Ir tik dīvaini viļņojošs garastāvoklis. Jo lielāka ir augšupeja, jo smagāka ir lejupkrišana. Un es spēju to izskaidrot tikai ar mērķa trūkumu.

Tik bieži ir prieki ne par ko un bieži ir dziļākā depresija ne par ko. Neizprotami.

Vakar ( nu jau aizvakar) bija tik grūti piespiest sevi atrauties no rasēšanas un doties uz PND un Inokentiju Mārplu. Sajutos tik nūģīgi, bet mani beidzot kaut kas bija ieinteresējis- tā bija laba sajūta.

Tagad es gribu metālu.