Žetons

Daudz pozitīvisma. Jaunas emocijas sakarā ar klasesbiedriem. vispār bija foršāk nekā domāju.
No rīta bija tā, ka galīgi negribējās iet. Visu ko, tikai ne žetonvakaru. Daudz labprātāk būtu pabeigusi savu folk metal prezentāciju angļu val (tik ļoti esmu iekarsusi), bet nebija lemts. Tātad noteiktajā laikā, noteiktajā vietā biju klāt.
Ar visiem 11 cm augstiem papēžiem kurpēm spēju nenokrist, aiziet pēc žetona un apdāvināt sev norādīto skolotāju. Būtībā tagad nespēju saprast vai tomēr nevajadzēja lielāku gredzenu. Nu pirksti taču augs un šobrīd jūtos neērti, ka man ir gredzens, jo gredzenus īsti nevalkāju, bet centīšos.
Un visa tā fotografēšanās. Tomēr nemāku pozēt. Bet ceru, ka vismaz mans smaids neizskatīsies tā it kā es būtu viscaur sāpēs.
Un forši, ka visi vēlējās nofotografēties starp Zanēm ^^
Nu pēcpasākuma daļa ar vecākiem bija īpatnēja. Dīvaini redzēt viņus visus ar vecākiem. Bet tā pateicāmies viņiem ar svecītēm un kartiņām.
Jā. un paldies visiem, kas atnāca. (:

Un pēc tam tomēr visa klase savācās kopā uz vecrīgu. Mojo tīri jauka vieta (paldies Jēkabam, kas visu sarunāja). Nespēju saprast, ka pēc šitā viss būt tā kā agrāk atkal. Ermm... jauka izdejošanās, kokteilīšu dzeršana, bijušā klasesbiedra flirtēšana, un mojito izmaksāšana no klasesbiedra, kurš visu laiku noraksta no manis matemātiku un vēl arī klases blondīnes sišana pa dibenu. Tā interesanti. NU TAD PAR 12 A. KČING. Doma bija tāda, ka no sākuma visi Mojo un tad izklīst. Es laikam ar pāris cilvēkiem izklīdu pirmā tāpēc vēl nezinu cik ilgi tad viņi tur kopā noturējās. Bet vecrīgā vēl citus pirmģimnāzniekus satikām. Depo mums izpalika, bet Rock'n'Riga vienmēr mūs gaida. Satiku sniegavīru cēlājus. Malači. Un RnR spēlēja diezgan nekvalitatīva grupa, bet tas jau nekas. Ceru, ka Zanītei (ne man)nebija tā, ka tur galīgi riebās. Man tur vienmēr patīk un es uzskrēju vēl vīrsū cilvēkiem. Pēc tam bija čili pica un tad "I love you" ar Cirka spēlēšanu. Un pēc tam mājupceļš. bija smieklīgi, ka 6 no rīta, ejot mājiņās, domāju un smaidīju līdz ausīm, bet pati to nepiefiksēju līdz brīdim, kad kāds paprasīja, kāpēc esmu tik priecīga. Tad sapratu, ka tas ir jokaini.

Un foršie viedokļi no klasesbiedriem. Daudz par dzīvesprieku un vienmēr smaidīšanu, optimismu un atsaucību. Tad daudz par kavēšanu. piemēram: kavē, bet ar stilu. ( tik labi uzrakstīts)
un viens ir labs: "slinka (dažkārt nav slinka)" tik noteikti.
Tad vēl par manām interesantajām interesēm, pūķa un drātīšu un bruņu vesti un mazliet par mākslinieciskumu.
un vēl ir viedoklis: "ēd maz" khem. kuram tik maldīgs priekšstats ir radies.
Un tad ir leģenda: "ZANEI 3" tas bija tik sen.
Un vēl es zinu, ka no Ievas ir: "Patīk, kā es dziedu (iespējams viņa ir vienīgais visā pasaulē tāds)" Jā, man tiešām patīk kā viņa vienmēr dzied.
Un es sapratu, ka man bija ļoti nepersonisks viedoklis uzrakstīts par draugiem. Es ceru, ka viņi nekad neuzinās, kuru rakstīju es. Jo viņi tik jauki bija uzrakstījuši par mani. Atceros, ka bija reiz literatūras stunda, kurā bija citāts: "tavi smiekli- it kā monētas birtu uz marmora grīdas!" un atceros, ka es sūdzējos, ka neviens tā man nav teicis un ka būtu forši, ja kāds man tā pateiktu. Nu lūk. Man tas tika ierakstīts (saulīteee)
Bet neviens mani neatpazina pēc bērnu dienu bildēm. Arī labi, vismaz esmu mainījusies.
Es noteikti zinu, ka ir vēl kaudze pirmģimnāznieku, kuri tagad vēl ir vecrīgā. Lai viņi izklaidējas ^^
Un tagad es ceru, ka rīt( nu šodien, bet pēc gulēšanas) būs kādi cilvēciņi, ar ko padalīties priekos.
Vai tomēr labāk beidzot savilkt visas mācības kopā.