Un tiešām kādam ir izdevies smuki nofotografēt pelēkos zirņus.

Man šobrīd tādi mērcējas. Laikam tomēr Ziemassvētki iespaido un man vēlazivien gribas šo nacionālo ēdienu.

Starp citu man ir temperatūra. (protams, ne liela)

Bet bērns autoskolā šodien bija apbrīnojami mierīgs, jo beidzot bija izauguši zobi. Bija tik vienkārši piesaistīt viņa interesi kaut arī pašai man šķita, ka es noģībšu.

Vēlreiz pateicos savam veselajam saprātam par uzcītību rakstīt garās vēstules word formātā un pēc tam iekopēt, jo tādējādi daudz retāk sanāk pazaudēt 4000 zīmju garu tekstu.

Vakar es redzēju trīs dažādas filmas. Ziniet The Ugly Truth es jau biju redzējusi un man šķiet, ka vairāk kā vienu reizi, beeet viņa ir tāda jauka. Nu ne ar ko viņa neizceļas no pārējām tāda veida filmām, bet šī mani kaut kā piesaista.

Tagad man datorā ir daudz romantisko komēdijfilmu. nu vismaz vairāk, kā parasti. Bet nav ticības, ka es noskatīšos tik drīz.

Bet bija taču arī Ziemassvētki.

Eglītes gan mums nebija, bet vismaz māsai bija labs garastāvoklis. Bija tikai īsiņš nīgruma brīdis.

un pēc tam bija Ogres meža apmeklējums. Tur bija kalns deviņstāvenes augstumā un diezgan stāvs, tikai bērni ir daudz drosmīgāki par mums. Mēs neizmēģinājām. Pēc tam, kad bijām paskatījušies kā citi nobrauc ar trijiem kūleņiem galā un tad guļ pāris sekundes nekustīgi, tad izlēmām, ka meklēsim citu kalnu, ko arī veiksmīgi atradām. Un nekad nebiju darījusi tā, ka miskastes maisā saliek sniegu un tad ar tādu brauc. tas ir ērtāk. Vispār tik sen nebiju braukājusies lejā no kalniņa. Atcerējos bērnību. Bet šogad galīgi nav bijis tāds sniegs, lai varētu uzcelt sniega vīru. Tas gan mani skumdina.

Bet bija rozā un smuki tumši zilas debesis.

Nekā nedarīšana ir fantastiska nodarbe.

Tas nekas, ka nelietderīgi.

Un jūs zināt to sajūtu, kad jūs drebat pie visām miesām no laimes? Es zinu (:

Rakstīšana laikam mazliet ir apnikusi.

Bet labā ziņa ir tāda, ka tagad sākās brīvās dienas un man ir jāuzzīmē tikai 5 kolekcijas. Un Matīsa komentārs: "Man šķita, ka tu aizgāji mācīties kaut ko gudrāku" bija fantastisks.

Bet tagad es izbaudu pirmās brīvās dienas neko nedarot.

Mans 'ekstravertais es' cīnās ar manu 'intraverto es'. Nav tā, ka viņam ir diži panākumi.

Un cik daudz gan notiek, ka tu neredzi cilvēkus pāris mēnešus. Radinieki mirst, cilvēki šķirās. Un tad vienkārši paliek mute vaļā: es tiešām šito nezināju.

Mans sen nesatikto cilvēku plāns pagaidām darbojas pat tīri pieņemami.

Vislabāk laikam man patīk apsēsties un parunāties nevis mesties mežonīgās ballītēs.
Un vispār rīt atkal ir Skyforger. Īstenībā tagad pat nevarētu sūdzēties, ka viņus tik reti redzu.

Biju vienā dienā gan uz SZF/PPF Ziemassvētku balli, gan arī iebraucām LU ekonomistu/RTU ķīmiķu un kkādu vēl fakultāšu Z-svētku ballē biedrības namā jau kaut kur ap 2 naktī. Un kad puspiecos biju mājās, tad es tiešām saņēmos un aizgāju uz lekcijām nākamā dienā. Un es ļoti ar to lepojos.

Vispār szf man patika labāk. Biedrības namā jau tā diezgan nopietni, bet pārbāzts un skanēja tucinieks un skanēja arī Lauris Reiniks-Es skrienu. jesss.

Bet es nekad nestaigāšu vairs pa sniegu ar caurām papēžkurpītēm, lai arī tas būtu pāris metru līdz mašīnai.

Bet man vēlaizvien tik ļoti sāp kājas. Augstpapēžu kurpes ir šausmīgas. Bet es izrēķināju, ka uzvelkot viņas man sanāk pareizās ķermeņa proporcijas. Tāpēc jau Latvijā visas meitenes staigā ar augstpapēžu kurpēm, jo Latvijā pārsvarā kājas ir īsākas par pārējo ķermeni.

Un Zviedriem ir ārkārtīgi izkropļota doma par to, kas ir Ziemassvētku balle. Bet nu nevar jau teikt, ka slikti, bet es nemāku tik ļoti tā dejot un jau tīri agri (ap pusdiviem naktī) aizgājām mājās. Bet no Kefīra aiziet līdz manām mājām prasa īsiņu laiciņu, ka pat nepaspēju atsalt. Bet varbūt arī tāpēc, ka bija laba/smieklīga sabiedrība. Māsu gan sagaidīju ap 4riem naktī mājās.

Laikam tā vakara dejošana kāju sāpēm arī ne īpaši palīdzēja. Tagad vēlaizvien sāp. Bet šodien arī bija pietiekama pastaiga, lai pamocītu kājas vēl mazliet.

Un šodien es gāju vannā, lai sasildītos. Un es tur gulēju un lasīju Ilustrēto Vēsturi par ceļotājiem, kas pētīja Antraktīdu nenormālā aukstumā. Un es uzzināju, ka suņu aknās ir daudz A vitamīna, kas ir kaitīgs cilvēkam lielos daudzumos un ka ir smagi simptomi un āda lobās nost. vispār diezgan pretīgi. Bet laikam pirmo reizi tik ļoti esmu ieslīgusi tajā žurnālā. Nez kāpēc viņš tā ļoti mani nesaista. Bet vienkārši ir jāizmanto laimētos 3 mēnešus kā šī žurnāla abonētājam.

Un laikam palaidu garām puteni šodien.

Noteikti, ka paliks aukstāks.

Un manā istabā ir tiiik ļoti auksti.

Man šodien bija daži jauni atklājumi par kursabiedriem.

Man pat gribās iedot vienai meitenei bloga adresi. bet es laikam te pārāk briesmīgas lietas esmu sarakstījusi par RTU, ka nebūtu jauki, ja padomās, ka esmu kuce.

Būs jāsāk cenzēt.

Un man pateica, ka es izskatos pēc cilvēka, kam ir daudz draugu. Emm. Jo vairāk es domāju, jo tomēr nepareizāk tas šķiet. Pirmajā brīdī gan man tiešām tā šķita.

Vispār viens sen neredzētais cilvēks satikts. Tā bija fantastiska sajūta. Man patīk jauki cilvēki, kuri ir ar mieru arī pēc pusdeviņiem vakarā, kad pabeigti darbi, doties speciāli manis dēļ uz centru un veltīt man gandrīz divas h laika, lai es spētu izrunāt visu un uzzināt visu, kas jāuzzina.

Un jutos tā dīvaini pieaugusi sēžot civilizēti kafejnīcā ar kafijas krūzīti un apspriežot dažnedāžādus sīkumus un ikdienas svarīgās lietas.

Un man ir stress par Ziemassvētkiem un Jauno gadu. Svētki man vienmēr ir uzdzenuši stresu.

Un nekad neesmu iespējusi te uzrakstīt : baseinā zem ūdens ar brillēm paveras pavisam cita pasaule.

Pirmo reizi, kad es ieniru ar brillēm un atvērtām acīm, man bija tāds šoks. Paveras tik liels plašums. Un var redzēt kā cilvēki kustina kājiņas. Tas gan ir smieklīgi.

samīļošanas tēma

Tā primitīvi apskāvienus var iedalīt divās kategorijās:

*kaitinošie

*jaukie

Kaitinošie ir tie, kurus tev sniedz tie ne īpaši ļoti tuvi pazīstamie cilvēki vai vienkārši cilvēki, kam nepatīk ciešs fiziskais kontakts. Viņi it kā priecājas tevi redzēt, paceļ vienu roku, apliek tev apkārt un knapi pieskaras mugurai. Pēc tādiem es parasti vēlos cilvēkam ietriekt cirvi galvā, jo nav jau jēgas.

Un ir jaukie. Un ir visjaukākie no tiem, kad tu tiešam jūti, ka cilvēks tevi apskauj un vēl piespiež sev klāt un reizēm pat paceļ. Tādi apskāvieni dod spēku. 

Kāds tiešām lasa virsrakstus?

Galvenais... Es uzzināju, ka Domino tiešām IR iespējams uzkačāt skilu.

Un atkal tādas vispārējas domas par visapkārt pastāvošo iekārtu un manu nozīmi tajās.

bet tas vispār ir tā diezgan grūti, ka tu mācies un mācies 12 gadus skolā un tev nekas nav jāizdomā, bet te pēkšņi tev ir jāizdomā, ko tu vēlies iesākt ar savu dzīvi.

Nejūtos nobriedusi.

Vērojot savas darbības un vārdus, kas nāk ārā no manas mutes, atliek vienīgi pabrīnīties, ka dzīvē jau 19 gadi aizvadīti.

labi. piektdien biju uz pašpārvaldes noslēguma sēdi TOMĒR, kas bija kā piparkūku pasākums pirtiņā. Tas jau nekas, ka uz parastajām sēdēm es praktiski neesmu gājusi. ai ai ai. kauns.

bet vispār vieta bija fantastiska. gandrīz varēja nosaukt par dejas zāli lielāko istabu, kas tur bija ar spoguļiem gar malām. bet neviens nedejoja. Es tikai griezos.

Uzvarēju biljardā, zaudēju Novusā, neiegāju pirtī un tiku nogalināta apskaujot pāris reizes.

Bet man tik ļoti patīk naktīs iet pastaigāties. (nu tagad gan es to neparko nedarītu). Soļojot ap 4riem naktī mājiņās gan domāju, vai nebija nepieklājīgi tik agri iet prom, bet mājas bija tik tuvu un bija tomēr vēlme izgulēties, lai pie Zanes nākamajā dienā es nepieklājīgi neatslēgtos uz grīdas.

Ziniet, gulēt normāli bieži pietiekami daudz ir tiešām veselīgi un patīkami, lai kādas būtu citu domas.

Un atkal atklājums, ka Sloka ir sasodīti tālu :D

Bet nu jau esmu iemīļojusi, kā savējo ar visām tās rozajām mājiņām.

tik sen nebiju braukusi ar vilcienu. Viņa skaņa un vienmērīgā kratīšana ir iemidzinoša. tagad sapratu, kāpēc bērni guļ tad, kad viņus krata.

Pirmo reizi uzvarēju Aliasā. jesss. tiku piebarota ar garšīgām lietām un pentagrammas formā izgrieztu kūku.

Man patīk ciemoties.

Ziniet, man mazliet skauž, ka mana mācību programma nav dziļi izglītojoša.

neko

Vai nu man pēkšņi ir ļoti iepatikusies ziema, vai arī līdz šīm šī ir bijusi skaistākā ziema, kāda jebkad ir bijusi.Jo ir daudz smuka sniega un nav nemaz tik ļoti auksts.

un šodien bija pirmais sniega eņģelītis. Tas gan bija tā mazliet vientulīgi, jo kursa biedrene nevēlējās slapināties. (viņa man pārmet, ka es neko nezinu par modi. man patīk viņu šokēt ar savām nemodiskajām domām. un viņa tagad savus apavus sauc par NEkerzām, jo es aizliedzu to parodiju saukt par kerzām)

un par sniega eņģelīša veidošanu tiku nosaukta par "wicked child"

Un šodien pirmo reizi kāda mana kursabiedrene izteica atzinību par manu apģērbu. Man bija Kārļa krekls. Laikam biežāk būs jāvalkā vīriešu drēbes. Jo tad es visbiežāk dzirdu komplimentus. Varbūt, ka man vnk piestāv drēbes, kas man ir par lielu.

Nezinu kāpēc, bet fotogrāfijas, kurās nav cilvēki, man nešķiet interesantas. nu, protams, visam ir izņēmumi.

Bet nu dabas fotografēšana man liekas bezjēdzīga, jo dabas skaistumu nekad nebūs iespējams ielikt fotogrāfijā. Dabu var izbaudīt tikai tajā brīdī, tajā vietā

man ir slikti no ēdiena. Es negribu ēst, bet visu laiku ēdu.

šis ir tāds ļoti pa tēmu ieraksts :D

ā. un biju iegriezusies pirmajā ģimnāzijā un parunājos ar matemātikas skolotāju. Tomēr cilvēki, kas smaida, izskatās tik labi. Bija pat dīvaini viņu redzēt nebļaujam ar smaidu uz lūpām.

un neeeee. man nav akvareļu krāsas. Apsolīju māsai, ja viņa atradīs, tad visu vakaru viņai pienesīšu tēju.

vājiem nerviem lūdzu nelasīt!

Tāa!

Varbūt kādam ir kādi padomi vai ieteikumi, ko darīt ar visu laiku asiņojošu degunu?

Vispārīgi es jūtos labi un nekādi nogurumi vai reiboņi nav manīti, kas liecinātu uz ko smagāku.

Vienkārši tas tiešām ir diezgan traucējoši, ka kkādos random brīžos man no deguna sāk šļākties asinis. nevis tā mazliet, bet riktīgi.

Tālu no bildē attēlotās situācijas man tiešām nav, lekcijā arī ir gadījies. Šodien mana izlietne bija nošļakstīta ar asinīm. labi, ka mans organisms nesignalizē ar vemšanu, redzot asinis.

spriedelējumi tāpat

Šobrīd esmu aizrāvusies ar ķīmiju, bet tas nepavisam nav interesanti.

Rīt jāmēģina aizstāvēt 3 laboratorijas darbus. Man kaut kā neticas, ka tas būs ļoti viegli.

Un rīt būs jāceļas un būs auksts un es zinu, ka es nolādēšu visu pasauli par to, ka jāceļas.

Es nesaprotu, kāpēc Anods vienā vietā ir ar plusiņu, bet citā- ar mīnusiņu.

Bet man ir daudz mandarīnu mājās. Bet Ziemassvētku sajūtas nav. Un ceru, ka tik drīz nebūs, jo Ziemassvētku sajūtai ir jābūt Ziemassvētkos nevis mēnesi iepriekš. Bet būtībā ir jau 6tais Decembris.

Beet šodien bija ārkārtīgi jauks laiciņš.

Ir grūti iziet ārā, jo es jau te sēžot stipri salstu. Liekas, ka vējš staigā pa dzīvokli un dauzās pie loga.

Bet divreiz šodien man izdevās būt ārā no mājām. Pirmā bija pietiekami nepatīkama. Viens vienīgs sabiedriskais transports. Bet otrā jau bija stipri jaukāka. Paldies.

Sniega puteņi ir viena no brīnišķīgākajām lietām ziemā.

un ir smuka skaņa aiz loga.

Un man no kursabiedrenēm tika dots tituls, kā patriotiskākajam cilvēkam, ko viņas jebkad ir redzējušas. ^^

Pirmkārt, es staigāju ar Latvijas karodziņu ap roku.

Otrkārt, es adu latviskus cimdiņus.

Treškārt, es biju sataisījusi krāsu gammu ar Latvijas karodziņu, Latvijas karoga krāsās kopā ar linu.

Cik nu tas ir patriotisma atspoguļojums, bet man patīk visādas latviskas lietiņas.

Es gribu uzšūt linu kreklu, bet noteikti būs sarežģīti uzšūt tādu, kādu es gribu. Ja, ieguldot milzīgu darbu, beigās nekas nesanāks, tad būs skumīgi.