Tādos brīžos es nespēju vairs neko pateikt. Es gluži vienkārši iekšās vāros.
Un vistrakākais ir tas, ka es tomēr saprotu, ka tā ir patiesība. Jo savā neilgajā mūžiņā neesmu sasniegusi neko un tā tas arī turpināsies. Bet tas nav iemesls, lai to norādītu man.
Es apzinos, ka ir cilvēki, kas ir stulbāki, nekomunikablāki un vēl tizlāki par mani un man būtu jāpriecājas par to, kas man ir, bet tik grūti. Gribas tiekties uz pilnību.
Zanīt! Tu taču vispār esi satriecoša meitene! ;)
AtbildētDzēst