir patīkami arī izjust to spēku, kas satuvina pilnīgi svešus cilvēkus.
Bet mana spranda un mugura sāp daudz mazāk, kā biju gaidījusi. Pat nespēju sūdzēties par to, ka nespētu noturēt galvu. Jūtu savu kaklu tikai atsevišķos brīžos.
Viņi nospēlēja visu albumu. Bet viņi ļoti ģeniāli to visu iesaistīja stāstā (pasakā par Kurbadu)
Un pēc tam vēl dziedāja tautas dziesmas un bija arī dziesma kopā ar Auļiem, ko viņi dziedāja Latvijas mūzikas balvas pasniegšanas ceremonijā. Saviļņojoši.
Man laikam nekad neapniks Skyforger.
Pēc koncerta tā arī man netika piešķirts diennakts veikals, lai es nopirktu ūdeni. Aizgājām uz to pusi, kur nebija benzīntanka. Tiešām bija sajūta, ka es nomiršu no slāpēm. Jutos pilnīgi atūdeņojusies. Visu ceļu čīkstēju.
Vēljoprojām esmu sajūsmā par visu. ^^ Un man vairs nedžinkst ausis.
