trešdiena, 2011. gada 24. augusts

velosipēdi

Es nesaprotu, kā cilvēki to izdara.
Tagad es ar skaudību skatos uz visiem cilvēkiem, kam ir ritenis, jo viņiem visiem šis smagais izvēles brīdis jau ir garām.

Kad biju šodien Elkorā, man sarunāja pilnas ausis. Nosaucu savu maksimālo summu un pēc brīža šis saka: "Ja jūs pieliktu vēl mazliet (tas tiešām ir tik viegli. vienkārši pielikt naudu klāt), tad es jums noteikti ieteiktu šo". Tas esot kaut kāds ļoti ģeniāls un īpašs. Izejot no veikala biju ļoti apmulsusi un jau vēlējos iet un pirkt to "ja pieliktu vēl mazliet" riteni. Bet tad sāku domāt, ka nu Man jau tiešām nevajag kādu ūberkrutu riteni.
Man taču derētu arī kāds sarūsējis (galvenais, ka viegls) ritenis.
Nezinu gan kāpēc esmu ieciklējusies uz to, ka man ir nepieciešams vīriešu nevis sieviešu ritenis. Dīvaini. Bet tas laikam atkal ir saistīts ar manu patiku pret vīriešu smadzenēm un jām...
bet viņi tiešām šķiet parocīgāki.

Vismaz tagad zinu, ka alumīnija rāmis ir visvieglākais.
Viena lieta, ko esmu uzzinājusi. Un vēl šādas tādas lietas par riepām.



Atceros, ka pamatskolā angļu valodas nodarbībās, vissmagākais un grūtākais vārds skaitījās, ja mācēja uzrakstīt "bicycle" un "scissors".
Kur tie laiki.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru