Līgas un Jāņi.

Tagad neatceros, ko darīju pirms Jāņiem. Un par Kazanovas orķestra koncertu recenziju lasiet www.zalaskakas.blogspot.com, jo tas vistiešāk atspoguļo emocijas un sajūsmu. Atvainojos par pilnīgi neprasītu reklāmu.


Tagad par vakaru, nakti un rītu.
Mums arī bija pat Līga un Jānis. Tiešām patīkami.
Bija neliela neizpratne par agro braukšanu, jo visa nakts taču būtu laiks. Kad nelielais īgnums ar agro celšanos Līgu dienā bija aizskalots dušā, tad jau veiksmīgi bijām nonākuši līdz šosejai, lai uzsāktu bezmaksas ceļu uz Džūksti. Šoreiz man šķiet mums paveicās ar šoferiem. Gan turp, gan atpakaļ bija tiešām ļoti sakarīgi braucēji. Un tas, kas mūs paņēma atpakaļ braucot teica, ka parasti neņem stopētājus, bet mūs paņēma, jo mēs esot izskatījušies pēc puķu bērniem. Laikam otro reizi mūžā mani tā nosauc. Nav gluži atbilstoši, bet diezgan patīkami ^^
Bet, protams, ja stopē, tad vienmēr jārēķinās ar nelielu staigāšanu. Līdz Džūkstei pašai nācās iet 8 km, bet mēs jau neesam nekādi vārguļi.
Nonākot īstajā svinēšanas vietā, biju vienkārši šokēta (patīkami) par to, cik vieta ir ideāla un vēl jo ideālāka priekš Jāņu svinēšanas. Un izrādījās, ka mums pat būs vieta klētiņā un telts nemaz nebija nepieciešama, bet laikam pirmo reizi gulēju gultā, kas man ir par īsu. Ziniet, cilvēkam, kas vienmēr bijis īsākais, tas negadās bieži.
Un visi sagatavošanas darbi tāpat aizņēma visu dienu. Un es biju vislēnākā vainagu pīšanā, bet esmu ļoti apmierināta ar rezultātu. Šobrīd šis rezultāts karājas virtuvē pie lampas un patīkami smaržo.

Kā tad nu Jāņos bez dziedāšanas un bija arī dejošanas mēģinājumi. Bet ugunskuram tā arī nepārlecu. Dīvaini. Vienmēr esmu to darījusi. Bet šis bija ritīgi liels un karsts. Pat sēžot pāris metru attālumā, svilināja seju.
Un saulīte arī tika sagaidīta, bet mākoņu dēļ pašu saulīti neredzējām. Beeeet skats bija apbrīnojams.


Bet tagad jūtos ārkārtīgi nogurusi. Bet rīt sākas Kurzeme.

virsraksti mani drīz nobeigs

Tagad jau dienas Ikšķilē ir garām, bet man pat ir sarakstīts, ko es vēlos pateikt.
mans sabiedrotais ir grāmata.
Bet nemaz nav slikti tā atpūsties (no visa pārējā, kas nav darbs)

Stīvena Kinga grāmata bija apbrīnojami briesmīga. Nekad nebūtu izlasījusi, ja lasītu Rīgā, kad man būtu citu ko darīt. Tādi Zosādas tipa stāstiņi. Varbūt jāmaina rakstnieks.
Bet vienā man patika ideja- Kad šodiena kļūst par vakardienu, tad to apēd radījumi, ko sauc par langoljeriem, kuri ir bumbas ar sejām.
Tas man atgādina manu bērnības mīklu, ko līdz galam tāpat neizprotu. Kā es varu NEKO neredzēt aiz sevis. Nu vajadzētu taču kaut vai melnu redzēt. Bet NEKO. neizprotu. šajā brīdī iespējams es sabojāju visu inteliģento iespaidu (ja tāds vispār bija) par sevi.

Un jau kādu 5 reizi dzirdu, ka es esot līdzīga Mārai no Astronaut. Tas pat nav kompliments. Jo man viņa nepatīk.

Man sagribējās paskatīties Pokemonus vai Digimonus vai ko tādu. ļoti nejēdzīga vēlēšanās. Ceru, ka pāries. Man ir jānoskatās filmas, ko man Liene ir ieteikusi (Esmu sākusi rakstīt šeit cilvēku vārdus. Senāk tā nedarīju un negribēju darīt)



Un tagad man ir 3 izlaidumi, uz kuriem esmu bijusi šogad. Lai gan izlaidumi ir izslavēti ar garlaicību (nu oficiālās daļas) tad tomēr mani sajūsmina arī tā. Tagad gribas savējo, bet tas tikai pēc mēneša.

Pirmo reizi biju Shot Cafe. Visai jauka noskaņa. Un Māris Šverns ir tīri jauks.
Un arī tajā Andrejsalā nebiju bijusi. Tur forši smiltiņas sabērtas iekštelpās kā jūrmalā un šūpuļtīkls mani arī fascinēja. Daudz atklājumi šodien. Un satiku divus klasesbiedriņus (tomēr viņi skaitās vēl) un viņš man teica, ka viņi 3.30 uzstājas A-salā, bet tā arī nesapratu, vai joks vai nē, bet cik sapratu, ka viņi tiešām tur ieņēma skatuvi pēc 3 uz visu nakti. Nezinu gan ko tieši viņi darīja. Bet es priecājos par pirmās ģimnāzijas prātiem.

Un naktī ūdens Daugavā bija ciplanētniecisks.

pārdomas par dārkopību

Es nekad neesmu tā jutusies lepna par kādiem dārzkopības darbiem. Bet šodien un vakar es ritīgi savedu kārtībā zemenes un tagad man būs zemenes. Bet man ir aizdomas, ka es pārāk viņas izplūkāju.
Senāk man likās dīvaini, ka ir jāapgriež lapas, tāpat kā kokiem zari, jo tad taču paliek mazāk tā visa. Tagad es sapratu, ka tas ir ļoti nepieciešams un bišku pat pārspīlēju. Tagad man šķiet, ka zemenes nespēs veikt fotosintēzi.

Un es jau jūtu, kādā stāvoklī es atrodos, ja man tas šķiet saistoši rakstīt par ravēšanu.

šobrīd esmu pie Unas. Tāpēc man ir nets. Bet vispār esmu vientuļa ar savu grāmatu, kas pat nav īpaši laba. Jūtos vīlusies Stīvenā Kingā.

Bet 5dien es būšu atpakaļ.

Man vajadzēja kārtot māju

Es skatos, ka manu ziņu skaits šeit katru mēnesi sarūk, ja martā bija 26, tad aprīlī 22 un maijā vairs tikai 11.
Bet nav bijis īpaši laika droši vien.



Un šodien man vispār nav nekā aiz kā aizķerties. Nu daļēji pie tā vainīga mana slimība. Viduvēji slikti jūtos. Temperatūras nav, bet iesnas, kakla sāpes un galvas reiboņi garantēti.
Un vēl man diezgan brutāli asiņoja deguns. Viņš tecēja. Tas IR pretīgi.







Bet šodien izdarīta lietderīga lieta. Es pieteicos kā brīvprātīgais dziesmu svētkos. Esmu lepna.
Un vēl mans dators varbūt būs drīz saremontēts.

Un es neļauju sev domāt visādas filozofiskās domas, jo tās mani vienmēr noved pie blenšanas vienā punktā.

atkal

Nu jau man ir jāuzraksta par veselām 3 dienām. Nu īstenībā es pat nezinu, kura diena tagad ir un kad tas bija.

Pirmām kārtām jau dzimšanas dienā bija tīri jauki. Esmu oficiāli veca.
Man patīk jubilejas skolas laikā, jo man patīk darīt arī ko lietderīgu tajās dienās. Bet man patīk arī mans datums ļoti. Tāds patīkams.
Diena sākās pavisam nevainīgi. Tikai pēc tam mani izvazāja pa visādām vietām ^^ Nu nepatīk man runāt ar svešiem cilvēkiem.
Bet paldies visiem cilvēkiem, kuri iesaistījās. Pārsteidz, ka manis dēļ cilvēki ir spējīgi ko tādu izdomāt :D
Bet nu es nekad tā īsti nesvinu neko. Nezinu. Man ir kaut kāda neliela paranoja no visiem svētkiem. Ziemassvētki man ir milzīgs stress.

Nākamā diena bija jauka tāpēc ka nejauši sanāca tikties ar visādiem cilvēkiem, kurus sen nebiju redzējusi. Kaut tās 5min runāšanās ir ļoti jaukas.
Un es redzēju "Šausmas Gobu ielā". Par spīti sliktajām atsauksmēm man patika. Brīžiem vairāk, brīžiem mazāk.
Bet sapratu, ka šausmu filmas nemaz tik briesmīgi mani neiespaido. Un asinis arī tik ļoti nemaz netraumē. Lai gan ļaunā psiholoģija man patīk vairāk. Asinis ir bezjēdzīgas.
Tagad man ir saraksts ar filmām, ko vēlos noskatīties, bet to nevaru pagaidām.
Un tai pat dienā arī es 30 min stāvēju uz šosejas lielā gāzienā, lai nostopētu uz jūrmalu. Bet mēs to beigās izdarījām un bija tā vērts. Un kā vēl. Pārvarot grūtības, parasti gadās visādas lietas, kas atsver visu un vēl vairāk. Mēs redzējām zibeņiem pilnas debesis. Tā nu tiešām visas debesis pilnas ar sazarotu gaismu. Baisi, bet tāds spēks. Tas man patīk vētrās, gāzienos un perkonā. Tu jūtu spēku.
Un ja nebūtu tik nenormāli daudz odu, tad vispār būtu ideāli, bet šogad nav neviena, kas nebūtu pasūdzējies par odiem.

Un 6dien abas tādas puslīdz ballītes bija dīvainas. Jo uz vienu es aizbraucu ap 14, kad neviena vēl nebija un braucu prom ap 19, kad visi tikai sāka braukt. Un uz otru es braucu pusnaktī, kad tur puse jau bija atlūzuši, lai 4 atkal celtos un lāpītos.
Bet man patika arī trijatā padzīvoties pa dienu, kad neviena vēl nebija. Un es nesaprotu, kā ir iespējams pļaut zāli reizi divās nedēļās un veltīt tam divas dienas. Baigi nenormāli, lai gan skats jau ir burvīgs.
Un tagad man ir sarunāts skatīties "Sex and the City 2". jessss.

Un kad bija pienācis laiks braukt uz otru pasākumu, tad jau man bija uznācis slinkums, bet, protams, atkal nolēmu, ka nožēlošu, ja neaizbraukšu un sakravāju mantiņas.
Ja pa dienu palaidu garām iespēju doties pirtī, tad naktī to izmantoju, bet tagad šķiet tas atstāja pēdas uz manu veselību. Pirtij gadījumā nebija jāpalīdz veselībai?
Bet no rīta arī ap 5iem braucām prom, jo mūsu šoferītei bija jābrauc pakaļ brālim. Viņai bija superīgs braukšanas stils.
Bet man patīk, ka tā arī neiznāca gulēt. Man patīk tomēr mājās gulēt.
Prieks par visiem sen nesatiktajiem cilvēkiem.

Un es atkal satiku divas meitenes, kas ir manas ideālās. Es tik bieži tādas satieku. Es nespēju saprast, kā ir iespējams tik ģeniāli runāt. Man patīk sajūsmināties par cilvēkiem.

Vispār naktī bija sajūta kā jāņos. Vismaz vēl jāņīgāka sajūta man nemēdz būt.


Un sāku nopietni uztraukties par māsu. Jau otro reizi viņa pilnā nopietnībā saka, ka ienīst savu dzīvi.

Es ceru, ka naktī 5dien būs silts.

Man ir bijusi liels laiks pārdomām, jo biju laukos (Nu Ikšķile. cik nu lauki). Bet nu tur man pārsvarā sanāk laiku pavadīt vienatnē.
Labi, ka nenojūdzos. Mani vajāja domas.
Es salaboju jumta noteku, iestādīju tomātus, nopļāvu zāli, izravēju daudz un visu ko un nobendēju daudz gliemežu.

Es atradu J.Jaunsudrabiņa "Balto grāmatu". Man ir iepaticies Jaunsudrabiņš, jo atceros "Aiju" un "Vēja ziedus". Tagad es gribu tikt pie "Jaunsaimnieks un Velns".
Tā Baltā grāmata ir ģeniāla. Nesaprotu kā Jaunsudrabiņš spēj atcerēties tos visus sīkumus un lai arī viņš dzīvoja laukos, kur praktiski nekas nenotiek, ir sarakstīta vesela grāmata par priekiem un bēdām, ko viņš izjuta par visu. Es gribu uz viņa muzeju aizbraukt.

Šodien es satiku vectēvu (tas, kas Laucienē dzīvo) un viņš mani apsveica dzimšanas dienā. Un es viņam izstastīju visādas lietas, ko varbūt nevajadzēja stāstīt. Tāpēc man nepatīk mana ģimene, jo nekad neviens neko īsti nezina par citiem un tad es nezinu, ko kuram drīkst stāstīt. Un tagad es ceru, ka viņš par mammas atvērto autoskolu visiem radiniekiem neizstāstīs un ceru, ka neviens ar mammu par to nerunās. Bet man šķiet, ka tas nav nekas tik briesmīgs, ka es to izstāstīju, bet nekad neko nevar zināt.
Un man ļoti patīk satikt savu vectēvu. Es gribu pajautāt, lai viņš man iemāca kokgriešanu. Nu kaut kādus pamatus. Tas ir ļoti interesanti.

Es nevēlos lietot sabiedrisko transportu, bet ja man būtu normāls ritenis, tas būtu vieglāk. Tagad es došos ar kājām uz centru. Jūtu, ka tas ceļš man noriebsies.

Un pēkšņi visi sāk runāt par to, ka esmu liela un man vajag rūpēties par savu dzīvi. Šīs runas ir ļoti uztraucošas, jo es nezinu, ko es darīšu ar savu dzīvi.

MATEMĀAAATIKĀAAAA

Daudz matemātikas.
Pēdējās dienas jau ir daudzi tādi pirmās ģimnāzijas randiņi. Tiekoties tiek risināta matemātika.
Nav jau tā, ka man nepatiktu. Matemātika kā nekā ir vienīgais, kas man padodas. (protams, ka man padodas visneloģiskākā un nelietderīgākā lieta uz pasaules)
Bet ir smieklīgi iedomāties skatu no malas.

Bet šodien mums paveicās. Bijām īstajā vietā, īstajā laikā. Apbrīnojami.

Iegūtos "Kārums" sieriņus gan atdāvinājām.


Lai atslābinātu nervus pirms eksāmena nejauši trāpījāmies dzimšanas dienas piknikā uz AB dambja. Beidzot zinu, kur tas ir. Sasaistījās vieta ar nosaukumu kopā. Un atkal angļu valoda. AAAAAAA. vienmēr angļu valoda. Es nespēju saņemties.

Bet tagad domāju, vai man vajadzētu vēl ko mācīties vai nē.
Un šodien bija arī mazliet no mākslas. Uz haļavu varbūt tomēr likšu iestājeksāmenus LMA.

LOST

Nu jau ir kāds laiciņš pagājis, kopš es noskatījos visu Lost.

Esmu pārliecināta, ka katrs ir redzējis vismaz kādu sēriju no šī.

Īstenībā es pat nezinu, vai es ieteiktu šo skatīties. Bet katrā ziņā es biju sajūsmā.

Visvairāk, kā jau vienmēr un visur, man patika tieši cilvēku savstarpējās attiecības, viņu domāšana un rīkošanās katrā no situācijām. Nu es zinu, ka to tāpat visu izdomā, bet vienalga forši.

Tagad kādu laiku nevajadzētu iesākt skatīties kādu citu seriālu, jo milzīgs laika patēriņš tajos brīžos, kad vajadzētu darīt ko citu.

Bet vispār nesaprotu, kāpēc es bieži vien nespēju noskatīties kaut vienu filmu līdz galam, bet ar seriāliem tādu problēmu nav, lai gan pavisam kopā viņi paņem MILZONĪGI daudz laika.

Man vispār pielīp visādas šitādas atkarības, tāpēc nekad nevajag sākt.

Un tāpēc es arī nekad neko nespēlēju, jo zinu, ka kļūšu atkarīga un tad mana dzīve būs nolemta.

Šis laikam pat tīri patiesi parāda, kas un kā notiek Lost'ā. Bet vienalga interesanti.

Vispār es esmu nūģis.

Bet man patika tas 'Smoke monster'. Viņam bija ļoti labas skaņas piemeklētas. Es nesaprotu, kā to var izdomāt. Un viņš izskatās jauki ^^

Bet tagad tas ir beidzies. Jesss. Pēdējā sērija ir aizgājusi un nebūs vairs nekā tāda.