SOIL STRUCTURE

ā. vispirms.

Svētdien bija izcils laiks. Tik izcils, ka bija jābrauc uz jūru. Tā kā vasarā, tikai ar sniegu.

Nu es šobrīd jūtos diezgan lietderīga.

Bet laikam jau šī sajūta neturpināsies ilgāk par parītdienu.

Lai gan stresiņš jau man tāpat būs pietiekami.

Nu es nesaprotu, kā es 5 h varu sēdēt un runāt ar izbijušo zīmēšanas pasniedzēju un pēc tam tā arī nesaprast, par ko tieši mēs runājām. Tas ir īstenībā dīvaini, kad tā mēdz gadīties. Un tad nevar saprast, vai tas ir bijis lietderīgi pavadīts laiks vai nē, jo nu būtībā jau es neatceros, kas tika noskaidrots, bet sajūta tad ir tāda ļoti izrunātīga un laba.

Un es apskatījos visādus jaunos darbus, kas salikti pie sienām un vēl smukās skicītes un izskatās tik fantastiski ideāli un ļoti iegremdējos atmiņās, kā es sēdēju tur 2 h un mocījos un tad gāju besīties vienatnē, jo nespēju saprast, kas man būtu jādara. Bet reizēm jau sanāca tīri labi. Man gribētos atkal sākt zīmēt, bet pat ja man būtu nauda, tad būtu pārāk lielas bailes no izgāšanās, lai sāktu vēlreiz.

Un vēl es uzzināju, ka ne tikai man ir tāda sūdīga sajūta, ka es nespēju un nespēju uzzīmēt, bet pats pasniedzējs arī ļoti pārdzīvo, kad viņš redz, ka kādam cilvēkam ir iekšā un viņš mēģina skaidrot un mācīt, bet vienalga ir tie darbi, kas nu nesanāk un tad viņš arī mocās sirdsapziņas pārmetumos, ka viņš nespēj iemācīt un kāpēc tad viņš vispār to dara, ja viņš nespēj to iemācīt. Tas pat tā ļoti cilvēcīgi.

Esmu pabijusi Ģeogrāfijas fakultātē. Tur ir smuki cilvēki.

Un Rihardi (nu tikai viens gan) arī ir nosvinēti.

Alias ir viena ļoti ģeniāla spēle. Man patīk viņu spēlēt ar cilvēkiem, kam viņš ne īpaši padodas, jo tad es jūtos talantīgāka, lai gan man tiešām nepadodas tā spēle.

Un ir tāds šovs "Ghost hunters" un viņiem ir sērija arī par Liepājas cietumu. (viņi gan ļoti smieklīgi izrunāja vārdu "Liepāja") Bet nu tā bija interesanta sērija un viņi atzina, ka tā ir viena no paranormāli aktīvākajām vietām, kādā viņi ir bijuši. Un tādā tiek vadītas bērnu ekskursijas. Katrā ziņā pēc tam sākās apspriešanas par visām tām mistiskajām lietām, no kurām man ir ļoti bail un par kurām es mēģinu neinteresēties un nerunāt.

Gulēts ļoti maz un no rīta neliela apātija. Bet diena iesākās ar nomierinošu, harmonisku kalnu video.

Un vai nu cilvēki no autobusa ātrāk pārvietojas uz RTU nekā no trolejbusa vai arī es tiešām nespēju ātri paiet šodien. Tagad ir ļoti labāk. Kaut kā šis laiks mani labvēlīgi iespaido vispār. Ceru, ka nesaslimšu.

Un viena lieta ir izpētīt fakultātes dzīvi labāk un painteresēties par savas programmas mērķiem un iespējām un mazliet iesaistīties pašpārvaldē, bet pavisam cita ir- pakļauties spiedienam un piektdien braukt uz kkādām lauku skolām prezentēt mūsu fakultāti. Es taču nemāku runāt auditorijas priekšā. Un ja nu viņi pajautā kādu izcili pretīgu jautājumu. Man ir tik ļoti bail.

Bet nu dizaineri esot uz izķeršanu un nav neviena, kas brauc.

ā. un šodien ieraudzīju uz mūsu sp durvīm uzrakstu: "SP telpā stingri aizliegts glabāt ķīmiskas vielas (īpaši attiecināms uz Juriju). Ar dzelteniem griestiem jau pietiek" Smieklīgi. Tāpēc ir jāmācās ķīmijas fakultātē. Ja es nezinātu, kāpēc tāda zīme uzlikta, tad būtu diezgan smieklīgi izdomāt, kāpēc ir bijis nepieciešams tāds brīdinājums.