Drosme

Jau kādu laiku man ir vēlme uztaisīt sarakstu ar lietām, ko vēlos izdarīt, bet vienmēr mani attur bailes.

Man ir bail, ka pēc laika tur būs tik daudz darbu un neviens no tiem nebūs izpildīts.

Doma, ka es nespēju piepildīt pat tos maznozīmīgos mērķus savā dzīvē, noteikti būtu nožēlojamākā visā galaktikā.

Bet ir tie vakari, kad paveras pilnīgi cits skatījums uz visu, kas ir apkārt. Kad liekas, ka viss ir iespējams un zūd robežas. Tad liekas, ka būt slavenam, visu mīlētam dziedātājam ir viegli. Tad liekas, ka ir tik viegli iekarot Everestu un izgudrot kādu matemātisku teorēmu, ko nosauktu tavā vārdā.

Pēc tam nāk smagais trieciens pret zemi.

Vēl joprojām nespēju izprast, vai man patīk šie īsie domu brīži, vai tomēr tie ir pārāk sāpīgi, kad nākas atgriezties realitātē. Pēc tam sajūtos gļēva.

Cenšos ķert katru iedvesmas momentu, jo dzīvē tiešām IR kaut kas jāsasniedz.