īstenībā ir daudzi cilvēki, ar kuriem divatā varam runāties stundām un reizēm šķiet, ka pat dienām, bet ja apkārt ir bars ar cilvēkiem, tad no komunikācijas ČUŠ!

Var jau būt, ka es vienkārši nespēju pievērsties vairākām lietām vienlaikus. Problēmas ar koncentrēšanos!

Interesanti īstenībā pavērot savus draugus un visu pārējo masu un "meklē atšķirības"!!!

Nu galvenais, ka es neesmu ballīšu cilvēks.

Sarunas divatā/trijatā man sanāk daudz labāk.

Un kāpēc lai mani vispār interesētu kaut kādi random cilvēki, ar kuriem man nav nekāda sakara.

Atceros, ka lasīju par cilvēkiem ar sliktu redzi, ka viņi cilvēkus bieži atpazīst no stājas un gaitas.

Ja godīgi, es arī bieži cilvēkus pēc tā atpazīstu. Es ceru, ka tas nenozīmē, ka man ir slikta redze.

Bet dažiem cilvēkiem ir tik interesanta gaita un kustības kopumā.

Dažs iet tā līgani un plūstoši, dažs mazliet ieliecoties uz sāniem, cits ar galvu nodurtu uz leju, cits ar cēli paceltu.

Lai gan to visu pārsvarā ievēro tiem cilvēkiem, kas ir tuvāki par pārējo masu. Un tas pieder pie tām lietām, kurās cilvēki iemīlas. Jo cilvēki jau neiemīlas otra cilvēka uzskatos vai gudrības līmenī, bet tieši tais mazajās lietās. Piemēram, balss intonācijā atsevišķos brīžos, vai galvas pieliekšanā domājot, vai acu kustībā, kad pamanīts kas pārsteidzošs.

velosipēdi

Es nesaprotu, kā cilvēki to izdara.

Tagad es ar skaudību skatos uz visiem cilvēkiem, kam ir ritenis, jo viņiem visiem šis smagais izvēles brīdis jau ir garām.

Kad biju šodien Elkorā, man sarunāja pilnas ausis. Nosaucu savu maksimālo summu un pēc brīža šis saka: "Ja jūs pieliktu vēl mazliet (tas tiešām ir tik viegli. vienkārši pielikt naudu klāt), tad es jums noteikti ieteiktu šo". Tas esot kaut kāds ļoti ģeniāls un īpašs. Izejot no veikala biju ļoti apmulsusi un jau vēlējos iet un pirkt to "ja pieliktu vēl mazliet" riteni. Bet tad sāku domāt, ka nu Man jau tiešām nevajag kādu ūberkrutu riteni.

Man taču derētu arī kāds sarūsējis (galvenais, ka viegls) ritenis.

Nezinu gan kāpēc esmu ieciklējusies uz to, ka man ir nepieciešams vīriešu nevis sieviešu ritenis. Dīvaini. Bet tas laikam atkal ir saistīts ar manu patiku pret vīriešu smadzenēm un jām...

bet viņi tiešām šķiet parocīgāki.

Vismaz tagad zinu, ka alumīnija rāmis ir visvieglākais.

Viena lieta, ko esmu uzzinājusi. Un vēl šādas tādas lietas par riepām.

Atceros, ka pamatskolā angļu valodas nodarbībās, vissmagākais un grūtākais vārds skaitījās, ja mācēja uzrakstīt "bicycle" un "scissors".

Kur tie laiki.